Panorāma

Kijivieši: Ir šausmīgi, bet panikas nav

Panorāma

Panorāma

Krievija raida desmitiem raķešu uz Ukrainas pilsētām

Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Krievija pirmdien ar raķetēm apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijevu un vairākas citas pilsētas, kur nodarīti postījumi galvenokārt civilās infrastruktūras objektiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturojis kā atriebību par sestdien notikušo Krimas tilta spridzināšanu.

Krievija ar raķetēm apšauda Kijivu un citas Ukrainas pilsētas
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka pirmdienas uzbrukumā Krievija izmantojusi 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparātus, no kuriem 13 bija Irānas piegādātie droni "pašnāvnieki". Ukrainai izdevies notriekt 43 raķetes un 13 dronus, tai skaitā 10 "pašnāvniekus".

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņo, ka galvaspilsētā nogalināti pieci cilvēki, vairāk nekā 50 ir ievainoti. Saskaņā ar Ukrainas policijas sniegto informāciju Ukrainā kopumā nogalināti vismaz 11 cilvēki, vairāk nekā 80 ir ievainoti. Glābēji turpina pārmeklēt vairāku sagrauto ēku drupas, tāpēc upuru skaits, iespējams, būs lielāks.

Triecieni vērsti arī pret Ukrainas pilsētu infrastruktūras objektiem; tiek ziņots, ka daļa Harkivas un Ļvivas rajonu palikuši bez elektrības un ūdensapgādes. Elektroapgādes traucējumi skāruši arī Poltavas, Sumu un Ternopiļas apgabalus.

Pirmdienas uzbrukumu vilnis tiek vērtēts kā Kremļa atriebība par sestdien notikušo sprādzienu uz Kerčas tilta, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.

Krievijas propagandas raidījumos pēc sestdien notikušā incidenta izskanēja aicinājumi atriebties Ukrainai: iznīcināt tiltus, elektrostacijas, ūdens un siltuma apgādes sistēmas, lai tādējādi "Ukraina atgrieztos viduslaikos".

Saskaņā ar starptautisko tiesību normām apzināta civilās infrastruktūras objektu iznīcināšana ir kara noziegums.

"Viņi grib izraisīt paniku un haosu, iznīcināt mūsu energosistēmu. Tas neizdosies. Otrs mērķis ir cilvēki. Viņi apzināti izvēlējās tādu laiku un tādus mērķus, lai nodarītu pēc iespējas lielāku postu. Taču mēs esam ukraiņi.

Pašlaik iespējami īslaicīgi pārrāvumi elektrības padevē, taču nekad nebūs pārrāvumu mūsu pārliecībā un ticībā uzvarai," pirmdien uzrunā valsts iedzīvotājiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vaino Ukrainas slepenos dienestus Krimas tilta spridzināšanā, ko viņš raksturojis kā "terora aktu". Ukraina atbildību par sprādzienu gan nav uzņēmusies, un Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks norādīja, ka Ukrainas apsūdzēšana terorismā ir absurda, jo tieši Krievija ir tā, kas īsteno teroristiskas darbības.

Viena no Krievijas raidītajām raķetēm nokrita Ševčenko rajonā, kas ietver arī Kijivas vecpilsētu. Tur atrodas arī vairākas valdības ēkas. Raķetes trāpījušas gan uz ielas, gan parkā. Triecieni notikuši laikā, kad daudzi cilvēki devušies uz darbu.

Eksplozijas notikušas arī Solomjankas rajonā. Galvaspilsētas centrā apturēta satiksme.

Raķešu triecienos cietis arī Kijivas centrālajā daļā esošais gājēju tilts. Masveida apšaudē cietusi arī Filharmonijas ēka, Hanenko un Ševčenko muzeji. Raķetes trāpījusi arī kādai daudzstāvu biroju ēkai. Daudzviet slēgta satiksme un Kijivā strādā daudz glābšanas dienesti. Karavīri, policisti un mediķi sniedz palīdzību cietušajiem pilsētas ielās.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC vēstīto, vismaz divi sprādzieni Ukrainas galvaspilsētā nogranduši īsi pēc pulksten 8 no rīta pēc vietējā laika, taču pēc tam fiksēti vēl vairāki.

Pusotru stundu pirms sprādzieniem Kijivā skanējušas gaisa trauksmes sirēnas. Tiek arī ziņots, ka nostrādājusi pretgaisa aizsardzības sistēma. Šajā situācijā galvaspilsētas metro darbojas kā bumbu patvertne.

Pēc sprādziena sociālajos tīklos parādās arvien vairāk fotogrāfiju, kurās redzami melnu dūmu mākoņi virs pilsētas.

BBC vēstīja, ka tas varētu būt pirmais Krievijas raidītais trieciens pa Ukrainas galvaspilsētu vairāku mēnešu laikā.

Pēc sprādzieniem Kijivas iedzīvotāji ziņo par elektrības padeves un interneta pieejamības pārrāvumiem.

Žitomirā, Ļvivā un Ternopiļā un citviet dzirdami sprādzieni

Vietējie mediji pirmdien ziņo par eksplozijām Žitomirā, Ļvivā, Ternopiļā, Dnipro, Slavjanskā, arī Harkivā.

Ternopiļas kara administrācijas priekšsēdētājs Volodimirs Trušs aicinājis pilsētniekus palikt patvertnēs.

Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija ziņo, ka sprādzieni bijuši dzirdami arī Žitomirā un Ļvivā.

Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis tāpat ziņojis, ka triecieni raidīti pa enerģētikas infrastruktūras objektiem. Plašāku informāciju viņš solījis vēlāk, taču aicinājis pilsētniekus palikt patvertnēs, jo pastāv jaunu triecienu draudi.

Savukārt Ļvivas mērs Andrejs Sadovijs paziņojis, ka slēgtas skolas un mācības pēc uzlidojumu trauksmes atcelšanas notiks attālināti.

Par Krievijas armijas triecieniem pavēstīja arī Harkivas kara apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Siņegubovs: "Ienaidnieks raida triecienus Harkivā. Pilsētā sprādzieni." Vietējie mediji ziņo par elektrības padeves pārrāvumiem vairākās Harkivas apkaimēs.

Krievijas armija turpina apšaudīt arī Ukrainas pilsētu Zaporižju. Arī šī uzbrukuma sekas vēl tiek precizētas, taču ir skaidrs, ka trāpīts dzīvojamajai ēkai, tai sagrauta vismaz viena kāpņutelpa un ir cietušie. Šajā vietā strādā mediķi.

Naktī apšaudīta arī Dnipro pilsēta, apstiprināja vietējā apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko. 

Sprādzieni naktī fiksēti arī Slavjanskā, vēstīja vietējās militārās administrācijas vadītājs Vadims Ļahs.

Mikolajivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims sava kanālā saziņas vietnē "Telegram" informēja, ka pirmdienas rītā pa Mikolajivu izšautas 10 raķetes S-300, fiksēti raķešu triecieni universitātei un noliktavu telpām, "pagaidām bez upuriem", taču detalizēta informācija tiek precizēta. Kims ziņoja, ka Mikolajivas apgabals apšaudīts arī svētdien, 9. oktobrī,

Viņš arī informēja, ka pirmdien vismaz trīs raķetes notrieca ukraiņu pretgaisa aizsardzības spēki. Savukārt no Baltkrievijas teritorijas esot izlidojuši vairāki Irānā ražotie bezpilota aparāti, kas tuvojas Mikolajivai, "skatāmies, triecām nost", rakstīja Kims.    

Amatpersonu reakcijas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šorīt savā "Telegram" kanālā norādīja, ka Krievija "cenšas mūs iznīcināt un noslaucīt mūs no zemes virsas." Viņš vēstīja, ka gaisa uzlidojumu trauksme nerimst visā Ukrainā, un norādīja, ka diemžēl ir arī mirušie un ievainotie.

Ukrainas Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs par Krievijas triecieniem naktī uz pirmdienu un šorīt tviterī pavēstīja: "Teroristu raķetes nekad neiznīcinās mūsu drosmi, pat ja tās trāpīs mūsu galvaspilsētas sirdī. Tās nesatricinās arī mūsu sabiedroto apņēmību. Vienīgais, ko neatgriezeniski sagrauj, ir Krievijas nākotne – globāli ienīstas teroristiskas valsts nākotne."

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī uzsvēra, ka "apzinātie uzbrukumi Kijivas centram, Zaporižjai, Dnipro – ir kārtējais pierādījums tam, cik Kremļa teroristi ir neadekvāti. Krievija nav spējīga cīnīties kaujas laikā, bet ir spējīga nogalināt civiliedzīvotājus".

Viņš arī vēstīja, ka Ukrainai vajadzīgi ieroči un pretgaisa aizsardzības sistēmas.  

Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts rakstīja: "Šodien mēs redzam Kremļa atbildi par sprādzieniem uz Kerčas tilta (kas notika laikā, kad uz tā bija maz mašīnu), mērķējot uz Kijivas pilsētas centru laikā, kad lielākā daļa cilvēku varētu būt ielās, cenšoties radīt pēc iespējas vairāk ciešanu."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti