Par šo pilsonisko iniciatīvu portālā "Mana balss" bija savākti vairāk nekā 11 000 parakstu, iniciatīvas autors piedāvā likumā noteikt prasību – īpašniekam portālā latvija.lv ir jāapstiprina personas vēlme deklarēties viņa īpašumā.
Saeima ceturtdien, 22. februārī, nolēma nodot šo iniciatīvu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākai izvērtēšanai.
Piekrišanas sistēmas ieviešana elektroniskajā vidē, pēc atbildīgo iestāžu aplēsēm, varētu izmaksāt aptuveni 50 000 eiro.
Par to, ka jebkurš var deklarēt savu dzīvesvietu kaut vai Rīgas pilī, runāts jau gadiem, taču ierobežot šo iespēju līdz šim politiķi neplānoja.
Taču nepiederošo personu deklarēšana īpašumā sagādā problēmas un nereti arī papildu izdevumus īpašniekiem. Turklāt par to, ka kāds ir deklarējis savu dzīvesvietu īpašumā, īpašniekam nemaz nepaziņo, bet, kad tas ir atklājies, lai anulētu šādai personai deklarēto dzīvesvietu, īpašniekam jāiziet cauri sarežģītām birokrātiskajām procedūrām.
Kad persona maina dzīvesvietu, likums paredz, ka 30 dienu laikā sava jaunā dzīvesvieta ir jādeklarē. To var izdarīt pašvaldībā, kur dzīvesvieta atrodas, vai arī portālā "Latvija.lv". Šis e-pakalpojums nodrošina ātru un ērtu dzīvesvietas deklarēšanu vien ar pāris klikšķiem.
Bet, ja kāds deklarējies patvaļīgi, rodas problēmas. Par šādu Ingrīdas situāciju vēstīja LTV raidījums "4. studija" – viņa ļoti skrupulozi izpēta katru rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem un atklājusi, ka divu cilvēku vietā viņas dzīvoklī piedeklarēti trīs.
Viņa vērsās Rīgas domē, kur šādus iesniegumus izskata speciālā komisija, kas var anulēt deklarēšanos un informēt pašvaldības policiju, kas sāks administratīvo procesu, piemērojot sodu, sākot no brīdinājuma līdz pat 700 eiro par nepatiesu ziņu sniegšanu.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) raidījumam skaidroja, ka persona, portālā sniedzot ziņas par deklarēto dzīvesvietu, apstiprina, ka visi sniegtie dati ir patiesi un uzņemas par to atbildību.
Rīgā 2023. gadā nepatiesas ziņas par deklarēto dzīvesvietu sniegtas 276 reizes. Pēdējos piecos gados vislielākais skaits bijis 2019. gadā, kad e-pakalpojuma ērtība ļaunprātīgi izmantota 378 reizes. Kopumā Latvijā skaits neesot liels – mazāk nekā 3% no visiem deklarēšanās gadījumiem.
