Dienas notikumu apskats

Valdība atbalsta padomju izveidošanu lielākajos valsts uzņēmumos

Dienas notikumu apskats

Prezidents lūgs vērtēt jautājumu par augstāko amatpersonu aizvietojamību

Piena nozare uz Latvijas Piena projektu raugās ar cerībām

Krīzē nonākušos piensaimniekus mudina attīstīt kooperāciju

Asās problēmas Latvijas piena nozarē lielā mērā ir saistītas ar situāciju globālajā pārtikas tirgū un pasaules ekonomikā. Tomēr, arī krīzei beidzoties, nozarei nevajadzētu turpināt saimniekot pa vecam – tā, vērtējot Latvijas piena nozares konkurētspēju, secinājuši eksperti. 

Nākotnē būtiskām izmaiņām vajadzētu skart gan piena ražošanas nozari, kurā lauksaimniekiem vajadzētu aktīvāk kooperēties, gan arī piena pārstrādes nozari, kurai vajadzētu orientēties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību.

Latvijas piena ražošanas un pārstrādes nozare vairāku desmitgažu laikā ir būtiski modernizējusies un kļuvusi efektīvāka, tomēr šī brīža ekonomiskajos apstākļos sadarbības trūkums starp piena ražotājiem un nepietiekams augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvars eksportā tai liedz veiksmīgi konkurēt – pie šādiem secinājumiem, analizējot situāciju nozarē, nonākuši domnīcas "Certus" piesaistītie eksperti.

Vairāki no nozarei nepieciešamajiem soļiem, piemēram, kooperācija un jaunas produkcijas izstrāde, nav īstenojami īsā laikā. Tomēr nozares uzņēmēji jau šobrīd varētu sākt domāt par iespēju apdrošināties pret īslaicīgākām krīzēm, uzsver viens no pētījuma autoriem, ekonomists Andris Miglavs.

"Būtībā būtu jāizveido ienākumu apdrošināšanas sistēma pret dziļām, īslaicīgām tirgus krīzēm.

Īslaicīgām – tas ir aptuveni gads līdz pusotrs, jo pēc tām parasti seko tirgus atgūšanās, un šajā gadījumā varētu būt apvienoti vairāki risinājumi. Viens no tiem ir tas, ko piedāvā Eiropas Savienības Lauksaimniecības Lauku attīstības fonds. Šobrīd šī iespēja Latvijā nav izmantota, (..) Vai otra iespēja – veidot privātu neatkarīgu iemaksu sistēmu, kuru varētu vadīt vai nu kāda izvēlēta apdrošināšanas kompānija, vai arī nozares pašas veidota pašpalīdzības sistēma," sprieda Miglavs.

Savukārt Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama kā uz vienu no nozīmīgākajām risināmajām problēmām norāda uz salīdzinoši vienveidīgo produkciju reģiona piena pārstrādātāju preču klāstā. 

"Esmu piedzīvojusi, analizējot dažādas nozares, ka mēs ļoti vieglprātīgi šķaidāmies ar atbalstu.

Mēs iedodam, iemetam kaut kādā caurumā dažus miljonus un gaidām brīnumus, bet brīnumi jau paši par sevi nenotiek. Droši vien ir jāskatās arī to, kā tos atbalsta līdzekļus kontrolēt, lai tiešām tos atbalsta līdzekļus paņemtu tie uzņēmumi, kuri jau zina – kur viņi gatavojas iet, kādus produktus izstrādāt, lai tiešām ir jauni, inovatīvi produkti, nevis tas pats produkts, pārfasēts citā paciņā, citā daudzumā un tas pats, ko piedāvā jau šie Lietuvas trīs milzīgie ražotāji, kuriem arī šobrīd ir grūtības," norādīja Ābrama.

Paši piena ražotāji tomēr uzsver, ka ātrāk vai vēlāk krīze globālajā pārtikas industrijā beigsies, un Latvijas piena nozare to pārdzīvos. Tomēr ir svarīgi, lai krīzes laikā Latvijas ražotāji nezaudētu pozīcijas konkurentiem un lai pēc krīzes nozare spētu nostiprināties.

"Krīze jebkurā gadījumā kaut kad beigsies, bet mums ir svarīgi, lai mēs no šīs krīzes iznākam laukā ar labākiem rezultātiem, kas mums samazina šos kritienus nākamajā krīzē. Un noteikti atradīsies kāds no pārstrādātājiem, kurš būs vairāk vērsts uz inovatīviem produktiem un eksportu.

Zemnieku pusē mēs aizvien ceram, ka arī šis Jelgavas projekts jeb "Latvijas piena" projekts tomēr būs dzīvotspējīgs, jo šobrīd pietiekami daudz ir likts uz spēles,"

atzina lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Eksperti arī noraida dažkārt izskanējušo viedokli par to, ka Latvijai būtu pamats apsvērt iespēju samazināt piena nozari – aptuveni divas trešdaļas no lauksaimniecības zemes ir zālāju platības, kas nav piemērotas graudu vai dārzeņu ražošanai, bet ir ļoti piemērotas pienkopībai vai gaļas liellopu audzēšanai.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā piena iepirkuma cena kopš Krievijas embargo ir samazinājusies par 26%. Savukārt cūkgaļas iepirkuma cena samazinājusies par 20%.

Latvijas lauksaimnieki lūdza Eiropas Savienības papildu atbalstu, kas, visticamāk, netiks sniegts. Tādēļ Latvijā varētu atgriezties pie papildu valsts tiešajiem maksājumiem, pieļāva zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība).

Gadījumā, ja atbalsts netiks piešķirts, lauksaimnieki varētu rīkot arī protestus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt