Revīzijas procesā Valsts kanceleja esot skaidrojusi Valsts kontrolei, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir premjera biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar savu biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā, norādīja Valsts kanceleja, uzsverot, ka tās kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana.
Premjera birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējās un apstiprināja, un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informēja Valsts kancelejas direktoru. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, norādīja Valsts kanceleja.
Valsts kanceleja arī informēja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs. Līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu varot tieši premjers un viņa birojs.
Vienlaikus Valsts kancelejas direktors atzina, ka ir sākts darbs, lai uzlabotu procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām.
"Premjers ir viena no centrālajam valsts figūrām. Viņa kalendārs ir ļoti saspringts. Vizīšu plānošana ir ļoti dinamiska. Šī procesa ietvaros premjers kopā ar biroju pieņem lēmumu, kāds būs darba kalendārs un atbilstošākie transporta līdzekļi. Valsts kanceleja tikai nodrošina šo pakalpojumu apmaksu. Vairākos gadījumos es kā Valsts kancelejas vadītājs par specreisu izmantošanu uzzinu tikai tad, kad pakalpojums ir saņemts un atnāk rēķins. Man neviens nav jautājis, kāda veida reisus izmantot premjera vizītēm," medijiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš uz dienesta pārbaudes laiku ir atstādināts no amata.
Bijušā premjera Kariņa biroja vadītājs vairākus gadus bija tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks no "Jaunās Vienotības". Viņš uzsver, ka nav lēmis par finanšu līdzekļu izlietošanu, tāpēc nesaskata savu atbildību par Valsts kontroles konstatētajiem tēriņiem komandējumu lidojumiem.
Valsts kontroles secinājumi ļaušot uzlabot premjera komandējumu organizēšanu.
"Protams, retrospektīvā skatoties, to visu var pārvērtēt, taču tajā brīdī, kad šie komandējumi tika plānoti, tika vērtētas alternatīvas, kādā veidā visefektīvāk nokļūt galamērķī, lai sabalansētu notikumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā Ministru prezidenta darba kārtībā. Tika vērtētas arī alternatīvas, un izvēlēts piemērotākais reiss. Tā problēma, kas atspoguļojas Valsts kontroles ieteikumos, ir, ka nebija iekšējās kārtības, kā dokumentēt šos procesus, tas tika darīts darba gaitā, un līdz ar to Valsts kontroles meklēto pierādījumu [par lēmumu pieņemšanu] pašlaik nav, bet
es varu apliecināt, ka visos gadījumos tika apsvērtas alternatīvas, kā var nokļūt konkrētā galamērķī," sacīja Patmalnieks, atbildot uz jautājumu par izmaksu samērīgumu.
Tikmēr Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka Valsts kanceleja pakalpojumus komandējumu nodrošināšanai, tai skaitā speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām, nenodrošinot atklātu un vienlīdzīgu konkurenci un radot neekonomisku izmaksu risku. Attiecīgi nav ievērots arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
Revīzijā netika gūta pārliecība, ka Valsts kanceleja izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko speciālo lidojumu piedāvājumu. Lai arī līgumos ar ceļojumu aģentūrām par komandējumiem un darba braucieniem ir paredzēti speciālie lidojumi, Valsts kanceleja neveica piedāvājumu atlasi un nevērtēja to cenas, kā arī nebija vienojusies ar ceļojumu aģentūrām par starpniecības pakalpojumu maksu speciālo lidojumu organizēšanai, līdz ar to tās apmēru aģentūras varēja brīvi noteikt.
Valsts kanceleja trīs gadu laikā ceļojumu aģentūrām par pakalpojumu starpniecību samaksājusi 91 208 eiro, kas ir 2,7%–13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu.
Ceļojumu aģentūras visos gadījumos slēdza līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, savukārt brokeris – ar speciālo lidojumu operatoriem jeb nodrošinātājiem.
Tāpat Valsts kontrole akcentēja, ka tika sniegta pretrunīga informācija par to, kurš ir pieņēmis lēmumus komandējumu nodrošināšanai izmantot speciālos lidojumus.
Līdz ar to Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos par lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos izmantot speciālos lidojumus. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus.
KONTEKSTS:
Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Tikmēr pārbaudi sāka Ģenerālprokuratūra un arī Valsts kontrole, kura secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski.
Kariņa lidojumi izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā, un šī gada martā Kariņš paziņoja par atkāpšanos.
