Rēzeknes pusē daļai mājsaimniecību joprojām nav atkritumu konteineru

Rēzeknes novadā daļa mājsaimniecību nav iesaistītas atkritumu savākšanas sistēmā, jo tām joprojām nav atkritumu konteineru. Pašvaldībā norāda, ka vēl joprojām ir cilvēki, kas atkritumus dedzina vai izmet nepiemērotās vietās, uzskatot, ka par to viņiem nav jānes atbildība.

Rēzeknes pusē daļai mājsaimniecību joprojām nav atkritumu konteineru
00:00 / 09:00
Lejuplādēt

"Uz Ozolmuižas pagastu šodien brauksim, šodien īss maršruts, nav tas garākais – 43 adreses pa viensētām," saka Dainis Žuks, ko Latvijas Radio satiek Rēzeknē īsi pirms sešiem no rīta.

Ir vēl tumšs. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ALAAS" teritorijā blakus viena otrai nostājušās vairākas atkritumu savākšanas mašīnas. Dainis ir šoferis.

Darbadiena vienmēr sākas sešos? ''Jā, mums līdz sešiem nedrīkst trokšņot, tikai sešos drīkst izbraukt," saka šoferis, norādot, ka parasti viņi brauc divatā.

Precīzi sešos mašīna izbrauc no pagalma un sāk tās dienas maršrutu par Rēzeknes novadu. Apstājamies pie kādas mājas piebraucamā ceļa. Šofera palīgs Māris Kazuševs pieļauj, ka konteineru no šīs viensētas tās iedzīvotājs ir vilcis aptuveni 200 metrus: "Jā, lai nevajadzētu mums braukt iekšā, lai tur viņiem neizbraukātu ceļu, tad viņi atvelk līdz lielajam ceļam."

Kaimiņos esošās mājas saimnieks Rihards, atkritumu savākšanas mašīnai tuvojoties, steidzīgi vēl tikai velk savu konteineru. 

Latvijas Radio: Bijāt aizmirsis izvilkt?

Rihards: Jā, aizmirsu. Suņi sāka riet. Nu burtiski modinātājs minūti vēlāk.

Latvijas Radio: Sakiet, cik sen jums jau ir oficiāli konteiners un līgums ar ''Alaas''?

Rihards: Man liekas, ka [kopš laika], kā viņi uzsāka darboties. Man liekas trīs gadi vai četri. Šeit jau iepriekš dzīvoja vecvecāki, es biju pilsētā dzīvojis; [viņi atkritumus] apraka, sadedzināja. Nu tas, kas tajos laikos bija iespējams, tas bija.

Rihards ir novērojis, ka joprojām ir kaimiņi, kuriem nav konteineru, kur izmest atkritumus.

"Ir arī kaimiņi, kas vēl nesaprot, tāpēc vēl joprojām izmet ārā mežos. Lielumu izmet ārā, neskatoties uz priekšu, un sev apkārt mājām nekārtību veidojot līdz ar to," saka Rihards.

Uz kādu citu māju ved slīpa nogāze. Šoferis saka, ka ziemā viņi tāpēc pagalmā nebrauc, jo ceļš ir stāvs un slidens: "Tikai vasarā, ziemā viņš velk uz augšu, šobrīd nav viņš izvilcis. Ā, velk!"

"Vakar vakarā aizmirsām, šodien no rīta atcerējāmies, ka vajag," saka Juris, viņam ar atkritumu savākšanas uzņēmumu līgums ir jau vairākus gadus. Juris zina stāstīt, ka ir kaimiņi, kuri atkritumus kādreiz izmeta tiem neparedzētās vietās: "Tagad jau vairs ne. Kopš konteineri "ir sākušies", nav tik traki. Bet iepriekš – ar veciem atkritumiem ir liela problēma. Tepat pāri ceļam, tā māja, kur tagad neviens nedzīvo, tur iepriekš dzīvoja, tur ir tādas kaudzes apkārt, ka vienkārši bail."

Saskaņā ar likumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Rēzeknes novadā pašvaldība izdevusi saistošos noteikumus, kas paredz, ka ikvienam iedzīvotājam ir jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu savākšanu.

"Nevar apgalvot, ka katrs atkritumu radītājs ir noslēdzis līgumu, bet lielākā daļa mājsaimniecību ir noslēgusi, bet vēl liels darbs priekšā, lai noslēgtu pēc iespējas vairāk,"

Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška raksturo situāciju platības ziņā vienā no lielākajiem Latvijas novadiem.

"Daļa šo cilvēku uzskata, ka tie atkritumi, kas tiek radītie, nav nemaz jānes uz to atkritumu konteineru, bet varbūt uzskata, ka var sadedzināt savā piemājas saimniecībā. Var izmest arī ceļa malā un par to nekādu atbildību nenest," turpināja Troška.

Pašvaldības speciālisti Latvijas Radio nevarēja sniegt informāciju, cik Rēzeknes novadā ir mājsaimniecību, kas rada atkritumus un nav noslēguši līgumus par to savākšanu. Izpilddirektors norādīja, ka šādu personu apzināšana notiekot sadarbībā ar pagastu pārvaldēm, arī paši iedzīvotāji ziņo par problēmām: "Teikšu atklāti, ka

ir sūdzības, ka kaimiņš kaimiņu nosūdz, un tas arī savā ziņā veicina to līgumu noslēgšanu. Kaimiņam arī ir tā pretenzija, kāpēc viņš var apmaksāt šo konteineru, bet kāpēc [cits] kaimiņš to nedara un izmet nezin kur tos atkritumus."

Rēzeknes novadā kontroli par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veic Administratīvā inspekcija. Tās vadītāja Vija Netle-Galeja atzīst, ka šobrīd situācija nav vairs tik slikta, bet darbs šajā jomā viņiem būšot arī turpmāk. Līdz šim inspekcija ir izsniegusi 34 brīdinājumus.

"Pēc mūsu brīdinājuma, nu var teikt, ka 95% līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek noslēgti. Ņemot vērā, ka pēc mūsu brīdinājumiem personas ir noslēgušas līgumus, tad mēs sodus neesam piemērojuši, bet ir paredzēta administratīvā atbildība par apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu," pauž inspekcijas vadītāja.

Netle-Galeja skaidro, ka fiziska persona var saņemt līdz 1100 eiro lielu sodu, bet juridiskai personai soda naudas apmērs var sasniegt pat 4000 tūkstošu eiro: "Tas ir maksimums – atšķirībā no pārkāpuma smaguma."

Rēzeknes novadā atkritumu savākšanas pakalpojumu nu jau 10 gadus sniedz "ALAAS". Viņiem ar Rēzeknes novada viensētās dzīvojošiem klientiem noslēgto līgumu skaits ir vairāk nekā 4000. Uzņēmuma izpilddirektors Jurijs Petkevičs stāsta, ka katru gadu arī pieaug to cilvēku skaits, kas slēdz šādus līgumus: "Ja tur neviens nedzīvo, nav jēgas mākslīgi slēgt līgumu, lai tikai statistikā parādītos. Bet, protams,

ja cilvēks dzīvo, tad visas atrunas par to, ka man atkritumu nav, es šķiroju absolūti visu, dedzinu arī kaut ko, neiet krastā. Kaut kāda atkritumu masa jebkurā gadījumā veidojas,"

skaidro Petkevičs.

Atkritumu apsaimniekotājs norāda, ka kvalitatīvai pakalpojuma nodrošināšanai lielākā problēma laukos ir piebraucamie ceļi: "Iespēja tikt pie klienta, klienta iespējas savus atkritumus, ja viņš atrodas ne piebraucamā teritorijā, izvilkt līdz vietai, kur mēs varam viņus savākt."

Katru situāciju "ALAAS" un  risina individuāli. Ja tobrīd ceļš ir neizbraucams, viņi atkritumus var savākt nākamajā izvešanas reizē.

"Ņemot vērā, ka mēs katram klientam skaitām faktiski savākto atkritumu daudzumu, par kuru viņš arī maksā, tad pašam klientam no finansiālā viedokļa absolūti vienalga, vai mēs divas reizes paņemam pa vienam konteineram, vai mēs vienu reizi paņemsim divus konteinerus, rēķins viņam nemainās no tā absolūti," saka Petkevičs.

"ALAAS" izpilddirektors atzīst, ka arī atkritumu savākšanas tarifs esot viens no aspektiem, kas ietekmēs cilvēku apzinību: "Jo lielāks tarifs, kas cilvēkam ir jāmaksā, jo lielāks kārdinājums izvest atkritumus un izmest tam neparedzētā vietā."

"ALAAS" maksa par konteineru esot atkarībā no tā piepildījuma, tāpēc

Petkevičs uzsver, ka atkritumu šķirošana ir viens no veidiem, kā cilvēki var ietaupīt. Ja konteiners piepildīts līdz pusei, līdz ar to cena ir arī tikai par pusi no konteinera.

"Ja mēs runājam par mājsaimniecībām – viensētām, viņām vislielākā iespēja to kontrolējot, redzēt, jo tad viņi paši ir tie, kas atbildīgi par saturu, un viņi paši redz, kas tur notiek, un tur reāli 240 litros starpība uzreiz būs redzama," saka Petkevičs.

Latvijā nav kopējo statistikas datu par situāciju ar mājsaimniecībām, kas rada atkritumus un nav noslēgušas līgumus par to savākšanu. Taču gan Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvji, gan atkritumu apsaimniekotājs un Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka šobrīd nelegāla atkritumu izmešana laukos vairs nav tik izteikta problēma. Cilvēki kļūst apzinīgāki un, nomainoties paaudzēm, mainās arī paradumi. Neskatoties uz to, darbs ar iedzīvotāju motivēšanu, izglītošanu un kontroli jāveic arī turpmāk, jo daļa sabiedrības pret atkritumu apsaimniekošanu joprojām izturas nolaidīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti