ĪSUMĀ:
- Valstī visvairāk trūkst matemātikas, sākumskolas un latviešu literatūras skolotāju.
- Potenciālos darba ņēmējus nevar pievilināt ne ar atalgojumu līdz 2200 eiro, ne veselības apdrošināšanu, ne dienesta dzīvokli un ceļa izdevumu kompensāciju.
- Augstskolas beidz pietiekams skaits jauno pedagogu, bet viņi vidēji skolās paliek tikai 3–5 gadus.
- Pēc kustības "Iespējamā misija" aptaujas datiem pedagogi skolas atstāj, jo neapmierina darba un brīvā laika attiecība, zemais atalgojums un darba vide.
- Paši skolotāji atzīst, ka kolēģi atstāj skolu, jo nav vecāku atbalsta bērnu izglītošanā.
- Lai nodrošinātu izglītības programmu, skolu vadībām jāpieņem lēmumi, kas mazina izglītības kvalitāti.
- Izglītības un zinātnes ministrijai nav "ātra risinājuma", lai atrisinātu skolotāju trūkumu skolās.
Ādažos nav, kas māca fiziku pamatskolas klasēm
Mājaslapā esiskolotajs.lu.lv Latvijas kartē ar sarkanajiem karodziņiem ir iezīmētas skolas, kurās trūkst mācībspēka. Līdz jaunā mācību gada sākumam atlikušas vairs tikai pāris dienas, un te redzams, ka Ādažu vidusskola, kur pirmajā septembrī mācības uzsāks ap diviem tūkstošiem skolēnu, meklē 14 pedagogus.
Ādažu vidusskolas direktora vietniece Aiga Mikasenoka LTV raidījumam "Kultūršoks" atzīst, ka daļu vakanču tomēr ir izdevies aizpildīt, šobrīd trūkstot vairs 8 pedagogi – latviešu valodā, matemātikā, fizikā, datorikā, arī ģeogrāfijā un sākumskolā: "Šajā brīdī mēs meklējam dažādus variantus, lai tomēr, sākot jauno mācību gadu, būtu iespēja šos mācību priekšmetus pasniegt. Tas nozīmē, ka dažiem kolēģiem palielinās diemžēl slodze, un paldies katram kolēģim, kas piekrīt, ar cerību, ka mēs atradīsim kolēģi. Bet diemžēl ir arī tādi mācību priekšmeti, piemēram, fizika, ka mums pat nav kam šo priekšmetu iedot papildus mācīt. Līdz ar to šobrīd mums nav fizikas skolotāja. Tas nozīmē, ka, ja rītdien būtu 1. septembris, mums nebūtu kas māca."
Vislielākais deficīts – matemātikas skolotājs
Pēc skolotāju vakanču vietnes datiem šobrīd valstī visvairāk trūkst matemātikas skolotāju – 40. Tad ar vienādu vakanču skaitu – 32 – seko sākumskolas un latviešu valodas un literatūras skolotāji. Skolu piedāvātais atalgojums atkarībā no slodzes lieluma svārstās no 450 eiro līdz pat 2200 eiro. Kā papildu bonusi tiek piedāvāta veselības apdrošināšana, prioritāra vieta pašvaldības dārziņā, dienesta dzīvoklis, ceļa izdevumu kompensācija, bet vakances zibenīgi neaizpildās. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība) uzskata, ka tas norāda, ka sistēmā ir darba spēka deficīts: "Matemātiski. Slodze pret dzīviem cilvēkiem – darbaspēku ir ar negatīvu zīmi. Tas nozīmē, ka visiem, kam vajag, visiem nepietiek. Tagad ir cīņa par to cilvēku skaitu, kas ir sistēmā, kurš kaut ko pārpirks, sasolīs.
Šobrīd ir sākušies tiešām tādi džungļu likumi – ieslēdzas – "man vienalga, galvenais, ka man ir, es ņemu nost, es solu vairāk, labāk, ātrāk, tam tagad trūks, viņš nāks pie manis, man būs labi, tam būs slikti, neinteresē, galvenais, ka man ir kārtībā"."
Pedagogi ir, bet viņi izvēlas nestrādāt skolā
Kustība "Iespējamā misija" savas 14 gadu darbības laikā 260 citu jomu speciālistus ir pārkvalificējusi pedagogos. Nodibinājuma valdes locekle Ance Jaks ir pārliecināta, ka skolotāji Latvijā ir pietiekamā skaitā, problēma, kāpēc mācībspēka joprojām nav, slēpjas citur: "Mums trūkst skolotāju esošajā sistēmā, kas nav sakārtota. Līdz ar to no tāda aspekta mēs pilnībā atbalstām ministrijas atkārtotos atgādinājumus un aicinājumus pašvaldībām kārtot šo skolu tīklu, jo skaidrs, ka
skolu tīkla neefektivitāte ir tā, kurā pazūd ļoti daudzi skolotāji, un ļoti daudzi skolotāji līdz ar to strādā mazas slodzes, netiek atalgoti un tā rindiņa aiziet uz priekšu."
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere ir pārliecināta, ka augstskolās sagatavoto pedagogu skaits ir pietiekams: "Vidēji gadā pedagoģijas studijas pabeidz mazliet vairāk par 1200 jauniem pedagogiem. Ja mēs pat pieņemam, ka 2/3 tie ir pedagogi, kuri jau šajā brīdī ir nodarbināti un beidz studijas neklātienē vai nepilna laika studijās, tad arī 1/3 pie esošās situācijas varētu tukšās vakanču vietas nosegt."
Jaunie pedagogi skolās noturas 3–5 gadus
No "Iespējamās misijas" sagatavotajiem skolotājiem skolās šobrīd palikusi strādāt puse. Latvijas Universitātei precīzu datu, cik no tās sagatavotajiem pedagoģijas bakalauriem un maģistriem, kuru izglītošanā valsts ieguldījusi 8 līdz 9 tūkstošus eiro, strādā skolās, nav. Tomēr LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzīst, ka augstskola cenšas sekot līdzi savām absolventu gaitām: "Mēs skatāmies, kur viņi strādā, tāpēc mēs zinām, ka viņi strādā, jau studējot – lielākā daļa to dara izglītības iestādēs, bet ir arī "Narvesen", lidosta vai vēl kaut kas, bet vairums viņi strādā izglītībā, un pēc tam lielais vairums tur arī paliek, bet ir tendence, ka viņi nepaliek ilgi. Un tad iet prom uz pilnīgi citu jomu – programmēšanu, un tad ir digitālo risinājumu testētāji. Ir latviešu valodas skolotāji, kas iet uz Latviešu valodas aģentūru, kas it kā ir labi, ka aģentūrā ir izglītoti cilvēki, bet viņi tad nav skolā. Ir, kas iet pie uzņēmumiem, kas izstrādā mācību materiālus, kur arī ir vajadzīga pedagoģiskā kompetence." Dekāne lēš, ka vidēji jaunais skolotājs skolā paliek trīs līdz piecus gadus un tad aiziet.
Aiziet, jo slodze par lielu, alga par zemu un nepatīk darba vide
Kustība "Iespējamā misija" pavasarī veica aptauju, lai noskaidrotu, kāpēc puse no tās sagatavotajiem pedagogiem tomēr aizgājusi no skolas. Nodibinājuma valdes locekle Ance Jaks neslēpj, ka sākumā visiem motivācija bijusi ārkārtīgi augsta un daudzi palikuši trešo un ceturto gadu skolā: "30% no tiem, kas vairs nestrādā skolā, teica, ka viņi galvenokārt meklēja tādu veselīgāku brīvā laika un darba balansu, skolotāja profesija ir izaicinoša šajā ziņā. 19% svarīgs kritērijs bija zemais atalgojums. Un tad vēl būtiski – arī gandrīz 20% saka, ka viņiem nebija pieņemama tā darba vide un organizācijas kultūra, ar ko viņi saskaras skolā."
Pirms diviem gadiem izmisums par izglītības jomā notiekošo lika pieņemt lēmumu kļūt par skolotāju arī TV žurnālistam Ansim Bogustovam. Četru bērnu tēvs sāka Ādažu vidusskolā mācīt vēsturi. Arī viņš pēc divu gadu darba izlēmis savu skolotāja slodzi samazināt: "Tas trakums jau ir par to, ko, šķiet, liela daļa sabiedrības nenolasa. Ļaujiet mums pelnīt likmi ne tikai no tā, ka tu tikai satiec bērnu, ko tagad glauni sauc par kontaktstundām, bet – ka tu vēl gatavojies tai stundai. Un tas nav tikai aizej uz teātri un kļūsti inteliģents. Tas ir arī fiziski sagatavot mācību materiālus, kuru nav.
Un vakaros, kad pilsētā nodziest gaisma, naktslampiņas paliek degam skolotāju logos.
Tur skolotājs vakarā driķelē nākamās dienas materiālu. Piemēram, manā gadījumā tas nozīmē bišķiņ tev ir 7. klase rītdien, bišķiņ 6., 11., 12. klase. Rezultātā man ir skaista iespēja ceļot pa visiem vēstures posmiem, sagatavojot mācību materiālu, bet reāli tā vietā, lai es uzgatavotu vienu mācību materiālu un nedēļas laikā izpaustos tikai 12. klasēs, es izpaužos četrreiz vairāk, un četrreiz vairāk vakaros gatavoju materiālu dažādām klasēm. Rezultātā skolotājs sadeg, jo vēl citur ir jāpiepelnās. Cieš arī mācību kvalitāte."
Skolās paaudžu konflikti, skolotājiem sāp vecāku atbalsta trūkums
Žurnālists Ansis Bogustovs novērojis, ka skolas vide nav atbalstoša jaunajiem censoņiem, pastāvot paaudžu konflikts: "Tās sirmās skolotājas sajūtas tik dusmīgas uz tām jaunajām metodēm, tiem jaunajiem skolotājiem, ka viņas patiesībā neatbalsta viņus. Jo es esmu saticis vairākus foršus dabaszinātņu studentus, kas trīs gadus nodzīvojuši, piemēram, Norvēģijā, un nu viņi tagad ar savām dabaszinātnēm un rietumniecisku attieksmi ienāk kaut kādā skolā un tad gandrīz var teikt piemet malku, palīdz viņiem "sadegt ātri"".
Ādažu vidusskolas direktora vietniece Aiga Mikasenoka atzīst, ka vēl viens iemesls skolotāju aiziešanai ir vecāku atbalsta trūkums: "Pēdējos gados un šogad arī mūsu skolā bija šādas situācijas, ka skolotāji aiziet projām arī vecāku dēļ, attieksmes dēļ, varbūt arī sabiedrības attieksmes. Arī mēs redzam sociālos tīklos ļoti bieži tādas negācijas un skolotājs cieš līdz noteiktai robežai un vienā brīdī tas vadzis lūst un skolotājs maina savu nodarbošanos."
Negācijas ap skolotāja darba apstākļiem atbaida jauniešus no pedagoga profesijas
Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša norāda uz pašu skolotāju organizāciju atbildību, veidojot sabiedrībai priekšstatu par pedagoga darba apstākļiem un grūtībām. Pētniece uzskata, ka, mēģinot uzsvērt daudzās problēmas nozarē, jaunā paaudze jau startā tiek atbaidīta no vēlmes kļūt par skolotājiem:
"Veids, kādā mēs runājam par izglītības sistēmu un par skolu, noteikti ietekmē, kā cilvēki uztver skolu kā potenciālo darbavietu,
un, ja mēs nepārtraukti diskutējam, ka ir milzīgas problēmas, atalgojums ir zems, izglītības sistēma ir tā kā tāds purvs, tur iegāji un nogrimi, tad būs neiespējami piesaistīt cilvēkus šai profesijai, darbam skolā tādā līmenī, kā to vajadzētu, un droši vien būtu vērts veidot balansētāku naratīvu jeb stāstījumu par to, kas ir skola, kas ir darbs izglītības sistēmā, izglītības sektorā, ko tas nozīmē būt skolotājam, un ir ļoti daudz ļoti interesantu, iedvesmojošu skolotāju stāsti, kas ir parādījušies atsevišķos masu medijos Latvijā."
To, ka jaunieši pēc vidusskolas vairs netiecas kļūt par skolotājiem, apliecina arī šī gada jauno studentu uzņemšana. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzīst, ka arī iepriekšējos gados skaitļi nebija optimistiski un šis gads nav izņēmums: "Ir specializācijas, kurā nav neviena pieteikuma. Šogad uz vācu valodu dokumentus iesniedza viens skolotājs. Ja mums ir 11 budžeta vietas vācu valodā, vienu mēs nevaram uzņemt, tāpēc ka vienu mēs nevaram atļauties mācīt. Tur tās 11 budžeta vietas tiks pārdalītas citām specializācijām. Arī, uz nākotni skatoties, mums ir jāuztraucas arī par sociālās jomas priekšmetiem – vēsturē, sociālās zinībās ir maz studētgribētāju. Latviešu valodā šogad ir 17 pieteikumi, un latviešu valodas skolotāju šobrīd trūkst."
Skolām jābūt radošām, lai nodrošinātu mācību programmu
Skolas meklē dažādus risinājumus, kā nodrošināt skolēniem mācību programmas. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka skolu direktori ir spiesti balansēt uz sirdsapziņas un tiesiskuma robežas, lai skolēniem stundas notiktu:
"Caur anormālām slodzēm, mācību plāna izmaiņām, mistiskām piemaksām, ārpakalpojumiem, kur man visu mācību gadu vai pusgadu – viens mācību priekšmets notiek attālināti.
Piemēram, tādā priekšmetā kā fizika. Jā, tas ir izmisums. Pedagogs neatrodas pat šajā reģionā, tiek slēgts kaut kāds pakalpojums, lai viņš vismaz kaut kā vada šīs mācību stundas, un par kādu tad izglītības kvalitāti ir runa?"
Ir skolas, kurās, ja nav skolotāju, tad stundas šajā priekšmetā vienkārši nenotiek. Ministrija bezdarbību risinājumu meklēšanā, lai skolas nodrošinātu ar pedagogiem, noliedz. Ierēdņi nākot uz darbu pat svētdienās, bet "ātru zāļu" problēmai nav. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere uzskata, ka pagarinātais mācību gads vismaz ļautu izlīdzināt skolotāju slodzi: "Cerība ir, ka tomēr kaut kas mainīsies, ka skolotāju un vadītāju balss ir arvien skaļāka un viņa tiek sadzirdēta. Es domāju, ka tikai visi kopā, rodot risinājumus, mēs varam atrisināt šo situāciju."
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša norāda, ka skola ir dzīvs organisms, mikrosabiedrība, kurā visi iesaistītie ir atbildīgi par rezultātu:
"Izglītības sistēma ir konservatīva sistēma. Jebkuras izmaiņas panākt – tas ir kā griezt lielu kuģi riņķī.
Tas prasa daudz enerģijas un lielu vērienu. Tāpēc ir saprotams, ka process ir smagnējs. Tajā pašā laikā progress notiek. Nevarētu teikt, ka mēs esam pilnīgi turpat, kur bijām pirms 5 vai 7 gadiem."
