Likumprojektā paredzēts, ka valdībai līdz nākamā gada sākumam ir jāizstrādā metodika, pēc kuras pašvaldība aprēķina vienam bērnam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā, un kārtība, kādā atbilstoši šīm izmaksām pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajam bērnudārzam.
Balsojumā atturoties, grozījumus neatbalstīja „Saskaņa”. Frakcijā gan noliedz balsojuma saistību ar to, ka visvairāk bērnu privātajos bērnudārzos ir galvaspilsētā, kur partija ir vadībā.
Problēma skarot 15 pašvaldības, tāpēc „Saskaņai” neesot bijis pieņemams, ka anotācijā norādīts – pašlaik nav iespējams precīzi noteikt finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
"Tie problēmu jautājumi ir tādi, ka dažādās pašvaldībās šīs kompensējamās summas privātajām izglītības iestādēm ir ļoti dažādas, jo nav noteikta stingra metodika jeb stingrs algoritms, kas tad ir jāiekļauj šajās izmaksās un kas nē.
Un šie izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka varētu būt vienota, Ministru kabineta apstirpināta kārtība, algoritms par to, kuras pozīcijas tad ir tās, kuras vajadzētu šajā aprēķinā likt iekšā," par iespējamajiem strīdiem, skatot likumprojektu pirms galīgā lasījuma, stāsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības.
Pēc viņa teiktā, lielākie strīdi ir par to, vai kapitālieguldījumi bērnudārzu būvniecībā un uzturēšanā būtu iekļaujami šajās izmaksās vai nē.
"Algoritmam jāparādās atbilstošos Ministru kabineta noteikumos. Kamēr nav skaidras vienošanās par to, kādi būs šie noteikumi, tikmēr daļai deputātu ir rezervēta attieksme, vai tālāk šo likumprojektu var virzīt un apstiprināt galīgajā otrajā lasījumā," teica Vucāns.
Tāpēc Saeimas atbildīgā komisija vēlas laikus redzēt gan likumprojektu galīgajā versijā, gan Ministru kabineta noteikumus - kādas būs tās pozīcijas, kas būs aprēķinos.
