Pēcpusdiena

Portālā "LSM" pieejama "Partiju šķirotava"

Pēcpusdiena

"Rimi" paziņo par cenu samazināšanu un fiksēšanu pieprasītākajiem pārtikas produktiem

Šogad mežos esot ļoti maz sēņu. Vai tas tiesa?

Mikoloģe apstiprina – ēdamās sēnes mežos šogad patiešām gandrīz neatrast

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 9 mēnešiem.

Sēnēm bijusi ļoti traka vasara, un filozofiski runājot, sēnes ir visur un vienmēr, taču šogad mēs tās neredzam – tā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Latvijas Dabas muzeja eksperte, Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, norādot, ka pašai pēc sajūtām šķiet – tik maz ēdamo sēņu viņa nav lasījusi nekad. Meiere atzina, ka ar piesardzīgu optimismu cer, ka savu uznācienu šogad vēl piedzīvos rudens sēnes.

ĪSUMĀ: 

  • Šogad sēņu patiešām mežos ir ļoti maz. Tik maz ēdamo sēņu groziņā mikoloģe Diāna Meiere citus gadus neatminas.
  • Pie vainas varētu būt izkaltušās sēņotnes, tāpēc meža veltes cenšas atgūt spēkus zem zemes.
  • Skaidri nosaukt "tukšo grozu" iemeslus gan nevar, jo nav tādu pētījumu.
  • Šogad sēnes sastopamas Ventspils pusē, Kurzemes ziemeļu piekrastē.
  • Lai arī solīt neko nevar, cerības ir uz rudens sēnēm.
  • Pagaidām nav atmesta doma arī par ikgadējo sēņu izstādi Dabas muzejā.
  • Mikoloģe neuzskata, ka sēnes no Latvijas "aiziet". Pie labākiem apstākļiem citus gadus tās noteikti būs.

Mikoloģe Meiere atzina – sēņotnes augsnes virskārtā un citos substrātos, kur sēnes dzīvo, gan jau joprojām ir, jo tās nekur nevar palikt, taču sēņotājiem redzamas sēnes šogad īsti neesam sagaidījuši.

Vaicāta, vai sēnes gaida lietu, eksperte norādīja: "Tādos parastos apstākļos es teiktu, ka vajag lietu un pēc lietus sēnes kā likums parādās, bet šogad tomēr ir savādāk, jo arī tajos reģionos, kur lietus lijis vairāk, sēnes ne vienmēr seko lietum. Kaut kā šķiet, ka daudzviet sēņotnes tik ļoti izkaltušas pa vasaru, ka šobrīd mēģina atgūt spēkus zem zemes, un vienīgi var cerēt uz nākamo gadu."

Tomēr skaidri pateikt, kādēļ sēņu šogad nav, nevar, – jo nav tādu pētījumu. Sēņu pētīšana ir samērā sarežģīts process, jo visā, kas notiek zem zemes, ir salīdzinoši grūti ieskatīties, tomēr mikoloģe norādīja, ka sausums varētu būt ticams minējums, zinot to, kādi apstākļi ir vajadzīgi sēņu plaukšanai un augšanai.

Sastopamas Ventspils pusē

Meiere gan sacīja, ka šogad ar gailenēm "nav tik traki". "Šur tur var salasīt arī daudz, jo parādās attēli, kur gailenes ir burtiski nokaisītas pa zemi. Ar citām sēnēm situācija ir krietni švakāka. Piemēram, vajadzēja būt visvisādām bērzlapēm, tomēr tās ir knapi pa kādai vienai atrodamas, arī daudzas bekas šogad ļoti slinki parādās. Ir pa kādai dzīslkāta bekai, pa kādai sviesta bekai piejūras mežos, bet visā visumā diezgan tukšs," viņa sacīja.

Tomēr viņa norādīja, ka pirms nedēļas pabijusi pasākumā Kurzemes pusē pie Ventspils, un tur sēņu bijis diezgan daudz.

Līdz ar to Kurzemes ziemeļu piekraste varētu būt tā vieta, kur varētu atrast vairāk ēdamo sēņu.

Vai notiks sēņu izstāde?

Runājot par ikgadējo sēņu izstādi, kas plānota no 14. septembra, cerības aizvien neesot zaudētas. Meiere sacīja, ka tagad jāgaida, kas notiks, jo tikpat labi sēnes arī var saņemties, turklāt Dabas muzeja speciālisti reizēm tās atrod arī tad, kad visiem šķiet, ka meži ir tukši.

"Tā bija pirms dažiem gadiem, kad arī bija ļoti karsta vasara, bet tur gan darbojās tas princips, ka tur, kur bija lijis, tur sēnes bija, mēs braucām uz tiem reģioniem, kur bija lijis, un savācām visai kuplu izstādi. Kā būs šogad, to grūti teikt," viņa norādīja.

Vai vēl ir kāda cerība?

"Man pēc sajūtām šķiet, ka šis tiešām ir ļoti tukšs gads, jo es tik maz kā šogad, šķiet, sēnes tiešām nebiju lasījusi gandrīz nekad. [Bija] gailenes vasaras sākumā, bet tad ar vasaras karstumu gandrīz nemaz nebija jēgas doties uz mežu. Vēl ir cerības uz rudens sēnēm, jo tādas sēnes kā pienaines, alksnenes, krimildes, rudmieses – visai šai kompānijai ir tikai īstais laiks priekšā. Arī celmenes vēl varētu augt," teica speciāliste.

Uz jautājumu, vai vispār šogad vēl ir kādas cerības sagaidīt sēnes, Meiere atbildēja: "Kad man uzdod šādu jautājumu, es parasti esmu optimiste, domājot, ka sēnes nekur neliksies un izaugs, bet šogad, skatoties, kāda ir situācija, es savu optimismu varētu dot dozētu – ceru, ka sēnes būs, bet apgalvot nevaru."

Savukārt vērtējot to, vai pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas, Meiere pauda, ka tās pie mums izpaužas kā dažāda veida ekstrēmi, un mums šogad bija ekstrēmi karsta vasara, kas nebija sēnēm labvēlīga,

"bet kopumā domāju, ka sēņu ražīgums neiet prom no mums. Mums jācer uz labiem apstākļiem, domāju, ka tie ir iespējami, un katra vasara mums nebūs tāda kā šī."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti