Valsts kanceleja pēc saņemtajiem iebildumiem grozījumu projektu ir nedaudz labojusi, taču tā būtība ir saglabājusies. Turklāt tagad iecerēts, ka kompetento iestāžu sniegtā informācija varēs kalpot par iemeslu arī tam, lai anulētu jau piešķirto akreditāciju.
Taču Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš skaidro, ka mērķis neesot bijis vērsties pret īstiem žurnālistiem: “Akreditācija nav dāvana – no vienas puses, tās ir tiesības. Bet vienlaikus tā ir ļoti liela atbildība par to, lai neizmantojam šo akreditāciju, lai kādā veidā pēc tam vērstos pret valsts drošības interesēm.”
Tāpēc par paustajām bažām Krieviņš ir neizpratnē: “Ja mēs mēģinām apšaubīt valsts drošības iestāžu kompetenci un to darbu, ko viņi dara ik dienu, ik stundu, rūpējoties par valsts drošības kopumā, domāju, tad tas ir tāds ļoti zems pašnovērtējums par to, kādā valstī mēs dzīvojam, un šajās iestādēs strādājošajiem. Man personīgi ne mirkli nav bijis pamata šaubīties par to, ka valsts drošības iestādes rūpīgi seko tam, kas notiek valstī, un rūpējas, lai ar valsti kā tādu viss būtu kārtībā.”
Valsts kanceleja ir apņēmusies akreditācijas noteikumu grozīšanu nesasteigt un 1.decembrī valdībā tos vēl neskatīt, solot pirms tam plašāku diskusiju ar visām iesaistītajām pusēm.
Tikmēr no žurnālistu puses aizvien izskan bažas par iecerētajiem grozījumiem. Tā žurnāliste Agnese Margēviča vērš uzmanību arī uz normu, kas paredz iespēju akreditāciju atteikt, ja medija vai tā pārstāvja darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izpaušanu: “Ja šobrīd būtu spēkā šādi nosacījumu, es pieņemu, ka akreditācija tiktu atņemta vai liegta nākotnē žurnālistei, kas atspoguļoja šobrīd aktuālo “airBaltic” jaunā investora piesaisti. Un nākotnē viss process, kas saistīts Krievijā ražoto “Sukhoi” lidmašīnu iegādi, ritētu bez jebkādas mediju un sabiedrības iespējas tam iebilst. Vienkārši neērti žurnālisti, kuri varbūt vairāk urķējas šajā slēgtajā informācijā, ir kritiskāki amatpersonā un žurnālistiem, viņiem tiku liegta iespēja uzturēties valdības ēkā, uzdot preses konferencē pēc valdības sēdes ministriem kritiskus, neērtus jautājums. Tas loģiski padarītu valdības, politiķu dzīvi daudz komfortablāku. Jautājums, vai tas ir sabiedrības interesēs.”
Jau ziņots, ka iecerētie grozījumi paredz, ka akreditāciju var atteikt, ja ir saņemta kompetentas institūcijas sniegta informācija, kurā norādīts, ka masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai. Vairāki Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri iekšējā diskusijā pauda viedokli, ka šāds formulējums rada nekontrolētu varu drošības iestādēm iebilst pret netīkamiem žurnālistiem, turklāt nav skaidrs, kādā veidā to varētu pārsūdzēt.
