Laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz pērnā gada beigām investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsniegusi ap 19 800 TUA. Pēdējos gados šis investīciju piesaistes veids izmantots salīdzinoši reti – pāris gadu laikā izsniegtas ap 500 TUA pret investīcijām, un konkrēti pērn saņemti vien 86 potenciālo investoru pieteikumi.
Strauji samazinājušies nerezidentu ieguldījumi valsts ekonomikā
85% TUA pieteicēju šajos teju 14 gados bijuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese bijusi no Āzijas valstīm.
Visvairāk termiņuzturēšanās atļauju šīs programmas ietvaros pieprasīts no Krievijas pilsoņiem. Dažos simtos gadījumu atļauju izsniegšana atteikta, bet vairāk nekā 3000 atļauju anulētas. Piemēram, pērn Valsts drošības dienests rosināja anulēt divu Krievijas investoru termiņuzturēšanās atļaujas.
Programmā biežākie ieguldījumu veidi bijuši ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.
Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītajos ieguldījumos vairāk nekā 1,3 miljardi no kopumā 1,62 miljardiem bijuši saistīti ar nekustamo īpašumu jomu.
Lielākās investīcijas saistītas ar laika posmu līdz 2014. gadam. Pēc stingrāku prasību ieviešanas investīciju apjoms būtiski saruka, un šogad tas ir sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni šajā programmā.
Mudina izvērtēt programmas pienesumu
TUA saņēmēju iespējas ieguldīt nekustamajā īpašumā būtu jāizbeidz pavisam, bet ne visa programma kopumā, vērtēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"):
"Tīri mans kā ministra viedoklis par šo nekustamā īpašuma tirgu, es teiktu, to vajadzētu izbeigt vispār, bet jautājumā par ieguldījumu kapitālsabiedrībās – tur ir konkrētas prasības, jānorāda darbinieku skaits, ir konkrēta investīcija un jānomaksā nodokļi, ko pārbauda katru gadu. Šis mehānisms aizvien dod kādu pienesumu, lai arī tie, protams, vairs nav tādi apjomi, tomēr tie ir miljoni."
2014. gadā nerezidentu ieguldījumi pēc TUA saņemšanas bija virs 11% no visiem nerezidentu ieguldījumiem. Pērn – vairs tikai 0,1%, norādot uz programmas izsīkšanu, piebilda Kozlovskis.
"Šie skaitļi ir būtiski mazinājušies un, ja mēs runājām sākotnēji, ka tas bija viens, seši miljardi no kopējām investīcijām, tagad tie ir vairāki desmiti miljoni.
Mēs saprotam, ka, protams, situācija ar kontroles pasākumiem ir būtiski sarežģījusi jebkādu interesi pretendēt uz šāda veida atļaujām, arī banku kontrole par nerezidentu aktīviem veicināja to, ka šī interese ir būtiski sarukusi," pauda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Programmas ieguvumus un turpmākus ierobežojumus mudināja izvērtēt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja vietnieks Andrejs Vilks (Zaļo un Zemnieku savienība):
"Pirmām kārtām, nepieciešams izvērtējums, ko šī procedūra un investīciju piesaiste ir devusi un kādi ir sasniegumi ar pietiekami lielu atdevi ekonomikai, un kas ir šie investori. Ja varam atzīt, ka šīm investīcijām ir pozitīva atdeve un tās patiešām ir noderīgas tautsaimniecībai, ir jāpārdomā šīs programmas tālākais liktenis.
Bet pieļauju, ka ar zināmiem nosacījumiem būtu jānosaka vēl reģioni un valstis, no kurām investīciju piesaiste būtu rūpīgi jāizvērtē un arī personas, kuras šīs investīcijas veic."
Programmas izbeigšanā noiets vairāk nekā pusceļš
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā atcelta iespēja Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu jomā.
Pērnā gada nogalē Latvijā uzturējās 4412 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA. Pirms diviem gadiem viņu skaits tuvojās 6800.
Visi pieminētie skaitļi norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu sākotnējo nozīmi un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā, secina IeM. Programmu varētu izbeigt pavisam, uzskata deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība):
"Pareizi, ka tur ļoti minimāli vairs vispār kas notiek, un es domāju, ka jā – šī programma būtu pilnībā izbeidzama, jo faktiski tie tā saucamie investori, kas caur šo programmu pārcēlušies dzīvot, pārsvarā bija no Krievijas un NVS valstīm. [Šīs programmas izbeigšanā] ir noiets vairāk nekā pusceļš – ir pārvilkts krusts pašam galvenajam – ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, tā kā faktiski tas viss jau ir gandrīz vai izbeigts."
Jāmeklē citi investīciju piesaistes veidi
IeM parlamentārais sekretārs Igors Rajevs secinājis, ka jāmeklē citi investīciju piesaistes veidi.
"Tā lieta pamazām izdzīvoja sevi, jo grūti šādā veidā piesaistīt investīcijas uz Latviju, tāpēc jādomā par citiem investīciju piesaistes veidiem. To darīt ar TUA bija pagaidu moments. Par to varu tikai savu viedokli pateikt. Tāda ir tendence, bet, nu, mēs saprotam, ka investīciju piesaistīšana ir smags jautājums, pie kā jāstrādā."
IeM ziņojumos secinājumi par TUA izsniegšanu pret investīcijām pēdējos gados bijuši līdzīgi. Investīciju programmas nosacījumi kļuva stingrāki jau no 2014. gada 1. septembra, kad būtiski samazinājies programmā saņemto pieteikumu skaits. Negatīva ietekme bijusi arī kovida pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ar grozījumiem Imigrācijas likumā atcēla iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas Republikas tautsaimniecībā. Līdz ar to vērojams, ka
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi aktīvāk vēlas pārdot vai izīrēt viņiem piederošus nekustamos īpašumus, tomēr pašlaik nerezidentu īpašumu pārdošanas ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu vērtējama kā nebūtiska.
Par ieņēmumiem no TUA plānots finansēt Latvijas dalību "Expo" izstādē, kā arī turpināt finansēt mājokļu kreditēšanu.
Valdība šajā ziņojumā lasāmos secinājumus pieņēma zināšanai, bet vēlāk IeM informatīvo ziņojumu nosūtīs arī uz Saeimu. Iespējams, ka tieši parlamentā sagaidāmas apspriedes, kā rīkoties saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investīciju piesaistei.
