Piektdien, 24. aprīlī, ir pēdējā diena, kad notiek attālināti rīkotā sabiedriskās apspriešanas sanāksme par uzņēmuma "Baltic Pork" cūku audzēšanas kompleksa "Rukši" pārbūvi Ogres novada Lauberes pagastā. Apspriedei veltītas piecas darbdienas šonedēļ.
Autora ziņas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājums ekonomikas sildīšanas vārdā 200 miljonus eiro fondu naudas, kas nav iztērēta līdz šim, ļaut saņemt pašvaldībām ar jau gataviem ēku siltināšanas un ceļu projektiem, ir aktivizējis Pierīgas pašvaldības. Tās akcentē, ka jau uz pagājušo gadu bija sagatavojušas virkni projektu, piemēram, bērnudārzu un skolu celtniecībai vai ielu izbūvei, taču valsts liedza iespējas aizņemties naudu to īstenošanai.
Desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem, vēl 16 tūkstoši saņem dīkstāves pabalstu. Koalīciju veidojošajām partijām nav šaubu, ka šiem 26 tūkstošiem cilvēku un arī tiem, kas viņiem piepulcēsies, ir jādod darbs. Tāpēc ekonomikas sildīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā 200 miljonus eiro no reģioniem paredzētās, bet neiztērētās naudas.
Lai gan nepieciešamība pēc jaunu mājokļu iegādes nav zudusi arī ārkārtējās situācijas laikā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi, skaudrās izmaiņas darba tirgū, dīkstāve un neskaidrā nākotne kopumā potenciālajiem īpašumu pircējiem liek atturēties no ilgtermiņa saistībām un dzīvokļu, māju vai citu nekustamo īpašumu iegādes. Tā secina nekustamā īpašuma sludinājumu portāls "inch.lv". Mājokļu pārdošanas un pirkšanas tirgus pašlaik ir pauzē, vērtēja nozares eksperti. Savukārt īrnieki jau prasa īres maksas atlaides.
Valsts policija sākusi pārbaudi par Latvijas Radio vēstīto, ka Sv.Annas draudzē Liepājā ierobežojumu laikā slepeni turpināti dievkalpojumi klātienē, nodēvējot tos par lūgšanām, uz kurām it kā nejauši lielā skaitā sanākuši draudzes locekļi. Draudzes mācītājs rekomendētos attālinātos dievkalpojumus ir salīdzinājis ar bezalkoholisku alu vai gumijas sievieti, bet klātienes dievkalpojumos piedalījusies arī Liepājas domes vadība, mēģinot ar lūgšanām uzvarēt koronavīrusu.
Veģetāra desa, bezalkoholisks alus vai gumijas sieviete – tā Liepājas Sv.Annas baznīcas mācītājs Jānis Bitāns, citējot kādu savu kolēģi, ir apzīmējis dievkalpojumu rīkošanu attālināti jeb tiešsaistē. Liepājniekiem ir aizdomas, ka Sv.Annas draudzē slepeni tiek turpināti dievkalpojumi klātienē, nodēvējot tos par lūgšanām, uz kurām it kā nejauši sanākuši draudzes locekļi. Baznīca vieno arī pilsētas vadību un citu vietējo inteliģenci, tāpēc pilsētā virmo runas, ka dievkalpojumi nakts aizsegā notiek ar vietējās varas atbalstu. Pats mācītājs pārkāpumu draudzes sanākšanās nesaskata, bet policija plāta rokas, jo baznīcas durvis pārbaužu reizēs ir slēgtas.
Rīgas pašvaldībai ir nekavējoties jāuzrunā atbildīgās ministrijas un jārisina jautājums par aizņēmumu Valsts kasē Mežaparka Lielās estrādes B daļas otrā jeb noslēguma posma būvniecībai, pretējā gadījumā būs pārāk lieli riski, ka darbus nepabeigs līdz Dziesmu un deju svētku 150 gadu jubilejai 2023. gadā - ar tādu paziņojumu šodien klajā nācis bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai”. Rīgas domes pagaidu vadība sola darīt visu, lai pabeigtu Mežaparka estrādi nākamgad.
Gada sākumā restorāna “36. līnija”, kas pieder Latvijā populārajam šefpavāram Laurim Aleksejevam, darbība no Bulduriem pilsētas sākumā pārcelta uz Dubultiem netālu no Jūrmalas domes. Uzņēmēja un domes draudzēšanās, kas rezultējusies ar apbūvi neatļautā vietā kāpās, ir radījusi restorānam pretinieku un tiesvedības, kas var beigties ar 36. līnijas palikšanu ēstuves nosaukumā, bet ne vairs adresē.
Līdz trešdienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pagarinājusi termiņu, kad Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) un Valsts vides dienestam (VVD) ir jāizrevidē pašām savas saimniecības. Proti, ministrija grib no malas redzēt, kādas kontroles funkcijas ir katrai no iestādēm un kādas atļaujas katra izsniedz. Savukārt līdz maija beigām abas šīs lietas varētu pārņemt vides dienests, kam būtu jāgādā arī par kontrolēm īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Nozares eksperti gan uzsver, ka reorganizācijas mērķi arvien ir visai neskaidri, turklāt pastāv bažas, ka aizsargājamās teritorijas kļūs mazaizsargātas, ja dabas pārvaldes inspektori tajās būs vairs tikai gidi.
Pēc mazliet vairāk nekā mēneša - 20. maijā - Rīgā mainīsies atkritumu izvešanas kārtība un tarifi, bet domes Mājokļu un vides departamenta apkopotā informācija liecina, ka tikai aptuveni piektā daļa klientu ir noslēguši līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmāk. Tāpēc jo īpaši privātmāju iedzīvotāji tiek aicināti pasteigties ar līgumu slēgšanu, lai uzņēmumi var precīzi izplānot savus maršrutus. Dome brīdina, ka līgumu slēgšana pēdējā brīdī var aizkavēt atkritumu izvešanas sākumu.
Pēc vairāku nedēļu autoskolu dīkstāves Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzklausot izglītības iestāžu vēlmi turpināt teorētiskās apmācības arī ārkārtējās situācijas laikā, ir radījusi iespēju topošos autovadītājus apmācīt tiešsaistes režīmā. Mācībspēkiem gan direkcija liek doties uz skolu telpām un lekcijas vadīt interneta tiešraidē no tukšām klasēm. Taču direkcija skaidro, ka šajā situācijā daudz mācās pati, un tiešsaistes teorijas apmācības sola arī turpmāk.
Līdz ar velosezonas intensīvu sākumu aktivizējušies arī velozagļi, kuri izmanto iespējas nozagt divriteņus, kas ir nesaslēgti vai arī sastiprināti ar sliktas kvalitātes saslēdzējiem, novietoti neaizslēgtās telpās, balkonos vai kā citādi piesaista garnadžu uzmanību kā viegls guvums. Aizvadītās nedēļas nogalē Zemgalē vien tika nozagti četri velosipēdi, turklāt trīs gadījumos braucamrīki bija novietoti daudzdzīvokļu ēku kāpņu telpās, bet divos gadījumos tie bija bez saslēdzējiem.
Sociālajos tīklos sabiedrības uzmanību izpelnījies Rīgas domes Satiksmes departamenta aicinājums sabiedriskās apspriešanas laikā rīdziniekus paust viedokli par ieceri nocirst 28 liepas alejā pie atjaunojamā Brasas pārvada. Lai gan departaments sola vietā iedēstīt 26 Latvijas dižliepas, daļa iedzīvotāju pret koku zāģēšanas plāniem iebilst. Piemēram, Čiekurkalna apkaimes biedrība norāda, ka liepām ir vairāk nekā 85 gadi un tilta estakādi var paplašināt uz otras tilta puses rēķina.
Pirms vairāk nekā pieciem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāka vērienīgu projektu, kurā no Rīgas līdz pat attālākajām vietām ir ierīkoti sakaru tīkli ātrgaitas interneta nodrošināšanai. Skaitļi ir iespaidīgi: projekta divās kārtās iztērējami 78 miljoni eiro, optikas kabeļi ierakti teju 4000 kilometru garumā, izveidoti gandrīz 400 punktu, no kuriem pieejams ātrgaitas internets. Tagad, kad ārkārtas situācijā daudzviet jāstrādā un jāmācās attālināti, ātrais internets varētu būt krietns palīgs. Taču izrādās, ka miljoni iztērēti, bet interneta iespējas arvien tiek izmantotas ļoti maz.
Trešdien pa akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.
Februāra sākumā Jelgavas pilsētas dome izsludināja 3,5 miljonu eiro vērtu konkursu, kurā aicināja pieteikties uzņēmēju, kas būtu gatavs trīs nākamos gadus gādāt par pilsētas ielu uzturēšanu. Lāpīt bedres, slaucīt ielas, tīrīt grāvjus. Taču brīdī, kad par iepirkumu sūdzējās uzņēmums, kas šos darbus nedara pašlaik, dome konkursu pārtrauca. Strīda cēlējs uzskata, ka Jelgava iepirkumu sarakstījusi speciāli ierastajam sadarbības partnerim.
Covid-19 vilnis sāk gāzties pār sociālās aprūpes centriem. Šonedēļ saslimšana atklāta trīs pansionātu klientiem vai darbiniekiem Bolderājā, Siguldas novadā un Elejā Jelgavas novadā. Gan paši aprūpes centri, gan nozares ministrija atzīst, ka lielākais drauds vīrusa iznēsāšanā ir centru darbinieki, kas strādā vairākās vietās un pārvietojas arī ārpus pansionātiem. Slimības izplatība liek pastiprināt karantīnas pasākumus.
Rīgas pašvaldības pagaidu vadības lēmums atstādināt pašvaldības ilggadējo izpilddirektoru Juri Radzeviču un viņa vietā ar speciāla amata izveidi iecelt Ivetu Zalpēteri nav palicis nepamanīts arī Saeimas komisijā, kas likumdevēja līmenī pārrauga pašvaldību darbu. Proti, fakti rāda, ka ar personāliju rokādi galvaspilsētas izpildvarā notiek arī politiskās ietekmes maiņa. Šajā gadījumā tā var būt pašvaldību lietu ministrijas politiskās vadības interesēs. Turklāt rodas arī jautājums, kas un kā šajā ārkārtējā situācijā pieskata Rīgas pagaidu pārvaldnieku darbu.
Līdz ar ārkārtējās situācijas un stingru piesardzības pasākumu noteikšanu reģionālajos pārvadājumos ir ne tikai samazināts reisu skaits, bet arī strauji krities pasažieru apjoms. Lielākoties braucēju kļuvis divreiz mazāk, bet dažos reisos kritums veido pat 90%. Tas bažīgus dara pārvadātājus, kam līdz ar biļešu ieņēmumu samazinājumu trūkst apgrozāmo līdzekļu, piemēram, algu izmaksai šoferiem.
Pēc pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma valdība šonedēļ apstiprināja nosacījumus, pēc kādiem pašvaldību domju un komiteju sēdes ir organizējamas attālināti. Galvenais noteikums – katram mēram ir jāizdod rīkojums, ka domes vai komitejas sēde nenotiek klātienē domes namā. Taču arvien spēkā ir likumā noteiktais, ka domes un komiteju sēdes ir atklātas, līdz ar to vērojamas jebkuram interesentam.
"Koronavīrusa laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija negaidīti demontē Dabas aizsardzības pārvaldi," šis dabas pētnieka Viļņa Skujas ieraksts sociālajos tīklos izpelnījies plašu rezonansi un diskusijas par to, ka ministrija dabas sargiem grib atņemt kontroles funkcijas un padarīt tos bezzobainus. Ministrija gan bažas noraida, skaidrojot, ka jau pirms laba laika sākts izvērtēt, cik lietderīgi budžeta naudu tērē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Valsts vides dienests (VVD).
Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics atstādinājis galvaspilsētas izpilddirektoru un "Gods kalpot Rīgai" politiķi Juri Radzeviču. Administrācija skaidro, ka atstādināšanas iemesls ir "bezatbildīgs darbs ārkārtējās situācijas laikā". Pats Radzevičs stāstīja, ka viņam piedāvāts līdz vēlēšanām doties atvaļinājumā un par bezdarbību nekas neesot teikts. Rīcības politisko motīvu pastiprina fakts, ka administrators par Radzeviča aizstājēju iecēlis Ivetu Zalpēteri, kas iepriekš uz Rīgas domi kandidējusi no pašvaldību lietu ministra partijas.
Jelgavas novada Vircavas pagasta Mazlaukos apmēram 30 ģimenēm rudenī nāksies pamest mazdārziņus, kuros saimniekojuši desmitiem gadu. Šis jautājums tur vēsturiski palicis nesakārtots, jo pēc valsts neatkarības atgūšanas zemei atradusies īpašniece, bet dārziņu saimnieki turpinājuši rosīties kā pa savu zemi. Tagad īpašnieki zemi pārdod, un pagastļaudīm no turienes jāizvācas.
Ceturtdien, 2. aprīlī, varētu tikt sasaukta Ķekavas domes ārkārtas sēde, lai nu jau neklātienē lemtu par jautājumiem saistībā ar ārkārtējo situāciju un Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Atšķirībā no citām pašvaldībām, kas domes sēdes jau līdz šim rīko attālināti atbilstoši nozares ministrijas aicinājumam un norādēm, Ķekavā tas nebija iespējams saspīlēto koalīcijas un opozīcijas deputātu attiecību dēļ.