Ar grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinājis, lai vēlētajam būtu skaidrība, ka ir darīšana ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotu aģitācijas materiālu. Piemēram, ar priekšvēlēšanu laikā saņemtu telefona zvanu, izmantojot kāda konkrēta kandidāta balsi, viņam pašam nepiedaloties. Tāpēc likumā rosināts pielikt atsauci tiem aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Deputāti nenoliedz šīs idejas aktualitāti, tomēr jau tagad norādījuši, ka regulējumam saistībā ar mākslīgo intelektu jābūt plašākam.
Deputāts Ervins Labanovskis ("Progresīvie") sacīja: "Esmu pārliecināts, ka mākslīgais intelekts jau tuvākajā laikā būs jebkur – vai tas ir putekļu sūcējs, vai bārdas dzenamais, vai satiksmes regulēšana. Tas nozīmē, ka konkrētais regulējums likumā nesasniegs savu mērķi, jo pilnīgi pie visa mēs varēsim likt atsauci "mākslīgais intelekts", ka tas ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību."
Savukārt parlamentārietis Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pauda: "Bez jūsu intelekta mākslīgais intelekts arī nav intelekts. Un ir jautājums, ko es uzdevu gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, – kā varēs kontrolēt, vai tas ir radīts ar mākslīgo intelektu. Tas ir mūžīgais jautājums, kā kontrolēt to, par ko pieņemam lēmumu."
Deputāti ceturtdien par šo jautājumu plašākās debatēs neieslīga, bet tās paredzamas turpmāk.
Grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Saeima skatīs vēl divos lasījumos. Uz otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanai būs daudz laika – divi mēneši.
Iespējams, saistībā ar mākslīgā intelekta regulējumu tuvākajā laikā varētu veidot vēl jaunas idejas saistībā ar citām jomām. Saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju detalizētus papildinājumus sola arī KNAB, kam būs jākontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošana.
Par šo likumdošanas procesu ir viedoklis arī ārpus Saeimas debatēm. Ar norādi uz šo diskusiju izvēršanos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts vērtēja, ka vispirms būtu noderīgi tikt galā ar priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, kā to ieteikusi Valsts prezidenta kanceleja.
"Mēs esam hibrīdkarā, mēs esam informācijas karā, un šajā karā atstāt mūsu demokrātijas procesā lielu caurumu, kas nav noregulēts un ir iespēja Krievijai, manuprāt, ir nesaprātīgi. Tāpēc vispirms sākotnējs regulējums pamatā par būtiskākajiem riskiem demokrātijai. Tad droši vien ir vērts, un piekritīšu, ņemot vērā arī mākslīgā intelekta jauno regulējumu Eiropas Savienībā, ka vajadzīgs plašāks regulējums. Tas nebūs viegli," pauda Sārts.
Likuma grozījumus par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā Saeimā cer pieņemt līdz gada beigām, lai tie būtu spēkā pirms nākamvasar plānotajām pašvaldību vēlēšanām.
Saeimas darba kārtībā jau ir arī citi likuma grozījumi, paredzot kriminalizēt mākslīgā intelekta izmantošanu pret kādu. Piemēram, samontētiem video materiāliem ar lietām, ko cilvēks nav teicis.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai izskatīšanai grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kuros rosina noteikt pienākumu gadījumos, ja priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu radīšanā ir izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, to nepārprotami norādīt.
Savukārt, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē, ja priekšvēlēšanu laikā aģitācijā izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas vai tās radīti aģitācijas materiāli, biroja priekšnieks pieņem lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko šādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Šādu KNAB priekšnieka lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā.
Prezidents vēstulē Saeimai uzsvēra, ka vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.
