Eksperti: Latvijai smagi jāstrādā, lai sasniegtu Parīzes klimata pārmaiņu nolīguma mērķus

Šonedēļ Latvija ir pievienojusies tām valstīm, kas parakstījušas Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Tas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Lai gan vārdos Latvija ir apņēmības pilna sniegt savu ieguldījumu, īsi pirms vienošanās parakstīšanās notikušajā diskusijā eksperti atgādina, ka Latvijas ieceru īstenošanai ir ne mazums šķēršļu un nezināmo apstākļu.

Parīzes nolīgums, kuru Latvijas vārdā piektdien, 22.aprīlī, parakstīja vides ministrs Kaspars Gerhards, tiek uzskatīts par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tiesa, Parīzes nolīgumā iekļautās prasības Latvijai jaunus pienākumus neuzliek, jo Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc uz to attiecas tās prasības, kuras ir saistošas visai Savienībai. Tomēr, kā klimata pārmaiņu jautājumiem veltītā diskusijā atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītāja Ilze Prūse, Latvijai var būt zināmas grūtības sasniegt jau šīs, spēkā esošās saistības.

"Kādas ir prognozes uz nākotni? Kā jau teicu, tad uz 2020.gadu mums ir atļauts emisiju pieaugums, un šajā gadījumā mēs iekļausimies šajā pieaugumā, jo mēs palielināsim emisijas nevis par 17 procentiem, bet, visticamāk, tikai par deviņiem procentiem. Tā kā tas ir pozitīvi. Bet, ja mēs skatāmies uz 2030.gadu, tad, zinot to, ka, visticamāk, Latvijas mērķis būs nulle, labākajā gadījumā, bet sliktākajā gadījumā – daudz ievērojamāks, piemēram, mīnus desmit pret 2005.gadu, tad tajā mērķī mēs pavisam noteikti neiekļausimies," norāda Ilze Prūse.

"Šobrīd mūsu trajektorija liecina, ka mūsu emisijas līdz 2030.gadam palielināsies par 16 procentiem," prognozē eksperte.

Eksperte uzsver, ka Latvijā kopumā nozīmīgākās jomas, kas rada lielāko emisiju slogu, ir transporta nozare, mājokļi, kā arī pārtikas ražošana, tāpēc tieši šajās nozarēs var nākties rēķināties ar lielākajām pārmaiņām. Tomēr joma, kur līdz šim Latvijai ir veicies visvājāk, ir emisiju piesaiste – galvenokārt problēmas šajā ziņā rada apstāklis, ka saimniekošanas modeļa dēļ Latvijas meža nozare ir kļuvusi nevis par emisiju piesaistītāju, bet gan ražotāju.

Tiesa, ekonomists, DNB Bankas analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka uz Latvijas izredzēm emisiju ierobežošanas ziņā nevajadzētu raudzīties pārāk pesimistiski, jo ir gaidāmas vairākas pozitīvas tendences.

"Ja runājam konkrētāk, es būtu optimistiskāks par emisiju samazināšanu līdz 2030.gadam, jo uz to laiku jau masveidīga parādība būs elektriskas automašīnas, nu, lielākā daļa no jaunajām tajā laikā jau būs. Tas ir kļuvis skaidrāks pēdējā laikā. Un arī līdz tam laikam daļa gāzes, kas tiek izmantota apkurē, tiks aizvietota ar biomasu tīri ekonomisku stimulu dēļ. Plus vēl tajās vietās, kur joprojām tiks izmantota gāze apkurei, tās patēriņš uz kvadrātmetru būs mazāks," skaidro Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus Ilze Prūse tomēr arī uzsver, ka ir svarīgi cīņu pret klimata izmaiņām un emisiju ierobežošanas pasākumus neuztvert tikai kā slogu tautsaimniecībai, bet arī kā attīstības iespēju.

"Ja mēs to savlaicīgi plānojam un korekti ieviešam, tas nav nekas tāds, kas mums rada papildu problēmas un slogu. Patiesībā tā ir mūsu loģiska nākotnes attīstības pakāpe. Šobrīd mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā, bet nākamais laikmets, es godīgi ticu, varētu būt  oglekļa mazietilpīgas attīstības laikmets. Mēs no tā varam iegūt visās jomās, ne tikai vides un klimata, bet arī sociālajā un ekonomiskajā," saka Prūse.

Jāatgādina, ka Parīzes nolīgums pēc 2020.gada aizstās Kioto protokolu, un jaunā klimata pārmaiņu līguma galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu samazināts kaitīgo gāzu nonākšanas apjoms atmosfērā ar mērķi saglabāt globālās sasilšanas tempus zem diviem Celsija grādiem gadā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti