Lietā par balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās partijas "Vienotība" kandidāta un tagad jau Saeimas deputāta Dzintara Zaķa labā apsūdzētais Andrejs Sačkovskis trešdien pēkšņi mainījis liecību.
Otrdien noslēdzās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām par bēgļu jautājumu. Partiju paustais liecina, ka savas domas bēgļu uzņemšanas pretinieki vismaz šobrīd nav mainījuši. Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") paziņojusi, ka valdība Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā pieņems pēc divām nedēļām.
Rēzeknes tiesa pirmdien, 14.septembrī, lietā par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem Saeimas deputāta Dzintara Zaķa ("Vienotība") labā noraidīja prokurora lūgumu nopratināt kā liecinieku reklāmas speciālistu Kārli Gudoni un pievienot lietas materiāliem vairākus ar Zaķa kampaņu saistītus dokumentus.
Reaģējot uz „Vienotības” aicinājumu iesaistīties iekšpolitiskās situācijas noregulēšanai pēc tam, kad koalīcijai neizdevās vienoties par Latvijas pozīciju bēgļu jautājuma risināšanā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis aicināt visas Saeimā pārstāvētās partijas uz sarunām, bet trešdien diskutēt par bēgļu jautājumu Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.
Koalīcijai nav izdevies vienoties par 526 bēgļu papildu uzņemšanu, ko paredz jaunais Eiropas komisijas vadītāja bēgļu uzņemšanas plāns. Valdības vadītāja gan pārliecināta, ka agri vai vēlu koalīcija nonāks pie vienošanās. Jautājuma risināšanā "Vienotība" aicinājusi iesaistīties arī Valsts prezidentu, lūdzot sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi.
Advokāti asi iebilst pret Saeimas plāniem pielīdzināt valsts amatpersonām tos zvērinātus advokātus, kuri ir arī maksātnespējas administratori, un, ja parlaments atbalstīs šo normu, advokāti to varētu apstrīdēt Satversmes tiesā un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, informēja Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns.
Politiķi un komercbanku pārstāvji, kas valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē apsprieda tautsaimniecības kreditēšanu, pirmdien, 7.septembrī, nāca klajā ar pretrunīgiem secinājumiem par kreditēšanas apjomiem Latvijā. Vieni apgalvo, ka situācija ar kreditēšanu ir bēdīga, citi - kreditēšanas apjomi Latvijā uzrāda būtisku pieaugumu. Konkrētus priekšlikumus, kā situāciju uzlabot, abas puses gan nepārrunāja, tomēr koalīcija vienojās šādas atskaites no bankām turpmāk pieprasīt regulāri.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) aicināja komisijas deputātus beigt diskusijas par valdības jau pieņemto lēmumu uzņemt Latvijā 250 patvēruma meklētājus no kara Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, bet gan domāt par viņu integrāciju.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekļa amata vakanto vietu Saeimas atbildīgā komisija iecerējusi aizpildīt septembra vidū. Komisijas deputāti trešdien, 2.septembrī, vienojās pēc divām nedēļām uzklausīt visus trīs kandidātus un tad lemt, kuru virzīt Saeimas balsojumam. Savukārt komisijas vadītāja Inese Laizāne atzīst - mazā interese par darbu padomē varētu būt saistīta arī ar neuzticēšanos politiķiem.
Šī gada pirmajā pusē aizvadītā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē izmaksājusi nedaudz vairāk kā 80 miljonus eiro, liecina Ārlietu ministrijas provizoriskie aprēķini. Tiešie prezidentūras izdevumi no 2013. līdz 2015.gadam bija 45 miljoni eiro, bet netiešie – visas valsts pārvaldes personāla izmaksas saistībā ar prezidentūru trīs gadu periodā – 36 miljoni eiro. Līdz ar to no sākotnēji ieplānotā prezidentūras budžeta kopumā ir ietaupīti vairāk nekā 27 miljoni eiro.
Satiksmes ministrija piektdienas rītā no amata atlaida "Latvijas Dzelzceļa" vadītāju Uģi Magoni, kuru ceturtdienas vakarā bija aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") piektdienas vakarā atklājis, ka Magoņa aizturēšana saistīta ar kādu saimniecisku darījumu. Magoņa pēctecis LDz varētu būt uzņēmuma viceprezidents Edvīns Bērziņš.
Aizvadītajā naktī pašvaldības policija saņēmusi 60 sūdzības par troksni no festivāla, savukārt vēl pirms tam sociālajos tīklos izskanējuši pārmetumi, ka Rīgas dome atvēlējusi Lucavsalu Krievijas festivālam, tā pakļaujoties kaimiņvalsts maigajai varai. Festivāla producents Iļja Ostrovskis gan noraida „Kubanas” saistību ar politiku.
Otrdienas vakarā pie Ministru kabineta notikušajā protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu tikuši demonstrēti arī saukļi, kas balansējuši uz rasu un reliģiskā naida kurināšanas robežas. Eksperti vērtē, ka Drošības policijai būtu pamats veikt padziļinātu pārbaudi. Arī pati Drošības policija atzīst, ka dažu protesta laikā izmantoto plakātu saturs vērtējams pretrunīgi, tomēr neviens kriminālprocess par to nav sākts.
Pie valdības mājas otrdienas vakarā notiekošajā protestā pret plāniem brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus pulcējās vairāki simti cilvēku, kas bruņojošies ar daudziem plakātiem. Pikets ilga stundu un tas noritēja bez provokācijām, ko iepriekš pieļāva Drošības policija.