Pusdiena

Pusdiena 13.04.2016

Pusdiena

Iecere prasīt kompānijām ziņot par nodokļu maksājumiem ārvalstīs saskaras ar piesardzību

FDP kategoriski noraida iespēju palielināt budžeta deficītu veselības reformu finansēšanai

Noraida budžeta deficīta iespējamu pieaugumu veselības reformu dēļ

Budžeta deficīta palielināšana līdz 1%, lai veicinātu reformu īstenošanu veselības nozarē, nav atbalstāma iecere, jo tas rada vērā ņemamus draudus valsts finanšu ilgtspējai – tā no valdības izskanējušo ieceri komentējusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Bez tam, prognozējams, ka arī Eiropas Komisija (EK) Latvijas valdības nodomus palielināt budžeta deficītu vērtēs ļoti piesardzīgi.

FDP, kas ir valsts budžeta politikas uzraudzības institūcija, kategoriski iebilst pret valdības ieceri palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai gūtu papildus finansējumu veselības aprūpes reformām.

Padomes pārstāve Dace Kalsone uzsver, ka valsts budžeta izdevumu palielināšana šobrīd, kamēr Latvijas ekonomikā ir vērojama izaugsme, nebūtu pieļaujama, jo pretējā gadījumā valsts būtiski apdraud savas iespējas veiksmīgi pārvarēt nākotnē sagaidāmos ekonomikas lejupslīdes periodus.

„Pēdējos 20 gados nemitīgi ir veidoti valsts budžeti ar deficītu, kas jau šobrīd nemitīgi ir palielinājuši mūsu valsts parādu. Kopš pēdējās krīzes tas no 9% ir izaudzis līdz 40%. Jau šobrīd tas ir būtisks slogs nākamajām paaudzēm. Šobrīd Latvijas ekonomika atrodas augšupejas fāzē un esam viena no straujāk augošajām ekonomikām ES, tāpēc budžeta padome uzskata, ka tēriņi par veselību ir jāiekļauj regulārajos rēķinos par budžetu, nevis vēl vairāk jāpalielina valsts parāds,” norāda Kalsone.

Lai varētu palielināt budžeta deficīta apjomu, Latvijai ir jāsaņem EK atļauja, kuru tā ir gatava sniegt tikai ar nosacījumu, ka papildus tēriņi netiks izmantoti ikdienišķo vajadzību nodrošināšanai un veicinās paliekošu situācijas uzlabošanos nozarē.

Līdz ar to FDP aicina valdību samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par 35 miljoniem eiro, bet aiznākamā – par 116 miljoniem eiro. Savukārt 2019.gada izdevumus ir vajadzīgs samazināt par 106 miljoniem eiro. „Šāds samazinājums ir nepieciešams, lai valsts budžets būtu ekonomiskajā ciklā sabalansēts,” norāda padome.

Tomēr, kā vēl nesen, komentējot EK ikgadējos atzinumus par reformām dalībvalstīs, atzina Komisijas ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis, līdzšinējā reformu gaita nozarē Komisiju neapmierina, un tā piesardzīgi vērtēs arī jebkādas nākotnes reformu ieceres.

„Mēs sekosim līdzi tiem soļiem, kas Latvijā tiks veikti un mudinām uzlabot izmaksu efektivitāti, samazināt pacientu līdzmaksājumus un ieviest dažādus efektivitātes mehānismus, piemēram, e-pakalpojumu ieviešana veselības aprūpē, lai samazinātu rindas. Šeit tiešām nepietiek ar budžeta palielinājumiem. Ir nepieciešami izšķiroši soļi, lai budžets būtu pietiekams,” norādīja Zemītis.

Valdības iecere paredz, ka 2017.gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē, jo esošās prognozes liecina, ka nākamgad jaunas politikas iniciatīvām varētu būt pieejami 9 miljoni eiro, kas, zinot nepieciešamību finansēt reformas izglītības un veselības nozarēs, ir pārāk maz.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt