Diskusiju Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sasauca, reaģējot uz divu Saeimas frakciju vēstulēm ar iebildumiem par Ilariona Girsa dalību LTV7 raidījumā, kura tēma bija „Provokatori un provocējamie”. Tomēr Latvijas Televīzijas pārstāvji padomi informēja, ka diskusijā nepiedalīsies, jo jautājums par raidījuma dalībnieku izvēli nav apspriežams ar politiķiem.
Artuss Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības par to bija sašutis, klāstot, ka “brīvība ir atbildība”, un “redakcionālā neatkarība nav licence darīt, ko grib”, un deputāti pārstāvot sabiedrības intereses un tāpēc varot lūgt “nemusināt tautu”.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Inesi Laizāni (Nacionālā apvienība) visvairāk esot satraucis Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis, ka ir tēmas, par kurām nevajag diskutēt.
Žurnālisti esot novilkuši līnijas, kurām ne tikai politiķi, bet arī sabiedrība nedrīkstot pārkāpt – ir kādas lietas, kurās nevar jaukties neviens, un tas esot bīstami, uzskata deputāte. Te gan jāpiebilst, ka asociācija bija skaidri paudusi – jautājumus par raidījumu dalībnieku izvēli tā nekad neapspriedīs ar politiķiem un regulatoru.
Bet Laizāne klāstīja, ka sabiedrisko pasūtījumu veido visu nodokļu maksātāju nauda un, “ja mums ir tiesības prasīt atskaiti no citām iestādēm par līdzekļu izlietojumu, tad arī sabiedriskajam medijam jābūt skaidri definētam, par ko sabiedrība savus nodokļus maksā un ko vēlas saņemt pretim”.
Elektronisko mediju padomes locekle un diskusijas iniciatore Dace Ķezbere gan norādīja, ka „Točki nad i” sabiedriskajā pasūtījumā ir īpaši noteikts kā krievu auditorijai veltīts diskusiju raidījums. Ko darīt, ja sabiedrībā ir tādi cilvēki kā Ilarions Girss – vai, viņu viedokli neatspoguļojot, viņi pazudīs? Vai jāveido saraksts ar cilvēkiem, kurus mediji nedrīkst aicināt? Šo Ķezberes retorisko jautājumu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš nosauca par provokāciju, lai gan pats pirms brīža bija pieminējis līdzīgu ideju.
“Te ir jautājums, vai televīzijas vadībai vai NEPLP jānosaka, ka cilvēki, kuri tiesāti vai apsūdzēti, pret kuriem ir kriminālprocesi.. tas būtu drošības izvērtējuma jautājums, jāpajautā kādam, vai tas būtu labi, ka mēs šādus cilvēkus aicinām; diez vai Drošības policija dotu zaļo gaismu šādu cilvēku reklamēšanai,” sprieda deputāts.
Diskusijā piedalījās un savu viedokli pauda arī vairāki padomes locekļa amata kandidāti, kurus Laizānes vadītā Saeimas komisija vērtēs novembra beigās. Daži no viņiem gan atzina, ka apspriesto raidījumu nemaz neredzēja.
Ķezbere diskusijas dalībniekiem atklāja, ka padomes juristi raidījumu izvērtējuši un pārkāpumus tajā neatklāja.
Pēc sanāksmes Ķezbere pauda gandarījumu par tās iznākumu – viņasprāt, deputāti par raidījumu saturu padomei vairs nesūdzēšoties.
“Vienmēr jāuzklausa vienam otrs, jāmācās ieklausīties un uzklausīt, viedoklis izteikts un dzirdēts, man liekas, ka tas ir svarīgi,” klāstīja Ķezbere, paužot nožēlu, ka LTV nepiedalījās diskusijā, bet atzīstot, ka tā ir TV izvēle.
Savukārt NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Toms Meisītis piekrīt, ka satura kvalitātes testam būtu jābūt, tomēr tam jābūt caurspīdīgam.
“Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka politiķiem nedrīkst būt viedoklis par sabiedrisko mediju raidījumu, jautājums ir par mehānismiem, ka to novērtē un kas ar to tiek darīts, jābūt neatkarīgam un caurspīdīgam mehānismam, un šis [diskusija] nav optimāls formāts. Un tāda optimāla formāta līdz galam nav..” atzina Meisītis.
Uz sēdi tika aicināti arī Latvijas Radio 4 pārstāvji, kas dalību atteica. Sēdē gan ieradās LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš, kurš gan to atstāja, neko nepateicis.
Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka viņš kopumā apsveic NEPLP iniciatīvu komunicēt, jo ar komunikāciju padomei pēdējā laikā ne visai labi veicies, un vēlme runāt un skaidrot pozīciju ir pareiza.
“Bet aicinājums un pirmā diskusija ir neveiksmīga, jo LTV satura jautājumā ir uzaicināta uz viena smuka paklāja, kur tiek norādīts, kuri viedokļi būs vēlami un kuri nebūs vēlami, un šis ir ļoti jūtīgs jautājums televīzijai, mēs to pieļaut nevaram,” sacīja Belte.
Viņš atzina, ka TV vadība apsvēra iespēju piedalīties diskusijā, taču nolēma to nedarīt, jo “īsti tam jēgu neredzam, jo ir precīza likumdošana, kura jāzina ne tikai mediju veidotājiem, bet arī pašiem deputātiem”.
Savukārt “satura rekomendācijas un vēlamo viedokļu paudēju saraksta izveide ir bīstama tendence demokrātiskā sabiedrība'', uzsvēra Belte.
Viņš atgādināja, ka sabiedriskā medija uzdevums nav nodrošināt viena viedokļa dominanci, bet nodrošināt viedokļu daudzveidību, jo “sabiedrība ir raiba un rūtaina”, un ir daudzi viedokļi, kas patīk un nepatīk, bet mediju uzdevums šos viedokļus nodrošināt.
Arī mediju eksperte Anda Rožukalne Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka deputāti varēja paust savus viedokļus savās mājaslapās un blogos, jo - kāpēc gan jebkurš no TV skatītajiem nevarētu apspriest to, kas patīk un nepatīk, “bet līnija, kas pārkāpta, ir piespiest NEPLP veidot diskusiju, [..] tā ir politiskā spēka izmantošana pret neatkarīgu regulatoru”.
Rožukalne norādīja, ka šādā veida pārkāpti vismaz trīs likumu panti - par satura neatkarību, par sabiedriskā mediju satura neatkarību un par redakcionālo neatkarību.
“Politiķiem vispār nevajadzētu nekādā veidā iejaukties un izmantot savu varas resursu pret redaktoriem un žurnālistiem,” uzsvēra Rožukalne.
Viņa sacīja, ka problēma ir tajā, ka deputāti sabiedrības intereses interpretē kā politiķu intereses un to, kas politiķiem patika un nepatika.
