Par finanšu pārkāpumiem 12.Saeimas vēlēšanu kampaņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sodījis sešas partijas. Šobrīd parlamentā pārstāvētas ir puse no tām - trīs lielākās frakcijas "Saskaņa", "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par informatīviem materiāliem sabiedrībai par rīcību ārkārtas gadījumos un nolēma, ka šādus materiālu izplatīs ar valsts un pašvaldību institūciju starpniecību.
Otrdien, 30.jūnijā, noslēdzas pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Jau 1.jūlijā prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Luksemburga. Savukārt mēs kā ik rītu šonedēļ turpinām izvērtēt prezidentūras laikā paveikto. Šodien – par to, kādas mācības un iespaidus aizvadītajā pusgadā ir guvuši Latvijas politiķi un ierēdņi, kā arī Igaunija, kura kā pēdējā no Baltijas valstīm prezidentūru vadīs pēc trim gadiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēma uzlikt partijai “Vienotība” 4300 eiro lielu naudas sodu par priekšvēlēšanu izdevumu “griestu” pārsniegšanu, Latvijas Radio informēja KNAB.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā trešdien uzstājās visi pieci kandidāti uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatu. Deputāti nolēma, ka uz Saeimas balsojumu tiks virzīts viens pretendents, taču galīgā komisijas izšķiršanās par to ir gaidāma pēc nedēļas.
Lielākā valdošās koalīcijas partija „Vienotība” drīzumā varētu zaudēt valsts finansējumu – par to šonedēļ informēta partijas valde. Šādas sekas var būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumam atzīt par partijas tēriņiem 12.Saeimas vēlēšanu kampaņā trešo personu apmaksātos reklāmas materiālus par vairākiem kandidātiem, vairums no kuriem tagad ir arī „Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti.
Lai gan koalīcijas pārstāvji ir uzsvēruši, ka jautājums par valdības stabilitāti šobrīd neesot aktuāls, īstais pārbaudījums sadarbības stiprumam būs darbs pie nākamā gada valsts budžeta. Viena no strīdīgākajām lietām ir pensionāru vēlme pēc straujākas pensiju indeksācijas, taču vismaz pagaidām konkrētus solījumus šīs prasības atbalstīt nav devusi neviena no koalīcijas partijām.
Valsts prezidenta vēlēšanu laikā radušās nesaskaņas starp valdību veidojošajām partijām esot rimušās, un koalīcija ir vienojusies turpināt darbu kopā. To pēc pirmdien koalīcijas padomes sēdes paziņoja premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”). Koalīcijas partneri arī neiebilst, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) par prezidentu ievēlētā Raimonda Vējoņa vietā uz Aizsardzības ministriju virza Raimondu Bergmani.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien nolēma izvirzīt aizsardzības ministra amatam Saeimas deputātu Raimondu Bergmani.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien grasās apspriest Latvijas Zaļās partijas piedāvāto aizsardzības ministra amata kandidātu – par Valsts prezidentu ievēlētā Raimonda Vējoņa pēcteci.
Latvijas politiskā vēsture liecina: ja koalīcija nav vienota balsojumā par prezidentu, drīzumā tajā gaidāmas izmaiņas. Tomēr vismaz pagaidām koalīcijas partneri apgalvo, ka tagad, kad Raimonds Vējonis par prezidentu kļuva bez Nacionālās apvienības (NA) atbalsta, bet ar opozīcijas balsīm, valdības krišana nedraudot.
Lai iepazīstinātu ar Valsts Prezidenta amata kandidātu vīzijām potenciālajā amatā, Latvijas Radio uzdeva katram no kandidātiem vienādus jautājumus - nosaukt savas prioritātes ārpolitikā, atklāt, kā plāno saliedēt sabiedrību un vai prezidentam būtu jādod lielāka vara. Piedāvājam kandidātu atbildes salīdzināšanai.
Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” Valsts prezidenta amatam izvirzītais Sergejs Dolgopolovs no visiem četriem kandidātiem ir ar lielāko politisko un dzīves pieredzi. 73 gadus vecais Dolgopolovs, kuram ir inženiera-ķīmijas tehnologa izglītība un kurš karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa", ir gan darbojies Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejā, gan pēc neatkarības atjaunošanas bez sekmēm piedalījies vairākās Saeimas un Rīgas domes vēlēšanās. Šī gadsimta sākumā Dolgopolovs kļuva par Rīgas vicemēru, bet vēlāk par vairāku Saeimu deputātu, allaž darbojoties arī vadošos amatos dažādās partijās un reiz pat nodibinot savu.
Pirmais zaļais prezidents Eiropā – tā Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Raimonda Vējoņa (48) nākotni redz viņa partijas biedri no Latvijas Zaļās partijas. Iepriekš visu savu profesionālo mūžu Vējonis bija saistīts ar vides jautājumiem – sākumā kā bioloģijas skolotājs, tad kā vides pārvaldes vadītājs Madonā un Lielrīgā, bet vēlāk jau kā vides ministrs. Taču pirms pusotra gada viņš negaidīti kļuva par aizsardzības ministru, un rādās, ka šajā amatā Vējonis ir kļuvis pārliecinātāks un guvis lielāku cīņassparu, ko šoreiz vairs nekautrējas likt lietā ceļā uz prezidenta amatu.
Saeimas deputāti ceturtdien lems par Ērika Kalnmeiera iecelšanu par ģenerālprokuroru. Kalnmeiera pirmais pilnvaru termiņš beidzas jūlijā, un atkārtoti šim amatam viņu virza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
17.maija rītā plkst.8.30 Rīgas ielās startēja "Lattelecom Rīgas maratons". Maratona 42,195 kilometru distancē devās aptuveni 1700 dalībnieku. Pusmaratona 21,0975 kilometru distancē pārliecinoši uzvar Jānis Girgensons (1h06:20). Sieviešu konkurencē nepārspēta palika Latvijas labākā skrējēja Jeļena Prokopčuka (1h13:24), finišējot uzreiz aiz pirmajiem sešiem vīriem šajā distancē.
Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā piektdien septiņiem cilvēkiem piesprieda cietumsodus, sešiem tikai naudas sodus, bet piecus attaisnoja. Šī lieta tiesā tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem.
Rīgas apgabaltiesa šodien pasludinās saīsināto spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Tiesā šī lieta tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem. Uz apsūdzēto sola sākotnēji sēdēja 20 personas, taču viena apsūdzētā – Ināra Rudaka nu ir mirusi, spriedumu tā arī nesagaidījusi.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītajam kandidātam Valsts prezidenta amatam, aizsardzības ministram Raimondam Vējonim prezidenta amatā būtu trīs prioritārie darbības virzieni – nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa un patriotisms un sociālais taisnīgums.
Lai gan iepriekš koalīcijas vadošā partija “Vienotība” pauda atbalstu Zaļo un Zemnieku savienības Valsts prezidenta amata kandidātam – aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), pēc Nacionālās apvienības lēmuma izvirzīt šim amatam juristu Egilu Levitu “Vienotības” frakcijai tomēr būs brīvais balsojums.
Lai gan divas koalīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība un “Vienotība” jau pauda atbalstu aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, Nacionālā apvienība (NA) trešdien nolēma prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Opozīcijā esošā partija “Saskaņa” Valsts prezidenta amatam izvirza deputātu Sergeju Dolgopolovu.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kandidatūru arī nākamajam termiņam šajā amatā.
Valdošās koalīcijas partijas pirmdien pēc dažu stundu ilgas apspriedes vēl nevienojās par Valsts prezidenta amata kandidātu. “Vienotība” par savu rīcību lems pirmdienas vakarā, bet Nacionālā apvienība (NA) – trešdien.
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nobalsoja par jauno Repatriācijas likumu, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Repatrianta statuss gan nedos nekādu materiālu labumu tiem, kas pēdējos gados bija devušies darba gaitās ārzemēs un nu vēlas atgriezties. Tikmēr noprotams, ka Nacionālā apvienība (NA) nav mierā ar to, ka jaunajā likumā vairs nav pieminēta cittautiešu brīvprātīga izbraukšana no Latvijas.
Latvijas Zaļās partijas valde kā Valsts prezidenta amata kandidātu trešdien oficiāli izvirzīja partijas līdzpriekšsēdētāju un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Taču jau pirms tam Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijā spriests par to, ka pirmdien apvienības valdei būs jāizšķiras starp diviem kandidātiem – Vējoni un Liepājas mēru Uldi Sesku, kuru plāno virzīt viņa vadītā Liepājas partija.
Šonedēļ Latvijā ir ieradusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ekspertu grupa. Dažādās paneļdiskusijās nedēļas garumā eksperti vērtēs, ko Latvija ir paveikusi, lai ieviestu Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Sekmīgs izvērtējums ir viens no priekšnosacījumiem, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu organizācijas dalībnieci.
Augstākās tiesas (AT) tiesnešu vairākuma lēmums lūgt Saeimai tiesas priekšsēdētāja amatā atkārtoti iecelt Ivaru Bičkoviču radīja būtiskas domstarpības starp AT tiesnešiem.
Augstākās tiesas (AT) plēnuma sēde piektdien tiesneši AT priekšsēdētāja amatam, par kuru vēl būs jābalso Saeimai, nolēma virzīt līdzšinējo AT priekšsēdētāja Ivaru Bičkoviču.
Ja Vjačeslavs Dombrovskis noliks Saeimas deputāta mandātu, Viktors Valainis, kurš bijis deputāts 11.Saeimā, piekritīs pildīt deputāta pienākumus.
