Turpinoties žoga izbūvei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, joprojām notiek mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu. Pagaidām no nepieciešamajiem 173 kilometriem (km) ir izbūvēti 63,7 kilometri žoga, turklāt izbūve ir gausāka nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā. Jau nepilnus divus gadus Latvijas austrumu pierobežā – Ludzas un Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī – ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Autora ziņas
Septiņas Latvijas skolas šogad saņēmušas Pasaules Dabas fonda (PDF) atbalstu un īstenojušas idejas dabas daudzveidības veicināšanai skolu apkārtnēs. Dārzos skolēni audzē dārzeņus, zaļumus, ogulājus un augļu kokus, pilnveido jau esošos un ierīko jaunus, tostarp permakultūras un vertikālos dārzus. Lai attīstu prasmi skolēnos audzēt ekoloģiski tīru pārtiku, Līvānu novada Rudzātu vidusskolā šī konkursa ietvaros ierīkota siltumnīca un izveidota ārstniecības augu dobe.
Neskatoties uz iedzīvotāju protestiem, jau gandrīz divus mēnešus Ludzā darbu ir pārtraucis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) klientu apkalpošanas centrs. Pret iestādes slēgšanu bija parakstījušies gandrīz divi tūkstoši ludzāniešu. Šobrīd iedzīvotāju satraukums par pakalpojumu pieejamību ir mazinājies. Daļu no aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem Ludzas novada iedzīvotāji var saņemt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centros Zilupē, Kārsavā, Blontos un Ludzā. Divas reizes mēnesī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti klientus Ludzā pieņem arī klātienē.
Aizvadītajā Rēzeknes novada domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu Rēzeknes novada robežās uzstādīt ceļa zīmes ar pašvaldības nosaukumu latviešu valodā un latgaliešu valodā. Esošās ceļa zīmes ar uzrakstu "Rēzeknes novads" tikai latviešu valodā šī gada laikā plānots nomainīt pret ceļa zīmēm latviešu un latgaliešu valodā. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas paredz latgaliskās identitātes saglabāšanu, tostarp izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs. Pirmās zīmes pašvaldība cer izvietot jau uz Rēzeknes novada dienu 22. jūlijā.
Sestdien, 17. jūnijā, Balvu novada Rugājos norisinās 18. Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivāls. Pasākums pulcē gandrīz 1000 dalībniekus no deju kolektīviem, vokālajiem ansambļiem, koriem, folkloras kopām, grupām un izpildītājiem. Festivālā piedalās arī Kārsavas senioru deju kopa "Senleja", kurā dejo astoņas atraktīvas dāmas. Lai arī gandrīz visas ir pensionāres, deju solis viņām raits. Sievietes atzīst – mundrumu palīdz saglabāt regulāras kustības un būšana kolektīvā.
Krievijas pierobežā piemēslotas ceļmalas aiz Kārsavas līdz Grebņevas robežkontroles punktam ir gadiem neatrisināta problēma, ko atkritumu urnu un tualešu trūkuma dēļ rada tālbraucēji. Krievijas sāktais karš Ukrainā saasināja situāciju, cilvēki rindā uz robežas gaida pat vairākas diennaktis, un atkritumu kalni ceļmalās un pie pašas robežas turpina augt. Ludzas novada pašvaldība vērsusies pie atbildīgajām iestādēm, taču situācijas uzlabošanos tā arī nav sagaidījusi.
Rēzeknes novada Dekšāres ciemā nav veikala, toties jau vairāk nekā gadu darbojas autoserviss ar modernām iekārtām un visu veidu pakalpojumu klāstu. Tas ir arī Latgalē pirmais pašapkalpošanās autoserviss – te jebkurš var braukt pats remontēt savu mašīnu un izmantot visus servisā pieejamos instrumentus, maksājot tikai par auto pacēlāja nomu. Īpašnieks Viktors Marjuničs autoservisu iekārtojis pamestā kolhoza ēkā, ko izremontējis divatā ar tēvu.
Noslēgusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izsludinātā Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas konkursa 1. kārta. Kopumā saņemti pieteikumi par kopējo summu 2,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā pieejamais finansējums. Nauda piešķirta darbiem 41 objektā, tostarp 11 projektiem Latgalē. Viena no atbalstītajām iecerēm ir unikālu 18. gadsimta sienas gleznojumu restaurācija Varakļānu muižas pilī.
Pirms pieciem gadiem Rēzeknē pabeigts Komunālās ielas pārbūves projekts. Kopējās izmaksas 1,4 miljoni eiro, no kuriem 85% Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Papildus par saviem līdzekļiem pilsētas pašvaldība 2020. gadā veica ielas savienošanas posma būvdarbus, izbūvējot jaunu dzelzceļa pārbrauktuvi. Normatīvo aktu nosacījumi šajā vietā neļāva ierīkot publisku pārbrauktuvi, tāpēc to šķērsot var tikai ar speciālām atļaujām. Pagājuši trīs gadi, taču joprojām pašvaldība atļauju piešķiršanas sistēmu nav izstrādājusi.
Organizācija "Bezvests.lv" sadarbībā ar Valsts policiju sestdien organizējusi 5. maijā pazudušās septiņgadīgās Justīnes Reinikovas meklēšanas kārtējo misiju Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā. Lai arī brīvprātīgo skaits pirmajās meklēšanas stundās nav tik liels kā sākotnēji cerēts, meklēšanas organizatori cer, ka dienas gaitā cilvēki pievienosies, lai pēc iespējas lielāku platību varētu pārmeklēt vēlreiz.
Kopš šī gada sākuma spēkā stājies jaunais Pašvaldību likums, kurā kā viens no sabiedrības iesaistes veicināšanas pasākumiem iekļauta iedzīvotāju padomju veidošana. Par to radusies lielāka interese gan pašiem iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībām. Latvijas pieredze ar iedzīvotāju padomēm kopumā ir maza. Tomēr šobrīd vairākas pašvaldības sākušas domāt, kā veidot ciešāku dialogu un sadarbību ar iedzīvotājiem savā novadā, kas pēc teritoriālās reformas kļuvuši krietni lielāki.
Nu jau pusgadu Jēkabpils reģionālā slimnīca pilsētas iedzīvotājiem sniedz jaunu pakalpojumu – valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās. To var saņemt pacienti ar hroniskām saslimšanām, pārvietošanās traucējumiem un pēc operācijām. Veselības aprūpe mājās esot pieprasīta, un arī aizvien vairāk medicīnas darbinieku izrāda interesi iesaistīties tās sniegšanā. Jau šobrīd slimnīcā apsver iespēju pakalpojumu nodrošināt ne tikai pilsētas, bet arī Jēkabpils novada iedzīvotājiem.
Krustpils pilī iekārtota jauna ekspozīcija ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma pils virtuves interjeru. Tās apmeklētājiem būs iespēja gūt ieskatu par baronu ēšanas kultūru un pavāru darba apstākļiem, apskatīt senos virtuves priekšmetus un iepazīt tā laika ēdienu receptes. Līdz ar ekspozīcijas ierīkošanu noslēdzas arī gandrīz divu miljonu eiro projekts, kura ietvaros Jēkabpilī sakārtota tūrisma infrastruktūra un izveidoti vairāki jauni pakalpojumi.
Ir pagājuši trīs gadi, kopš pie Lubāna ezera esošo ūdenstūrisma attīstības centru "Bāka" Rēzeknes novada pašvaldība ir iznomājusi SIA "Vlakon". Līgumā paredzētais nomas mērķis – attīstīt objektu kā reģionālas un starptautiskas nozīmes dabas tūrisma centru. Šobrīd gan iedzīvotāji ir neapmierināti ar "Bākas" piedāvātajām iespējām tūristiem, sakot, ka pašvaldības saimniekošanas laikā te notikusi daudz aktīvāka darbība.
Šopavasar uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas reorganizācija, paredzot līdz 1. augustam izveidot apvienoto Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolu. Skolai būs mākslu izglītības kompetences centra statuss, kas dos lielākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Vienlaikus daļa audzēkņu pauž satraukumu par gaidāmo pārmaiņu ietekmi uz mācību procesu un skolas vidi, savukārt personālu uztrauc iespējamās izmaiņas darba pienākumos.
Cēsinieki Kārlis un Inga Brūveri uz Kārļa vectēva māju Lazdukalna pagastā Balvu novadā pārcēlās dzīvot pirms 10 gadiem. Kārlis ir galdnieks, un, lai arī attāluma no Rīgas dēļ nācies samazināt klientu loku, tomēr, arī strādājot savā kokapstrādes uzņēmumā Rugājos, nopelnīt iztikai varot. Kopš Lieldienām turpat galdniecības ēkā viņi ir atvēruši arī savu kokdarbu veikaliņu, kurā var iegādāties Kārļa darinātas praktiskas lietas un suvenīrus. Arī putnu būrīti, kas izskatās kā fotoradars ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Rēzeknē durvis vērusi Miera vieta, kur notiks nodarbības siltajos graudos bērniem un jauniešiem no pusotra līdz 16 gadu vecumam. Siltie graudi palīdz pārvarēt emocionāla rakstura un komunikācijas grūtības, uzlabo mācīšanās un adaptācijas prasmes, mazina hiperaktivitāti un depresīvu noskaņojumu, Latvijas Radio skaidroja Miera vietas izveidotāja.
Janvārī, izveidojoties lielai vižņu masai Daugavā, kas aizsprostoja upi no Pļaviņām līdz pat Jēkabpilij, pilsētu pārņēma plūdi, kādi nebija pieredzēti vairākus gadu desmitus. Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Iedzīvotāji tika aicināti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Tāpat sāka arī brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem. Plūdu ierobežošanas un dambja stiprināšanas darbi noritēja diennakts režīmā teju divas nedēļas. Dambi izdevās nosargāt, un vēlāk kritās arī ūdens līmenis.
Kopš 2019. gada 27. aprīļa ar dažādiem pasākumiem, konferencēm, lekcijām un izstādēm Latvijā atzīmē Latgales kongresa dienu. Šis datums izraudzīts, jo pirms 106 gadiem Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kurā Latgales latvieši lēma, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem.
Apturēt mācību procesu pilnībā, skolēniem likt apmeklēt vien dažas mācību stundas dienā vai arī turpināt darbu kā parasti? Kā darīt streika laikā, bija jāizlemj skolu direktoriem visā Latvijā. Pārsvarā paši direktori gan nestreiko, taču daļa arī pauž atbalstu pedagogiem. Skolotājus atbalsta arī vecāki. Tikmēr streikojošie skolotāji streika dienās arī atgūst iekavēto darbos.
Veicot ēku apsaimniekošanas darbus, strādnieki Preiļu pilsētas daudzdzīvokļu namos uzgājuši tur savairojušās blusas, kuru izplatību veicinot bezsaimnieku kaķi, kuri dzīvo pagrabos un nereti tur tiek arī baroti. Kukaiņu izplatības ierobežošanai dezinsekcijas darbi aizvadītajā nedēļā Preiļos notika Daugavpils ielas mājas pagrabos.
Dvietes dabas parkā atbūda ir laiks, kad palienes ilgstoši applūst un pļavas pārvēršas par ezeriem, ūdens līmenim sasniedzot pat vairākus metrus. Šis ir viens no gaidītākajiem gada notikumiem laivotāju vidū, kas īpaši populārs kļuvis tieši pēdējos gados. Atšķirībā no iepriekšējiem pavasariem šogad pakalpojumu sniedzējiem, kas izīrē laivas atbūdas laikā vairāk nekā 50 dalībniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldē jāsaņem īpašas atļaujas.
Visā Latvijā jau ilgstoši trūkst sociālajā jomā strādājošo. Daudzas vakances tiek sludinātas vairākkārt, taču darbiniekus tā arī neizdodas atrast. Zemais atalgojums, profesijas prestiža trūkums un smagais darbs – tie ir galvenie iemesli, kā darbinieku trūkumu skaidroja Latgales pašvaldību Sociālo dienestu vadītāji. Tikmēr Labklājības ministrija plāno piedāvāt mehānismu, kā mazināt darbinieku slodzi, taču tas nerisinās darbinieku trūkuma problēmu.
Aprīlī aprit 10 gadi, kopš Daugavpils cietokšņa vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jubilejas svinības plānotas no 22. līdz 28. aprīlim. Nedēļas garumā apmeklētājus gaida dažādi koncerti, jaunas izstādes, audiovizuālas un muzikālas performances. Svētku programmas kulminācija paredzēta 28. aprīlī, kad tiks atklāta pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunā ekspozīcija.