Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa Maksātnespējas administrācijas ieteikumi
- Atcelt depozītu, vienlaikus atrisinot maksātnespējas procesu finansēšanas jautājumu, lai mazinātu šķēršļus savlaicīgai maksātnespējas procesa pieteikšanai,
- Ieviest atzinumu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, lai izvairītos no iespējas ierosināt nepamatotu maksātnespējas procesu,
- Atgriezties pie faktiskās maksātnespējas dienas konstatēšanas, tādējādi palielinot iespējas atgūt „nobēdzinātus” uzņēmuma aktīvus,
- Stiprināt uzņēmuma valdes atbildību, tajā skaitā par novēlota maksātnespējas procesa pieteikšanu,
- Palielināt kreditoru lomu, vienlaikus atrisinot fiktīvo kreditoru problēmu,
- Ieviest jaunu sūdzību izskatīšanas un uzraudzības kārtību, saīsinot sūdzības izskatīšana termiņus,
- Palielināt tiesas lomu maksātnespējas procesa uzraudzībā,
- Paredzēt iespēju pārsūdzēt tiesas nolēmumus, tajā skaitā nolēmumus par maksātnespējas procesa pasludināšanu,
- Aizdomīgiem kreditoriem noteikt pienākumu pierādīt prasījuma pamatotību, tādējādi mazinot fiktīvu kreditoru iespējas ietekmēt maksātnespējas procesa norisi.
Daudzi no sabiedrībā izskanošajiem pārmetumiem maksātnespējas administratoriem nav gluži pamatoti, jo administratoru darbu būtiski apgrūtina nesakārtotība likumos – tā, komentējot vairākus administratoriem neglaimojošus pētījumus, uzsver Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.
Tiesa, asociācija ir apņēmības pilna piedalīties situācijas uzlabošanā un nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, piemēram, ieviešot pastiprinātu kreditoru atbildību par savas prasības pamatotības pierādīšanu un ieviešot nosacītus brīvā tirgus principus administratoru darbā.
„Viens no administratoru asociācijas pienākumiem būtu, ka ir jānosaka pienākums aizdomīgam kreditoram pierādīt prasījuma pamatotību, tādējādi izskaust visas iespējas par tiesas nolēmumu radīt fiktīvus kredītu prasījumus,” saka valdes locekle Ieva Broka.
Tāpat asociācija aicina arī atjaunot maksātnespējas procesos principu, kas paredz uzņēmumu maksātspēju vērtēt arī atbilstoši to bilancei, norāda asociācijas vadītājs Olavs Cers. „Tas varētu būt veids, kā izskaust šīs fiktīvās maksātnespējas, kur viens uzņēmums tiek pasludināts par maksātnespējīgu – varbūt apzināti – tikai tāpēc, ka viņam ir vienas neizpildītas saistības. Tālāk jau maksātnespējā nonāk uzņēmums, kurš varētu darboties, taču tiesa to pat nedrīkst pētīt,” norāda Cers.
Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā Maksātnespējas likums nomainījās trīs reizes un lielākā daļa problēmu radās pēc 2010.gada likuma redakcijas, liekot maksātnespējas procesus izskatīt ātrāk, un kriminālatbildības vietā par savlaicīgu maksātnespējas pieteikuma neiesnigšanas nosakot administratīvo atbildību.
Tā novedusi pie novēlotas maksātnespējas procesu ierosināšanas. Administratoru asociācija jau kopš 2013.gada par to cēlusi trauksmi, taču piedāvātie priekšlikumi netika pieņemti. „Nevaram piekrist, ka maksātnespējas procesiem pastāv ļaunprātības aura. Protams, ir gadījumi, kad pastāv risks un tiek pieļauta ļaunprātība, bet pateikt, ka viss maksātnespējas process tāds ir – tam mēs noteikti negribētu piekrist,” teica Cers.
Viena no organizācijām, kas visaktīvāk pievērš uzmanību ar maksātnespējas procesu saistītajām problēmām, Ārvalstu investoru padome, atzīst, ka maksātnespējas administratoru ierosinājumi būtu vērtējami jau tālākā diskusijās. „(..) Tieslietu ministrijas paspārnē esošā grupa uzklausīs visos ieinteresētos (..) un virzīs atbilstošākos risinājumus normatīvajos aktos,” teica Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka uzņēmēju organizācijas piesardzīgi vērtē ieceri atjaunot maksātnespējas procesos principu par uzņēmumu maksātspējas vērtēšanu atbilstoši to bilancei.
„Šis arguments tika noņemts, veicot grozījumus, jau kādā 2008., 2009. gadā, jo tika secināts, ka krīzes gados, kad samazinās apgrozījums un notiek pārstrukturizēšanās, virknei uzņēmumos veidojas negatīvs pašu kapitāls. Ja šāda norma tiktu atjaunota, tad cikliskuma dēļ, iestājoties grūtākiem laikiem, lieliem, veiksmīgiem uzņēmumiem, kuri paši pārfinansējoties tos varētu pārvarēt, būtu jāpiesaka maksātnespēja,” pauž Greiškalns.
Maksātnespējas procesa administratoru asociācija arī uzskata, ka jāatsakās no rindas principa maksātnespējas procesa administratoru izvēlē, ieviešot nosacītu brīvo tirgu, kas nozīmētu, ka iesaistītajiem būtu jāvienojas par administratora kandidātu. Šajā gadījumā kandidātu būtu iespējams izvēlēties, ņemot vērā administratora kompetenci un maksātnespējas procesa nozīmīgākos mērķus – piemēram, attiecīgi, parādu piedziņu vai arī uzņēmuma darbības saglabāšanu.
Tieslietu ministrija uzsver, ka 2010. gada likumprojekts balstīts uz starptautisko pieredzi un arī maksātnespējas procesu vidējais ilgums atbilst starptautiski pieņemtiem standartiem. Tāpēc pašlaik neesot pamata straujai politikas maiņai.
Ārvalstu investoru padome iepriekš ir norādījusi, ka nepilnību maksātnespējas administratoru sistēmā dēļ Latvijas zaudējumi līdz šim ir bijuši 665 miljoni eiro. Ja situācija neuzlabosies, tad zaudējumi sasniegs 852 miljonus eiro.
Maksātnespējas administrācija pauž, ka par šādu situāciju, par kādu tagad runā investoru padome, tā ir brīdinājusi 2012.gadā.
