Trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika pārrunātas vēlēšanu aktualitātes.
Taps jauna vēlēšanu platforma
Zināms, ka ar vēlēšanām saistītās informācijas tehnoloģiju sistēmas tiks pakāpeniski pārņemtas valsts pārziņā – šo procesu pārraudzība uzticēta VRAA.
Plānojot risinājumus turpmākajām vēlēšanām, kā arī no nākamā gada – vietējiem pašvaldību referendumiem, ko paredz likums, taps vienota vēlēšanu platforma. Viena piegādātāja vietā turpmāk par elektroniskajām sistēmām būs atbildīgi trīs programmatūras izstrādātāji.
Jauno platformu plāno sākt testēt jau no šī gada rudens un ieviest no nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, stāstīja VRAA direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis.
"Sfēra ir plašāka. Tā ietver ne tikai pašvaldību referendumus, bet arī pašvaldību vēlēšanām nepieciešamo funkcionalitāti. Piedāvājumi, ko esam saņēmuši, par šīs funkcionalitātes izstrādi, svārstās no 4,1 līdz 4,9 miljoniem eiro. Jā, ir arī iztrūkums no 1,25 līdz 2 miljoniem eiro. Ja tā nav, tad ļoti iespējams, ka [vēlēšanu zīmju] skenēšana vēlēšanu komisijās nebūs iespējama un tas būs jādara manuāli. To mēs, protams, nevēlamies, jo apzināmies to darba apjomu, kas ir vēlēšanu komisijām," atzīmēja Cīrulis.
Paredz pakāpenisku virzīšanos uz balsošanu internetā
Gan domājot par minētajiem pašvaldību vietējiem referendumiem no nākamā gada, gan kontekstā arī ar nākamajām Saeimas vēlēšanām paredz arī iespēju pakāpeniski virzīties uz balsošanu internetā jau no 2025. gada 1. augusta, kad topošajai sistēmai jānodrošina gatavība vietējo pašvaldību referendumu rīkošanai.
Tas varētu vairot aktivitāti vēlēšanās, vienlaikus būtiskākais apsvērums būtu šādas iespējas drošības faktori, kas ilgus gadus bijuši arguments, lai Latvijā nesteigtos ieviest balsošanu internetā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanām CVK gatava tik, cik iespējams
Vienlaikus arī šogad jūnijā notiekošo Eiropas Parlamentu (EP) vēlēšanu drošībai pievērsta liela uzmanība. Drošības riski tiek vadīti – tā uzsvēra speciāli veidotas darba grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.
"Esam tik gatavi, cik šajā brīdī varam būt" – tā par procesiem drīzo EP vēlēšanu sagatavošanā norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte.
8. jūnijā notiekošajās EP vēlēšanās Latvijā būs 945 iecirkņi. Ap 40 iecirkņu būs Latvijas vēstniecībās, pārstāvniecībās, ģenerālkonsulātos ārzemēs. Jau esot apzināti teju visu iecirkņu darbinieki, kuriem šogad par šo darbu maksās vairāk.
Ņemot vērā laika trūkumu jaunas sistēmas izstrādei, pērn pieņemot lēmumus vēlēšanu organizēšanai nepieciešamo vadības sistēmu koordinēšanu uzticēt valsts iestādēm, konkrēti VRAA, šajās EP vēlēšanās balsis skaitīs manuāli – neizmantojot elektroniskos rīkus, atgādināja CVK vadītāja. Jāatgādina, ka, pieņemot šos lēmumus, viens no argumentiem bija prognozējami zemāka aktivitāte vēlēšanās, līdz ar to balsu skaitīšanai un pārskaitīšanai laika pietikšot.
"Sistēmu neesamības situācijā attiecībā uz darbībām, kas mainās vēlēšanu komisijās, un par manuālo skaitīšanu – šī bija viena no lietām, ko mēs detalizēti pārrunājām, apmeklējot reģionālās vēlēšanu komisijas. Līdz ar to ir jauna instrukcija par balsu skaitīšanu manuāli. Lielākā daļa cilvēku to atceras un ir darījuši, bet ir skaidra instrukcija," sacīja Saulīte.
Atzīstot, ka balsu skaitīšana, neizmantojot sistēmas, varētu būt mazliet lēnāka, CVK provizoriskos vēlēšanu rezultātus vēstīs nākamajā dienā pēc vēlēšanām – 9. jūnijā plkst. 11.
