Ikdienā Inga Zagorska strādā Ludzas novada tūrisma centrā, bet paralēli savam tiešajam darbam regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu, kur strādā kā brīvprātīgā. Palīdzības sniegšanas punkts bēgļiem no Ukrainas atrodas 14 kilometru attālumā no Kārsavas – pilsētas, kur viņa dzīvo. Lielākā daļa no brīvprātīgajiem ir rīdzinieki.
"Man kā vietējam cilvēkam likās, kāpēc Rīgai ir jādara tas, ko mēs te varam darīt paši uz vietas," sacīja Inga.
Palīdzības punktu viņa sauc par mini pilsētiņu, kur viņiem ir kemperis, treileris, noliktavas telts un telts, kas ir paredzēta ukraiņiem, kā arī sešas tualetes.
"Ukraiņi, kas šķērso Krievijas–Latvijas robežu, pie mums var saņemt, pirmkārt, jau siltu ēdienu vai dzērienus, bezmaksas interneta iespējas, un atkarībā no viņu vajadzībām – arī apģērbu, apavus un citas lietas, kuru viņiem pietrūkst, kā arī informāciju par nakšņošanas iespējām, par jautājumiem, kas saistīti ar vēstniecību un vīzu kārtošanu," stāstīja brīvprātīgā.
Inga Zagorska atklāja, ka, pateicoties cilvēku atbalstam, Grebņevas palīdzības sniegšanas punktu var saukt par veiksmes stāstu. Šobrīd pietiekamā daudzumā ir saziedots silts apģērbs un apavi, un regulāri tiek piegādāta arī pārtika.
"Ir cilvēki, kas vismaz reizi nedēļā vāra zupu, un tad vai mēs to atgādājam ar savu transportu, vai viņi paši atved," pauda Inga.
Ja ir vēlme sniegt palīdzību, viņa aicina vispirms sazināties ar biedrības "Tavi draugi" pārstāvjiem un paprasīt, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.
Brīvprātīgo maiņa palīdzības sniegšanas punktā ilgst divas diennaktis. Miegam tiek atvēlētas tikai trīs līdz četras stundas.
"Tu diskomfortu noteikti noliec malā. Tas nav primārais, un mēs ļoti labi saprotam, ka mums tas drīz beigsies, mēs atbrauksim uz siltām mājām, mums ir ģimenes, kurām viss ir kārtībā," par sajūtām, strādājot ilgas darba stundas aukstumā, stāstīja Inga.
"Tā ir arī daļēji iejušanās tajā, kā šobrīd jūtas cilvēki Ukrainā, kuriem nav elektrības, kuriem nav siltuma, kuri ir ierobežoti savos resursos, līdz ar to šīs lietas varbūt es personīgi tiešām nolieku otrajā plānā, un es taču zinu, ka pēc 48 stundām es atgriezīšos siltumā," turpināja Inga.
Vidēji šobrīd ziemas apstākļos Grebņevā ierodas 150 līdz 200 Ukrainas bēgļi diennaktī. Lielākā daļa no viņiem Latviju šķērso tranzītā, un viņu galamērķis ir Polija vai Ukraina, kur viņi vēlas nokļūt pie radiem vai draugiem, kas dzīvo aktīvās kara darbības neskartos reģionos. Inga Zagorska novērojusi, ka Latvijā paliek aptuveni pieci procenti bēgļu, kas mēģina "iesakņoties" šeit.
Pašlaik lielākā daļa bēgļu ierodas no okupētajām Ukrainas teritorijām. Inga Zagorska zināja teikt, ka Krievija šobrīd tur īsteno pasu maiņu, un tāpēc liela daļa bailēs, ka pēc tam vairs nebūs iespēju izbraukt, tomēr atstāj savas mājas un dodas bēgļu gaitās:
"Ar tādu izmisumu, tādu kauna sajūtu šobrīd ienāk. Viņi jūtas tā, it kā būtu nodevuši savu valsti, kaut arī astoņus, deviņus mēnešus ir izturējuši nenormālos apstākļos," norādīja brīvprātīgā.
Inga Zagorska pauda, ka cilvēkiem, kas strādā uz robežas, ir jābūt emocionāli noturīgiem:
"Tu šīs emocijas vari, mājās aizbraucot, izraudāt vai izkliegt. Bet tur tev tiešām ir jābūt atbalsta plecam tam otram cilvēkam." Viņa atzina, ka brīvprātīgā darbs ir skaista iespēja palīdzēt Ukrainas tautai: "Un tādējādi izdzīvot arī šo karu – neiesaistoties. Tā ir tāda iespēja, kas ukraiņiem nebija dota."
