Saeimas ārkārtas sēdē piektdien, 19. aprīlī, ārlietu ministra amatā apstiprināta pieredzējusī diplomāte Baiba Braže, kura Latvijas ārlietu dienestā ir jau 31 gadu. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti.
Autora ziņas
Rīgas dome, visticamāk, nerīkos jaunu konkursu Rīgas izpilddirektora vietnieka amatam, kurā pašvaldības dome tomēr neapstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu. Šobrīd iecels amata pienākumu izpildītāju. Savukārt Baklāne-Ansberga pēc šī pavērsiena uz amatiem publiskajā pārvaldē, visticamāk, vairs nekandidēšot.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai būs jāmeklē veidi, kā nākt pretī pensionāriem saistībā ar vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstītu prasību atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli, trešdien nolēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Diskusijā izskanēja – ticams risinājums būtu pensijas neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Saeimas šīsnedēļas plenārsēdes darba kārtībā ir opozīcijā esošās Nacionālās apvienības rosinājums izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai ("Progresīvajiem") saistībā ar publiski pausto, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu valodā. Tas ir pretēji Nacionālās drošības koncepcijā norādītajam, demisijas pieprasījumu pamato Nacionālā apvienība. Logina šos pārmetumus kategoriski noraida.
Alkohola tirdzniecību veikalos pie degvielas uzpildes stacijām neierobežos – par to, otrajā lasījumā skatot Alkohola aprites likuma grozījumus, nobalsoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums. Šajā ierosinājumā saskatīti tirdzniecības konkurences ierobežojumi, taču vienlaikus – reibinošu dzērienu impulsīvu pirkumu risks, esot ceļā. Tāpat nolemts neliegt pārdot grādīgos dzērienus jau iereibušiem cilvēkiem.
Biedrības "Par Ikšķiles novadu" pieprasījums par Ikšķiles saišu saraušanu ar lielo Ogres novadu nonācis līdz apspriešanai Saeimas atbildīgajā apakškomisijā. Zināmi vēl vairāki gadījumi, kad šādu rīcību pieprasa iedzīvotāji un vāc parakstus. Pašlaik gan lēmumu virzība nav sagaidāma, un arī Administratīvi teritoriālās reformas likuma atvēršana Saeimā kavējas jau pusotru mēnesi.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā turpmāk strādās Aivars Puriņš, kura kandidatūru par piemērotāko atzina konkursa komisija un kura iecelšanu amatā akceptēja valdība.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži.
Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.
Nākamnedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpinās darbu ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Komisija nākamās nedēļas sēdēs pievērsīsies ierosinājumam aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās (DUS) un plašākiem alkohola reklāmas ierobežojumiem. Līdz šim likumprojekta priekšlikumu izskatīšanā tapuši vairāki kompromisa lēmumi, to ieviešanai dzīvē būs paredzēts pietiekami ilgi pārejas periods.
Normas, kas paredz Latvijā aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST). Dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība, norādījusi ST, uzsverot, ka mūsdienu sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību.
Valsts kontrolei publiskojot bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo lidojumu revīziju, kurā konstatēta vismaz 220 000 eiro nelikumīga izmantošana, Valsts kanceleja paziņojumā medijiem norādīja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10. Savukārt atbalstu neguva rosinājums svētdienās liegt tirgošanu jau no plkst. 15, tā vietā paredzot liegumu pēc plkst. 18. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimas vairākumam jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.
Šonedēļ, visticamāk, vēl neuzzināsim nākamā ārlietu ministra vārdu. Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pēcteča amatā meklējumi ir sarežģītāki nekā sākotnēji cerēts, tāpēc šajā ceturtdienā Saeima par nākamo ārlietu ministru vēl nebalsos, secināms pēc "Jaunās Vienotības" vadības sanāksmes.
Satversmes tiesas spriedums, ar kuru Rīgas pašvaldības azartspēļu ierobežošanas plāns nav atzīts par pienācīgi pamatotu, ir tiesiskuma uzvara pār populismu, uzskata Spēļu nozares asociācija. Tikmēr Rīgas domē pauž apņēmību turpināt darbu, lai panāktu ierobežojumus.
Visā Rīgā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc vietās, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta, secinājusi Satversmes tiesa.
"Jaunajai Vienotībai" vēl nav viena, konkrēta kandidāta ārlietu ministra amatam, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pēdējos gados vairs nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā, valdībai sagatavotajā ziņojumā secina Iekšlietu ministrija (IeM). Nepilnu 14 gadu laikā Latvijā TUA jeb tā saucamo "zelta vīzu" saņēmušu nerezidentu ieguldījumi Latvijā sasnieguši 1,62 miljardus eiro. Visbiežāk – nekustamo īpašumu tirgū. Salīdzinājumam – pērn saistībā ar investīciju programmu TUA saņemšanai pieteikti pasākumi vien par 10,5 miljoniem eiro. Politiķu viedokļi par investīciju piesaistes programmas izbeigšanu atšķiras, un par to vēl gaidāmas plašas debates Saeimā.
No 1. aprīļa Latvijā ir centrālā iestāde sankciju jautājumos – Finanšu izlūkošanas dienests. Sankciju izpilde līdz šim labi izdevusies finanšu sektorā, bet vairākās nozarēs tā pieklibo. Sankciju birums pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojams, un līdz dienesta funkciju papildināšanu Latvijā pirmoreiz kādā par sankcijām atbildīgā struktūrā palielināts štata vietu skaits.
Šomēnes izsludināts metu konkurss, gatavojoties Saeimas nama atjaunošanai. Tiek meklētas telpas Saeimas darba nodrošināšanai ēkas renovācijas laikā, kas varētu ilgt no 2027. gada vismaz līdz 2030. gada beigām.
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkāpsies no ārlietu ministra amata.
Ir jāpiekrīt ģenerālprokuroram, ka pie Rīgas lidostas esošās zemes privatizēšana 2012. gadā bija prettiesiska, pēc pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes veiktās privatizācijas procesa tiesiskuma izvērtēšanas paziņojis Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Visticamāk, zemesgabali, kurus 2022. gadā izsolē par 5,7 miljoniem eiro iegādājās Lietuvas uzņēmums, tiks atdoti valstij un gaidāma tiesāšanās ar investoru.
Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas.
Vai ir vajadzīgs nacionāla līmeņa vai tomēr starptautisks lēmums, lai apturētu Krievijas militārajā ražošanā izmantojamās mangāna rūdas tranzītu arī caur Latviju? Saeimas opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāti rosina to nekavējoties apstādināt ar nacionālajām sankcijām, savukārt Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") rosina koncentrēties uz citu pieeju – mangāna rūdas tranzītu apturēt gan Baltijā, gan Somijā un Polijā, vienlaikus uzstājot mangāna rūdu iekļaut Eiropas Savienības (ES) sankciju 14. pakotnē.
Šīs nedēļas vidū sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" iesniegto prasību par mangāna rūdas tranzīta uz Krieviju caur Latviju pārtraukšanu parakstījuši 3350 cilvēku, kas ir trešdaļa iniciatīvas iesniegšanai Saeimā. Tikmēr premjeres pārstāvis uzsver, ka mērķi ierobežot piegādes Krievijas militārajai industrijai var sasniegt ar kopēju Eiropas Savienības valstu lēmumu.
Pašvaldības vadošajām amatpersonām turpmāk būs vajadzīga speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ceturtdien lēma Saeima, galīgajā lasījumā atbalstot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus likumos. Pielaide būs nepieciešama pašvaldības vadītājam un viņa vietniekam, kā arī izpilddirektoram un viņa vietniekam.
Finanšu ministrija ar nozaru ministrijām vēl meklēs iespējamos risinājumus, kā likumos noteikt vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma prasību – pārtraukt maksāt Krievijai. Saeimas Budžeta komisijas deputāti ilgstošās apspriedēs nonāca līdz secinājumam, ka primāri jāvēršas pret importu no Krievijas un arī Baltkrievijas, taču par konkrētiem risinājumiem vēl lems.
Saeimā ir virzība iedzīvotāju iniciatīvai atļaut deklarēt dzīvesvietu īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Tādējādi iecerēts novērst situācijas, kad kādā adresē kāds deklarējas bez īpašnieka ziņas.
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Norādīt uz mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu būt pienākums – to paredz Saeimā vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstītais Valsts prezidenta rosinātais regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu. Saeimas deputāti saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu vēlas plašāku regulējumu.
No nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā plāno ieviest vienotu vēlēšanu platformu – elektroniskā sistēma būs risinājums gan turpmāko vēlēšanu, gan vietējo pašvaldību referendumu rīkošanai. Jauno sistēmu izmantos Centrālā vēlēšanu komisija, bet uzraudzīs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kurā gan atzina, ka jauno sistēmu sagatavošanai pašlaik pietrūkst no 1,2 līdz 2 miljoniem eiro. Jaunums vēlētājiem varētu būt iespēja no nākamajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā balsot arī interneta vidē.
Latvijā saglabājas negatīva tendence valsts amatpersonas kukuļot juridisko personu interesēs, tā 2023. gada darbības pārskatā secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
