«Plaša profila speciālists» Māris Keišs no Rīgas pārcēlies uz Upīti, lai īstenotu sapni par ierakstu studiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Upīte ir neliels ciems Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnu pagastā, kas plašāk pazīstams ar savu nemateriālo kultūras mantojumu un vecāko latgaliešu festivālu "Upītes uobeļduorzs". Ar mērķi attīstīt tūrismu vietējā biedrība pirms trīs gadiem iegādājās likvidētās Upītes pamatskolas ēku. Nu jau pusotru gadu bijušajā angļu valodas klasē profesionālus ierakstu studijas pakalpojumus sniedz Māris Keišs, kurš aizgājis no labi apmaksāta darba Rīgā un pārcēlies uz dzimto pusi Latgalē, lai pievērstos savam bērnības sapnim un darbotos skaņas apstrādes pasaulē.

«Plaša profila speciālists» Māris Keišs no Rīgas pārcēlies uz Upīti, lai īstenotu sapni par ierakstu studiju
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Laukiem tik netipiskais uzņēmējdarbības veids – ierakstu studija – izveidota slēgtajā Upītes pamatskolā, kur tagad saimnieko vietējā biedrība. Par ierakstu studiju ir pārtapusi bijusī angļu valodas klases telpa. "Šo ārējo sienu mēs iztaisnojām, uzlikām fibrolītu virsū, kas ir labs kā siltumizolējošais materiāls, tā arī akustiski izolējošais materiāls," par paveiktajiem darbiem, iekārtojot studiju, stāsta Māris Keišs. "Pārējās sienas mēs atstājām vienkārši parastās baļķu sienas. Ja mēs izliksim visu ar fibrolītu, tas izskatīsies mazliet pārāk industriāli. Šitā bišķiņ atsit to lauku māju sajūtu."

Studijas iekārtošanas darbos viņam palīdzēja nemateriālā kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns un Māra Keiša mūzikas grupas biedri no "Unknown artist", kur viņš spēlē basģitāru. "Ar viņiem es sāku šo studijas ceļu, viņi bija mani pirmie eksperimenta trusīši," atklāj Māris. "Mēs sākumā ierakstījāmies Upītes bibliotēkā. Mums visu laiku vajadzēja no jauna visu uzstādīt, visu regulēt, visu novietot, ierakstīt un tad to visu vākt nost. Tas vienkārši šausmīgi daudz laika paņēma."

Māris Keišs savā ierakstu studijā Upītē
Māris Keišs savā ierakstu studijā Upītē

Māris stāsta, ka ierakstu studija bija viņa sapnis jau kopš 13 gadu vecuma: "Vienīgi nebija skaidrs, vai tas būs man pilna laika darbs, un tad nāca gadi, un parasti ar gadiem nāk viedums, un tad tu saproti,

kāpēc laiku tērēt korporācijas darbā vai strādāt kādam citam, ja ir iespēja, ja ir spēks, ja ir prāts, ja ir ausis, ja ir kaut kāds talants. Tad es varu darīt katru dienu to, kas man patīk, un es īsti nejutīšu, ka es eju uz darbu."

Sapnis par studiju īstenojās pirms pusotra gada, kad profesionālas aparatūras iegādei projekta ietvaros tika piešķirts finansējums. Pilna laika darbs studijā Mārim Keišam tas gan ir tikai mēnesi, kad viņš pārcēlās no Rīgas uz patstāvīgu dzīvi laukos. Pirms tam Māris strādāja rūpnīcā par ražošanas mašīnu operatoru, vēlāk par metožu inženieri.

"Pa darbadienām es biju Rīgā, un tad, kad kāds vēlējās, tad mēs sarunājām. Brīvdienās notika ieraksti, un darbadienu vakaros es vienkārši apstrādāju ierakstus pie sevis Rīgā.

Un, tā kā mūzika ir troksnis savā ziņā, pilsētā tas tiešām var radīt neērtības. Es trenējos, un es aizraujos mazliet par daudz, un tad var atnākt kaimiņš un pārtraukt visu to eiforiju," atceras Māris Keišs.

Lai arī "Bigmaar’s studija" izveidota salīdzinoši nesen, par darba trūkumu Māris nesūdzas: "Katru dienu, ieplānojot astoņas stundas, man ir ko darīt pavisam noteikti, atskaitot mājas darbus, kuru tagad kļuvis vairāk, tāpēc, ka lauku sētā tu pats sev esi saimnieks, pats sev esi elektriķis, pats sev celtnieks, pārsvarā pats visu remontē. Un es zinu, ka mani arī gaida aprīlī folkloras kopa "Vabales". Arī Upītes "Sīvas" mēs ierakstām."

Studijā dziesmas ir ierakstījušas vairākas latgaliešu grupas, tostarp arī repere Ūga.

Māris stāsta par vēl kādu nesen īstenotu projektu, kad viņš ierakstu veica nevis studijā, kā ierasts, bet Viļakas baznīcā: "Tika piefiksēta Viļakas ērģeļu skaņa, mēs rakstījām laikmetīgo mūziku ar Ilonu Birģeli un ar operdziedātāju Ilzi Grēveli-Skaraini."

Māris Keišs rada arī savu mūziku, un šī prasme noder studijas darbā. Šobrīd viņš ieraksta latgaliešu rakstnieka Antona Slišāna pasakas un fonā skan Māra sacerētās melodijas. "Jā, radīšana noder," tā Māris. "Tā jau saucas producēšana. Apstrāde – tas ir tīri tehnisks process. Tur ir frekvences, decibeli, bet producēšana – tā jau ir ritmika, tās ir notis, un tajā ir vairāk emocionāla iesaiste."

Nesen Mārim kopā ar domubiedriem radies jauns repa mūzikas projekts "Naktenīks un reiti". Viņa ierakstu studijā tapusi dziesma "Duovynoju Tev". "Tā dziesma, izskatās, ka vismaz daudziem Balvu novada iedzīvotājiem ir reāli iepatikusies," ar gandarījumu acīs stāsta Māris Keišs, "Bigmaar’s records" ierakstu studijas direktors, vadītājs, skaņu inženieris un producents. Kā viņš pats saka, tad pagaidām viņam savā uzņēmumā ir jābūt plaša profila speciālistam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti