Rēzeknē šogad sāks atjaunot Kultūras namu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad apritēs 10 gadi, kopš Rēzeknē atklāta koncertzāle "Gors". Toreiz daudzi rēzeknieši pauda bažas par Rēzeknes Kultūras nama nākotni. Pašvaldībā solīja novārtā Kultūras namu neatstāt, bet veidot darba grupu par turpmāku tā darbības vīziju un stāstīja par ieplānoto nama rekonstrukciju. Tikmēr, aizritot teju desmit gadiem, plānotā rekonstrukcija vēl nav sākta, un tautas mākslas kolektīvi darbojas drēgnās telpās ar tekošu jumtu.

Rēzeknē šogad sāks atjaunot kultūras namu
00:00 / 04:14
Lejuplādēt

Rēzeknes Kultūras nams ir vecākā kultūras iestāde pilsētā. Pie tā stāvot, paveras skats uz ielejā esošo Austrumlatvijas koncertzāli "Gors" un Festivāla parku. "Kad to būvēja, kādreiz to sauca par Latgolas tautas pili," stāstīja sabiedriskais darbinieks un tūrisma gids Voldemārs Ivdris. "Šī ēka, ko mēs tagad redzam, klasicizētais historisms ar art deco elementiem, tā ir pēc pārbūves, kad tā tika sabombardēta 1944. gada padomju aviācijas uzlidojumos."

Līdz ar koncertzāles atvēršanu Kultūras nama loma pilsētas dzīvē ir mazinājusies. Vairāki tradicionālie pasākumi, kas kādreiz notika Kultūras namā, tostarp latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks", tagad tiek rīkoti "Gorā". Tāpat vairākiem kolektīviem mēģinājumu vieta nu ir koncertzāles telpās.

"Šobrīd Kultūras nams ir pabālējis. Jā, kolektīvi darbojas, bet es domāju, ka tā funkcijas varētu vēl būt savas, papildu," pauda ar Rēzeknes kultūras dzīvi cieši saistītais Voldemārs Ivdris. Viņaprāt, jādomā jauni risinājumi, kā pozicionēt Rēzeknes Kultūras namu. "Lai gan pirms vairākiem gadiem arī es biju uzaicināts darba grupā, kad izstrādāja Rēzeknes kultūras koncepciju, bet tā laikam ir kaut kur pačibējusi. Ja mēs salīdzinām, tad tā bija Latgalē reprezentablākā ēka, ko 1929. gadā atklāja. Kad tika uzbūvēts "Gors", Kultūras namu, manuprāt, piemirsa, aizmirsa."

Kultūras namam juridiskas iestādes statuss ir likvidēts, un tas darbojas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" pakļautībā. "Mēs par šo ēku rūpējamies, uzturam un pārvaldām. Šī ir tāda kolektīvu vieta gan mēģinājumiem, gan koncertiem. Un šobrīd šeit darbojas 16 amatiermākslas kolektīvi. Mēs arī organizējam dažādus pasākumus paši un piedāvājam telpas īrē," pastāstīja centra direktore Kristīne Kokoreviča.

Kultūras namā satiktā deju kolektīva "Vadži" dalībniece Inga atzina, ka ļoti gaida tā remontu: "Ļoti sen nav remonts bijis, un ļoti gribas, jo sienas un pats Kultūras nams iekšēji ir novecojis. Sienas ir saplaisājušas, un griesti tek."

Slikto ēkas tehnisko stāvokli ir pamanījuši daudzi. Šobrīd Kultūras nama vizuālo izskatu mazāk pievilcīgu dara arī Seiles ielas pārbūve ēkas priekšā.

Situāciju raksturoja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales nodaļas vadītāja Vilma Platpīre: "Pēdējo reizi, apsekojot kultūras pieminekli, mēs esam konstatējuši defektus, bet tie defekti nav tik lieli un tik būtiski, lai ietekmētu kultūras pieminekļu kopējo saglabātības stāvokli.

Nesošo būvkonstrukciju stāvoklis nav apdraudēts. Protams, ir apmetuma bojājumi, ir logi ar nolupušu krāsu."

Īsi pirms gadu mijas Rēzeknes pašvaldība saņēma ziņu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi projektu un piešķīrusi vairāk nekā divus miljonus eiro ēkas atjaunošanai. Remontdarbus plānots sākt pavasarī vai vasaras sākumā.

Par iecerēto pastāstīja projekta vadītāja Daina Bārdule: "Mēs esam teātra zālē. Kā redzat, šeit apgrūtināta ir vides pieejamība. Šī grīda tiks pazemināta, kāpnes tiks noņemtas, un durvis būs garākas. Paredzētas 214 sēdvietas, un tiks atstāts tikai viens balkons, jo vēsturiski tie īsti te nav bijuši. Tam visam klāt, protams, ir jumta siltināšana, siltummezglu maiņa. Zāļu paplašināšana, pārveidošana, principā pārplānošana. Tāpat arī vēsturiskā fasāde un logi. Kultūras mantojuma pārvalde pieprasīja atsevišķu logu projektu, atsevišķi durvju projektu. Un šīs koka durvis mums ir jāatstāj."

Bet vai tiešām ēku sakārtot nevarēja ātrāk? Pašlaik Kultūras nams ir viena no pēdējām neremontētajām kultūras ēkām pilsētā.

"Protams, Kultūras namam ir daudz un dažādas problēmas – tek jumts, sienas tek un tas pats siltums [nav sakārtots]. Ir jāsaprot, nekas nenotiek vienas dienas laikā vai nedēļas laikā. Jebkuriem remontdarbiem ir neskaitāmi iepirkumi, tehnisko projektu izstrādes, dažādas saskaņošanas, un tā nav viena diena vai viena nedēļa," skaidroja Kokoreviča.

Ja īstenosies plānotais, tad Kultūras namu pašvaldība atjaunos trīs gadu laikā. Iecerēts, ka virs ieejas fasādi atkal greznos vēsturiskais nosaukums "Latgolas tautas pils". Savukārt to, vai pēc remontdarbiem Kultūras namam būs arī jauna darbības koncepcija, rādīs laiks. Pagaidām tāds plāns nav izstrādāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti