Kopumā būtiskākās pārmaiņas nākotnē aviācijas drošības jomā būs informācijas apmaiņas ziņā, jo, kā atzinuši vairāki ES aviācijas ekspertu komitejas dalībnieki, šobrīd papildu drošības pasākumu ieviešanai ir jābūt balstītai jau uz konkrētu risku novērtējumu.
Latvijas atbildīgās institūcijas Civilās aviācijas aģentūras pārstāvji par komitejā pieņemtajiem lēmumiem solīja pastāstīt vēlāk dienas gaitā. Tomēr aģentūras vadītāja Māra Gorodcova pirms sēdes teiktais liecina, ka aģentūra par papildu drošības pasākumiem lems, ņemot vērā pārējo Eiropas valstu rīcību.
„Ir svarīgi saprast, vai tos papildu pasākumus ir jāatceļ vai mēs varam atgriezties ikdienas režīmā. Tātad, kādā virzienā ir jādodas? Mums šīs lietas ir jādara kopīgi,” sacīja Gorodcovs.
Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits norāda, ka aviācijas drošība Latvijā šobrīd ir balstīta gan uz kopējo Eiropas politiku, gan arī starptautisko praksi, tāpēc nav pamata gaidīt, ka Latvijā šajā ziņā tiks ieviests kaut kas būtiski atšķirīgs no citām valstīm. „Aviācijas drošības prasības visā ES gaisa telpā ir vienādas. Tās ir saskaņotas ar starptautiskajām drošības prasībām, tāpēc Latvija ar jaunradi nevar nodarboties. Turklāt, ņemot vērā drošības risku, nedomāju, ka mēs būsim pirmie, kas tās ieviesīs,” saka Linkaits.
Viņš arī prognozē, ka tad, ja Eiropā tiks ieviesta stingrāka aviācijas drošības prakse, tad, vispirms tā skars Rietumeiropas valstu lidostas. „Lielākie riski ir Rietumeiropā, tāpēc tieši tur tiks vērtēti drošības riski un kādus pasākumus vajadzētu mainīt. Tad tos varētu ieviest arī Latvijā (..),” sacīja Linkaits.
Savukārt ES komisāre transporta jautājumos Violeta Bulca norādījusi, ka par iespējamajiem papildu aviācijas drošības pasākumiem būtu jālemj nacionālajām institūcijām, bet jebkurā gadījumā šiem drošības pasākumiem ir jābūt samērīgiem.
Diskusijas par stingrākiem drošības mēriem civilajā aviācijā sākās pēc Briseles teroraktiem, kuros kopumā sprādzienos lidostā un metro dzīvības zaudēja 32 cilvēki.
