Ingūnas un Jāņa bezbudžeta projekts – lauku saimniecība ar videi draudzīgiem risinājumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms pieciem gadiem Rēzeknes novada Dricānu pagastā iegādājās pamestu lauku īpašumu, kuru atjauno un iekārto pašu spēkiem, izmantojot videi draudzīgu pieeju. Covid–19 laiks esot licis domāt plašāk, un nu jaunieši iegādājušies Hailandes šķirnes govis un neliela auguma zirgus – Konikus. Nesen sākuši audzēt arī vistas. Radošā sēta "Leiceiši" – tā viņi sauc savu lauku īpašumu, jo ikvienā nodarbē meklē radoši praktiskus risinājumus.

Ingūnas un Jāņa bezbudžeta projekts – lauku saimniecība ar videi draudzīgiem risinājumiem
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

Ingūna Semule un Jānis Jurčenko ir jauni cilvēki, kuri pārcēlušies uz dzīvi laukos. Radošā sēta "Leiceiši" – tā viņi sauc savu lauku īpašumu Rēzeknes novada Dricānu pagastā.

"Krišjānim bija viens gadiņš, mēs nopirkām šo īpašumu 2017. gadā. Sākām dzīvot gadu vēlāk," stāsta Ingūna.

Tā bijusi ilgus gadus pamesta lauku viensēta. "Aizaugusi. Piemēram, šeit nevarēja durvis atvērt, jo te viss bija brikšņos, mežrozēs, krūmājos. Mēs dzīvojām dzīvoklī ar gadu vecu bērnu. Un tad mēs, tā runājot, runājot, sapratām, ka patiesībā mēs arī gribam laukos dzīvot," nosaka māju saimniece.

"Bija mērķtiecīgi meklējumi savai vietai, savai mājai, un tā nu mēs atradām šo vietu," Jānis stāsta, ka mājās remontu un saimniecības labiekārtošanas darbus lielākoties viņi veic pašu spēkiem.

"Jo šī saimniecība ir bezbudžeta projekts. No nekā mēs mēģinām uztaisīt kaut ko, un tāpēc viss maksimāli tiek darīts saviem spēkiem. Paldies mūsu gadsimtam, kurā mēs dzīvojam, jo visas pamācības atrodamas viedierīcē un visu to var apgūt procesā,"

pauž Jānis.

Ingūna atklāj, ka Jānis daudzas lietas taisījis no nekā: "Piemēram, šī pati krāsniņa - tur iekšā ir ķieģeļi arī no vecajām krāsnīm. Un viņa tētis jokojas, ka tā ir ļoti mīļa krāsniņa, jo katrs ķieģelītis tika apčubināts."

"Pamatā tas arī ir mūsu dzīves moto, ka maksimāli izmanto pieejamos resursus," piebilst Jānis.

Vairākus gadus viņiem ir izveidots arī uzņēmums "Puordare" (pārstrāde). Viņi organizē radošās darbnīcas par videi draudzīgu dzīvesveidu, pārstrādā veco papīru dizaina papīrā un strādā ar sietspiedi, kas ir viens no senākajiem drukas veidiem. Ingūna norāda, ka zaļais dzīvesveids viņai vienmēr ir bijis tuvs un to viņa piekopj arī ikdienā:

"Tad arī šķita, ka mazā uzņēmējdarbība, mazā saimnieciskā darbība varētu būt saistīta tieši ar šo – runāt, stāstīt, rādīt un arī piedāvāt produktu cilvēkiem, kuriem nav vienalga šīs vides lietas."

Sākotnēji, iegādājoties lauku īpašumu, jaunieši bija plānojuši tikai dzīvot laukos, taču mājai līdzi nāca 17 hektāri zemes. Jānis atklāj, ka tieši pandēmijas laikā viņi vairāk sāka izmantot sava īpašuma resursus: "Tad, kad tev pasaka, ka tu nedrīkst darīt to, ko tu dari, sēdi mājās, un tad pa divi gadi visu kaut ko var izdomāt. Tad mēs sākām arī pa druskai apsaimniekot vairāk un vairāk pieguļošās zemes."

Latvijas Radio jaunie saimnieki ved apskatīt savus mājlopus. Ingūna stāsta par diviem maza izmēra zirgiem, kas staigā aplokā:

"Pirmā, kas nāk, tā ir Zeltene – draudzīgākā meitene, un viņas kavalieris ir Maurencijs. Izskatās, ka Zeltenītei varētu pavasarī jau būt bēbītis – kumeliņš. Vai ne? Tie ir koniki.

Maksimāli pietuvināti kādreizējiem savvaļas zirgiem. Lai apsaimniekotu bioloģiskās pļavas un tie zirdziņi varētu noēst, tā pļaušana nebūtu tik traka."

Turpat ganās arī trīs brūnas, matainas govis – tie ir Skotijā radītās Hailandes šķirnes liellopi. Turpina Ingūna: "Mūs interesē tas, kas var visu gadu dzīvot ārā, jo mums nav saimniecības ēkas, kur turēt staļļa zirgus un slaucamās govis."

"Ja tu zemi neapsaimnieko padsmit gadus, pļavas pārvēršas par suņuburkšķu valstību, kuru apkarot vienkārši ar pļaušanu ir sarežģīti, un tad nu šo lopiņu uzdevums ir viņas noganīt. Un viņas veiksmīgi ar to uzdevumu tiek galā," piebilst Jānis.

Jaunākais Ingūnas un Jāņa "projekts" ir vistas. Mazliet tālāk aiz mājas ir izbūvēta jauna vistu ziemas novietne. Jānis zina teikt, ka te dzīvo 145 vistiņas: "Ir plāns tāds, ka mierīgākās mēs vedam ar treileri ganībās, projām no ziemas novietnes. Tās, kas ir vairāk tendētas uz aizmukšanu, tās mēs turēsim tuvumā – voljērā pie novietnes."

Ingūna stāsta, ka pamazām paplašinās arī olu pircēju loks: "Ir arī sadarbības partneri tepat vietējie veikaliņi, kuri periodiski pērk oliņas. Tirgi, personīgā pārdošana un veikali." Jānis piebilst: "Ja būtu Rīga par simts kilometriem tuvāk, tad būtu daudz vienkāršāk, bet šeit, reģionā, tas ceļš jāizcīna."

"Tad, kad mēs šo īpašumu iegādājāmies, visi lauksaimnieki smējās – kas tas par gabalu, te nav neviena līdzena metra. Viss ir kalnos, lejās un purvainās slapjuma vietās," atceras Jānis.

"Skaties uz lietām un pamēģini padomāt drusku savādāk, un pieiet no tādas radoši praktiskās prizmas. Tas pats arī ar vistām, tas pats arī ar liellopiem."

Ieceru viņiem vēl daudz – pavasarī jāsāk saimniecības ēkas atjaunošana, īpašuma purvainākajā vietā iestādīts krūmmelleņu lauks un piemājas dīķī ielaistas karpas. Bet visus, kuri vēlas smelties pieredzi piemājas saimniekošanā, Ingūna Semule un Jānis Jurčenko gaida ciemos savā radošajā sētā "Leiceiši".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti