Pusdiena

Hāgas tribunāls attaisno kara noziegumos apsūdzēto serbu ideologu Šešeļu

Pusdiena

Pusdiena 01.04.2016

Bankas un to darbiniekus par naudas atmazgāšanu grib sodīt bargāk

Bankas un to darbiniekus par naudas atmazgāšanu grib sodīt bargāk

Saeima ceturtdien, 31.martā, pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus vairākos likumos, ar kuriem ir iecerēts pastiprināt cīņu pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju ar kredītiestāžu starpniecību. Ar grozījumiem ir iecerēts gan paplašināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvaras, gan arī palielināt banku darbinieku atbildību par līdzdalību naudas atmazgāšanā.

Latvijai pārmetumus no ārvalstu ekspertiem par paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem banku sistēmā un pārāk iecietīgu banku uzraudzību ir nācies uzklausīt jau vairākus gadus.

Kā norāda Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība), grozījumiem likumā par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Kredītiestāžu likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, banku darbinieku līdzatbildību par naudas atmazgāšanu ir plānots palielināt.

Saskaņā ar likumu grozījumiem, papildus lielākiem iespējamajiem sodiem kredītiestādēm, lielāku sodu – līdz pieciem miljoniem eiro – būs iespējams piemērot arī banku darbiniekiem kā fiziskām personām. Tieši šis ierosinājums jau ir izraisījis neviennozīmīgu reakciju Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), kura norāda, ka būtu nepieciešams precizēt, cik plašs ir atbildīgās fiziskās personas tvērums.

LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka jaunās prasības saistītas ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu, un rosinātās izmaiņas vairāk ir tehniskas. Tiesa, LKA iesniegs pāris priekšlikumu.

LKA vēlēsies diskutēt par periodu, cik ilgā laikā jaunās prasības ir ieviešamas. Bankām ir nepieciešams zināms laika posms, lai tās korekti varētu sagatavoties, tostarp noteikt atbildīgās personas. Tāpat LKA aicinās diskutēt par pārsūdzības tiesībām privātpersonām.

Opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) Saeimas sēdē pauda neizpratni – ja banku ierindas darbiniekiem ir plānots paredzēt atbildību, tad valsts amatpersonām bargi un taisnīgi sodi nav paredzēti.

"'Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu likumā skaidri raksturo situāciju valstī. Grozījumi paredz ierindas bankas darbiniekam sodu līdz pieciem miljoniem eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai piedalīšanos terorisma finansēšanas operāciju veikšanā. Grozījumi neparedz [valsts] amatpersonu atbildību par piedalīšanos šāda paša veida pasākumos (..)," teica Bondars.

Tomēr Saeimas deputāts Putra uzsvēra, ka bargi naudas sodi vairāk apdraud nevis ierindas bankas darbiniekus, bet gan jau atbildīgas amatpersonas, piemēram, departamentu vadītājus.

"(..) Tomēr vēlos precizēt, ka šīs prasības tiks izvirzītas departamenta vadītājam. Noziedzīgi iegūtu naudas legalizācijas un terorisma apkarošanas departamenta vadītājs nav parasts ierindas pilsonis, tomēr tam ir lielāka atbildība," teica Putra.

Ar likumu grozījumiem tiks nostiprinātas arī FKTK pilnvaras – grozījumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā komisija pārbaužu veikšanai varēs piesaistīt arī neatkarīgas trešās personas. Šāda iespēja uzlabos banku uzrauga rīcībspēju situācijās, kad ir ierobežoti darbinieku resursi vai nepieciešamas īpašas zināšanas, iecerējuši likumdevēji.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti