Satversmes tiesa (ST) pēc vairāku spēļu nozares dalībnieku pieteikuma izvērtējusi un atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst valsts pamatlikuma pantam par īpašumu tiesībām. Līdz ar tiesas spriedumu vairs nebūs spēkā Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošajos noteikumos minētais liegums galvaspilsētā organizēt azartspēles ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.
Tomēr šis spriedums nav jāsaprot tā, ka Rīgas dome nedrīkst noteikt ierobežojumus azartspēļu rīkošanai, taču šāds ierobežojums ir atbilstoši jāpamato, uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
"Tas bija jāizdara skrupulozāk, ievērojot ikvienu teritorijas plānojumā norādīto teritoriju, kurā atļauts veikt komercdarbību. Šim Rīgas domes argumentam, ka šis ir teritorijas plānojums un Rīgas dome tāpēc var lemt tīri politiski par to, kādus aizliegumus ietvert teritorijas plānojumā, Satversmes tiesa nepiekrita, jo šāda pieeja neatbilst demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatiem," norādīja Laviņš.
Viņš atsaucās uz līdzīgu precedentu, kad Satversmes tiesa pērn atzina par nepamatotu Ķekavas novada domes lēmumu aizliegt azartspēles visā novada teritorijā. Pamatots risinājums ir cits – kad pašvaldība, piemēram, izvērtē konkrētās teritorijas apbūves un infrastruktūras izvietojumu, sabiedrības un komersantu intereses, lai pamatotu, kāpēc liegt azartspēļu organizēšanu kā sabiedrības interesēm neatbilstošu.
"Kur vēl, kādās teritorijās pašvaldība varētu ierobežot azartspēles, minot, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā un arī tajās teritorijās, kur ir augsta cilvēku kustība, piemēram, sabiedriskā transporta pieturu tuvumā, daudzstāvu dzīvojamo māju tuvumā," norādīja Satversmes tiesas tiesnese Irēna Kucina.
Šāds risinājums, lemjot par azartspēļu ierobežošanu, izmantots daudzās pašvaldībās, piemēram, Jēkabpils, Limbažu vai Līvānu novados, paredzot spēļu zāles aizvērt pilsētu centrā un paredzot iespēju tās izveidot tālāk nomalēs.
Tikmēr Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks uzskata – lai visiem būtu lielāka skaidrība, būtu jāizšķiras azartspēļu nozares regulējumu centralizēt valsts rokās. Viņš Satversmes tiesas spriedumu Rīgas regulējuma jautājumā sauc par tiesiskuma uzvaru pār populismu.
"Cik esmu runājis ar pašvaldībām, lielākā daļa galīgi nav priecīgas, ka viņiem par to vispār jādomā. Vairums pašvaldības saka, ka grib, lai valsts pasaka, kur drīkst un kur nedrīkst [darboties spēļu zāles]. Mums no nozares puses, un esmu to jau vairākkārt atkārtojis, pēc būtības ir vienalga, bet
mēs kā nozare arī gribam skaidri saprotamus spēles noteikumus," sacīja Vērzemnieks.
Rīgas domes rokās ir izvērtēt konkrētas teritorijas un noteikt iemeslus azartspēļu vietu ierobežošanai. Un dome ir apņēmusies šādi rīkoties, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" apliecināja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), vienlaikus solot respektēt ST spriedumu.
"Mūsu politiskais uzstādījums par to, ka Rīgā ir jāierobežo azartspēles, saglabājas. Mēs uzskatām, ka mums pilnas tiesības iedzīvotāji devuši šo īstenot," sacīja Ķirsis.
Vienlaikus viņš atzina, ka būs jāatvēl lielāki resursi, lai pamatotu ierobežojumus kādās konkrētās vietās. "Tas, protams, ir milzīgs juridisks slogs uz pašvaldību, bet, ja mums būs jāiet šis ceļš, mēs iesim," sacīja domes priekšsēdētājs.
"Es teikšu tā – uzstādījums saglabājas iepriekšējais. Mēs to panāksim. Tikai par ceļu, ko mēs iesim, varbūt tomēr vēl jāveic pamatīga juridiskā izpēte,
un tad es varēšu iezīmēt pēc kāda laiciņa. Šī mums ir augsta prioritāte, būs laiciņš nepieciešams. Būtu pārsteidzīgi solīt dienas vai nedēļas," sacīja Ķirsis.
Rīgas dome paziņojumā medijiem norādīja, ka pēc ST secinājumiem azartspēļu ierobežošanai būs jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai.
Azartspēļu likumā noteiktajiem ierobežojumiem organizēt azartspēles, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, pašvaldība varēs papildus liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīgā izvērtējuma varēs noteikt teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.
KONTEKSTS:
Rīgas dome 2018. gadā nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Satversmes tiesa domes ierobežojumus atzina par pamatlikumam atbilstošiem.
Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet lēmums vēlāk atcelts. Vēlāk Rīgas dome lēma pilsētā piecu gadu laikā slēgt astoņu uzņēmumu uzturētās vairāk nekā 80 spēļu zāles.
Taču Satversmes tiesa 2024. gada aprīlī secināja, ka ierobežojums neatbilst Satversmei, jo pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc vietās, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.
