Pagājis pusotrs mēnesis, kopš lielajiem janvāra plūdiem Jēkabpilī. Latvijas Radio kopā ar domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (Latvijas Zaļā partija) devās pa plūdu visvairāk skarto pilsētas teritoriju Bebru rajonā. "Redziet, tur tās daudzdzīvokļu mājas nebija [ūdenī] – viņas ir augstāk, šī teritorija – viss bija ūdenī. Te arī mājās bija ūdens. Šis – Mežrūpnieki – te bija līdz logiem ūdens."
Ūdens pilsētā no Daugavas ieplūda vietā, kur beidzās dambis. "Jo dambja šeit vairs nav. Te nav bijis vajadzības, nekad dzīvē nav bijis vajadzības. Redziet, kādi ledus blāķi te stāv," redzēto pa automašīnas logu komentēja Ragainis. "Mēs tīrījām pēc tam ar traktoru šo ceļu. Te viss bija ar ledu. Nu šeit mēs jau braucam [pa vietu, kas bija] zem ūdens. Var redzēt, cik tālu ir bijis ūdens. Te līdz puslogiem. Re, kur mēs esam nolikuši konteinerus. Viņi met laukā to, ko vairs nevar atjaunot, saglābt. Bet viņi visu mūžu dzīvo šeit, un, ja jūs paprasīsiet, vai viņi grib mainīt [dzīvesvietu], noteikti, ka negrib," pārliecināts domes priekšsēdētājs.
Plāno stiprināt dambi
Toreiz janvārī lielākās bažas radīja dambis, kurš draudēja sabrukt, un tad pāri pilsētai strauji veltos vairākus metrus augsts ūdens vilnis. "Un tā bija lielākā problēma, jo tas bija drauds dzīvībai. Šeit, redzat, smilšu maisi. Mēs stiprinājām. Te bija tāda kā krautuve uztaisīta. Šobrīd jāvāc prom lēnām. Lai atlaižas bišķiņ," noteica Ragainis.
Gatavojoties pavasarim, kritiskākajā vietā pašvaldība vairāku simtu metru garumā ir centusies atjaunot dambi. "Redziet, iet te ledus, un tālāk pie tās trīsstāvu mājas aiziet tāda līdzena vieta. To visu posmu esam jau sataisījuši, lai gaidītu pavasara plūdus. Tur ir viss ledus nostumts nost, uzlikts betonīta pārklājums, uzlikta dolomīta sega virsū," stāstīja pilsētas mērs.
Pašlaik dambis vairs netiek uzskatīts par bīstamu. Tomēr, domājot par nākotni, pašvaldība iecerējusi jau šogad sākt tā betonēšanu.
Tam līdzekļus meklēšot Finanšu ministrija. "Mūsu pieprasījums bija 12,5 miljoni, lai izdarītu darbus, ko mēs plānojam. Šogad mēs varam izdarīt kādus 50–60%. Tas nozīmē – vajadzētu sešus miljonus šogad jau ielikti dambī, lai mēs uz nākošo gadu būtu pietiekoši labi sagatavoti šādām problēmām, kā bija šogad," sacīja Ragainis.
Kompensācijas un pabalsti
Valdību veidojošo partiju koalīcija politiski atbalstījusi 2,4 miljonu eiro piešķiršanu Jēkabpilij plūdu seku likvidēšanai. Šie līdzekļi tiks tērēti izmaksu segšanai par jau izdarītajiem darbiem. Daudzas lietas varēs paveikt tikai pavasarī.
"Gruntsūdeņi, kas tika spiesti atpakaļ pilsētā uz abām pusēm, būs nodarījuši diezgan nopietnus postījumus infrastruktūrai, kas saistās ar ūdens atvadi – lietus ūdens, kanalizācija. Ceļi, es pieļauju, ka vietām nosēdīsies. Kaut kur būs izskalota smilts un viņi nosēdīsies uz leju," stāstīja Ragainis.
Aizvadītajā nedēļā Jēkabpils novada dome apstiprināja saistošos noteikumus par vienreizēja pabalsta piešķiršanu katastrofas gadījumā, uz kuru varēs pieteikties arī plūdos cietušās mājsaimniecības. Iecerētais pabalsta apmērs ir līdz trīsarpus tūkstošiem eiro.
"Tās ir 450 mājsaimniecības, kas varētu dažādos līmeņos startēt uz šo pabalsta veidu. Ies komisija, vērtēs ūdenslīmeņa atzīmes, kādas tur ir bijušas, un tad mēs skatīsimies," norādīja domes priekšsēdētājs.
Tāpat plūdos cietušie pašvaldībā var pieteikties uz sociālo pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā. Šo iespēju jau izmantojušas aptuveni 80 personas. "Ja ir zaudēta iedzīve – malka, katlumāja vai kas tamlīdzīgs," sacīja vietvaras politiķis.
Pavasara plūdi nebiedē
Pabalsta saņemšanai plāno pieteikties arī Pļaviņu ielas iedzīvotāja, kuras māja ir pavisam netālu no dambja: "Mājās nedzīvojām nedēļu. Elektrības nebija, apkures nebija, viss bija applūdis, āra pagrabs bija līdz augšai, otrs – arī 50 centimetri bija, kur apkures katls, ūdenssūknis, praktiski viss bija ūdenī. Pamati arī ir bojāti."
Tomēr, taujāta par zaudējumiem, sieviete sacīja, ka citiem esot trakāk: "Kas tur – malka un briketes. Es esmu visu mūžu dzīvojusi, nekad nav biedējusi Daugava. Kā nāk, tā aiziet ūdens."
Tikmēr pa dambi ar suni pastaigājās Daina. Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājas piektajā stāvā, tāpēc viņu plūdi skāruši maz: "Bērnam zeme bija zem ūdens. Bet stādījumiem nav ne vainas. Ķiploki pat labāk aug nekā pirms."
Viņa pa dambja virspusē ierīkoto gājēju celiņu pastaigājas samērā bieži: "It sevišķi pēc plūdiem – skatos līmeni. Mēs gaidījām ilgi tāpēc, ka dambis nebija stabils. Mēs kādas dienas desmit nemaz negājām pa dambi. Es apbrīnoju to tautu, kas te staigāja, arī tos, kuri bērnus laida. Tagad jā, tas ir stabils, bet tad tas bija izšķīdis, un tas nebija droši."
Pēc gūtās pieredzes janvārī vairumu uzrunāto jēkabpiliešu iespējamie pavasara plūdi vairs tā nebiedē. Pašvaldība Daugavas ūdens līmeņa svārstībām seko katru dienu un pašlaik neredz pamatu satraukumam, vienlaikus atzīstot, ka atslābt nevar.
KONTEKSTS:
Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Dienu pirms tam, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Pāris dienas pēc tam, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.
