Piena iepirkuma cenas kritumu lēš 40% apmērā; ZM sola risinājumus tirgus stabilizēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Lauksaimnieki satraukti par straujo piena iepirkuma cenas kritumu. Lauksaimniecības datu centrā dati par janvāri būs pieejami tikai nākamnedēļ, taču viens no lielākajiem kooperatīviem "Piena loģistika" lēš, ka pāris mēnešos iepirkuma cena samazinājusies pat par 40%. Cenas straujais kritums zemniekiem atkal liek strādāt krietni zem pašizmaksas. Zemkopības ministrija (ZM) sola rast risinājumus piena tirgus stabilizēšanai.

Piensaimnieki satraukti par straujo iepirkuma cenas kritumu; ZM sola risinājumus tirgus stabilizēšanai
00:00 / 04:42
Lejuplādēt

Dienvidkurzemes novada zemnieku saimniecības "Birzītes 1" vadītāja Vizma Sileniece atzina, ka, ilgos gadus strādājot nozarē, piena cenas svārstībām ir gatava, bet šis esot straujākais kritums.

"Tas ir tiešām ļoti krasi. Maksimālā cena mūsu saimniecībai bija 54 centi uz 1. septembri, tad uz septembra beigām jau bija vēstule, ka samazina par 4 centiem. Tad vēlāk vēl samazināja, un tagad jau esam saņēmuši vēstuli no kombināta, ka piena cena mums ir 34 centi. Mēs divās dienās nododam teju 10 tonnas un, protams, bijām ļoti priecīgi, kad bija augstāka cena, jo patiešām varējām strādāt, remontēt kūtis un plānojām lielāku remontu. Tas nozīmē, ka tagad būs tāda stagnācija," vērtēja piena ražotāja.

Kooperatīva "Piena loģistika" vadītājs Agris Ludriksons stāstīja, ka pienu nodod vairākiem pārstrādātājiem gan Latvijā, gan Lietuvā, lai pārdalītu riskus, taču, neskatoties uz to, piena cena arī kooperatīva biedriem pēdējos mēnešos kritusies par vairāk nekā 40%.

"Mēs tos riskus mazliet mazinām, bet ar visu to patlaban mums zemniekiem cena ir zem 30 centiem, bet bija pat virs 50 centiem.

Nu, šis laiks kaut kā ir jāiztur, jo ir pat ļoti nepatīkami un īpaši tiem, kas ir veikuši ieguldījumus, viņiem nav nemaz variantu, jo ir kredītsaistības. Bet es tikai ceru, ka tad, kad viss atgriezīsies vecajā ritmā, mums ir jāizdara secinājumi no šī par to, ka ir jākooperējas un kooperatīviem būtu vismaz par daļu piena jāslēdz ilgtermiņa līgumi, jo tiem, kam tādi ir, tā situācija ir labāka šobrīd," vērtēja Ludriksons.

Kooperatīvs sāka darbu pirms astoņiem gadiem ar 30 biedriem, tagad kooperatīvā ir 70. Lai arī šobrīd zemnieki masveidā piena lopu ganāmpulkus nelikvidē un saimniecības neslēdz, tomēr nestabilitāte atsevišķām saimniecībām liek mainīt nodarbošanos.

"2021. gada novembrī mēs pārtraucām piena ražošanu un izvedām pēdējās piena devējas no fermas, bet pēdējās teles un vēl tās, kas bija grūsnas, tās izvedām pērn martā no fermas, un tagad tā ir tukša," Ieva Alpa-Eizenberga no Salacgrīvas puses tagad audzē graudus, ko jau darīja paralēli piena lopkopībai. Pēc teju 30 gadu darba tieši no piena nozares saimniecība attiecās, jo nevarēja to attīstīt esošajā vietā, kā arī neprognozējamās piena cenas veicināja ģimenes lēmumu.

"Manuprāt, galvenais iemesls, kādēļ lopkopība vidējās un mazās saimniecībās pazūd, ir ilgstošos gados nespēja sasniegt vidusmēra dzīves līmeni šo saimniecību saimniekiem un darbiniekiem. Tas nepārtrauktais stresa līmenis, kad tu esi parādos līdz ausīm un kad tā cena ir augšā, tad tu ieelpo, un tad atkal cena krīt. Tā ir daļēji arī pašu zemnieku vaina, jo nav joprojām kārtīgas kooperācijas, kur vienā pagastā kilometra rādiusā ir pieci piena savācēji.

Taču arī Zemkopības ministrija nav mērķtiecīgi gājusi uz to, lai veicinātu tiešām stabilas, kārtīgas piena kooperācijas attīstību," uzskata zemniece.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane vērtēja, ka saimniecības ir dzīvotspējīgas, ja par pienu var saņemt vismaz Eiropā vidējo cenu, kā tas bija pērn. Viņa prognozēja, ka arī šī cenas krituma dēļ daļa mazāku saimniecību šo slogu neizturēs.

"Man pēdējā nedēļa ir tāda, ka es neateju no telefona, jo es saprotu zemniekus, bet nevaru viņiem neko palīdzēt, jo nav tirgus, kur šo pienu pašreiz likt. Ja pārstrāde tiešām saka, ka viņiem noliktavas ir pilnas, tad varbūt valstij jātaisa kādi intervences iepirkumi, nu, jāmeklē risinājums, jo tā situācija vilksies līdz Jāņiem. Manuprāt, akūtākie risinājumi ir valdības līmenī jāskatās, kurš vainojams arī pie augstās cenas plauktā – vai iziet no pārstrādātāja augstā cenā, vai tirdzniecība liek ļoti augstus procentus, jo pašreiz met [vainu] viens uz otru; nu, priekš tam mums ir Valsts kontrole, kas var to pēc pavadzīmēm izkontrolēt," teica Feldmane.

Latvijā no pārstrādē iepirktā kopējā piena daudzuma tikai 35% tiek izmantoti vietējo produktu ražošanai, bet pārējo svaigpiena vai produktu veidā eksportē. Pārstrādātāji norādīja, ka piena iepirkuma cena ir atkarīga no situācijas Eiropā, kur patlaban izveidojies sviesta, sauso produktu un industriālo piena produktu uzkrājums, tāpēc mazinājies to pieprasījums un cena.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs intervijā Latvijas Radio norādīja, ka mēģina rast risinājumus piena tirgus stabilizēšanai.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti