Sociālās aprūpes centros darbinieku krīzes vēl nav; dažviet klientus noturēs apsardze

Covid-19 vilnis sāk gāzties pār sociālās aprūpes centriem. Šonedēļ saslimšana atklāta trīs pansionātu klientiem vai darbiniekiem Bolderājā, Siguldas novadā un Elejā Jelgavas novadā. Gan paši aprūpes centri, gan nozares ministrija atzīst, ka lielākais drauds vīrusa iznēsāšanā ir centru darbinieki, kas strādā vairākās vietās un pārvietojas arī ārpus pansionātiem. Slimības izplatība liek pastiprināt karantīnas pasākumus.

Sociālās aprūpes centros darbinieku krīzes vēl nav; dažviet klientus noturēs apsardzeEdgars Kupčs

    Šonedēļ saslimšana ar Covid-19 konstatēta Bolderājas rehabilitācijas centrā “Stella maris” kādai pensionārei, vienam darbiniekam Siguldas novada privātajā aprūpes centrā “Allaži”, kā arī četrām personām Jelgavas novada pašvaldības aprūpes centrā Elejā.

    Aprūpes centrā Elejā pastiprināti karantīnas pasākumi. “Centrā šodien plānota pilna spektra dezinfekcija. Visa iestādes darba organizācija ir pārplānota ar trīs darbiniekiem katrā maiņā uz katru no iestādes ēkām, jo tādu ir divas. Šodien pēcpusdienā paredzēta analīžu noteikšana tiem iemītniekiem, kas atrodas otrā ēkā. Tāpat aprūpētājiem, šoferim, medicīnas māsām – aptuveni 30 tiešākās saskarsmes cilvēkiem.

    Vakardienas laikā pašvaldība ir sagādājusi 40 spectērpus ar pilnu medicīnisku ekipējumu.

    Tie izdalīti visiem trim sociālās rehabilitācijas centriem, lai aprūpētāji varētu rīkoties drošāk, ja rastos tāda situācija kā Elejā,” pastāstīja Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone.

    Līdzīgi kā Jelgavas novadā arī citās pašvaldībās sociālo aprūpes centru darbinieki zemo algu dēļ mēdz strādāt vairākās darbavietās. Turklāt atšķirībā no karantīnā esošajiem klientiem viņi dodas ārpus pansionātiem.

    Sociālās aprūpes centros lielākos riskus klientu inficēšanai ar Covid-19 rada tieši darbinieki. To intervijā Latvijas Radio sacīja valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" direktore Elvīra Kisele, kuras pārraudzībā sešās filiālēs ir 700 iemītnieku. “Mēs ieviesām karantīnu, un karantīnas laikā apturēta pilnīgi klientu pārvietošanās ārpus institūcijas. Arī apmeklētāji netiek laisti iekšā. Bet lielāko risku vīrusa ienešanai  rada darbinieki.

    Arī mūsu gadījumā darbinieki strādā pie vairākiem darba devējiem. Līdz ar to karantīnas pasākumi nevar garantēt, ka vīruss nenonāks arī pie mums,” atzina Kisele.

    Valsts sociālās aprūpes centros situācija pašlaik ir kontrolējama, uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča no “KPV LV”. “Risks pastāv nemitīgi. Un izvairīties un pateikt pilnīgi droši, ka neviens nesaslims, to mēs nevaram. Tiek darīts viss maksimāli iespējami. Tāpat ierīkotas atsevišķas telpas, ja kāds jāievieto karantīnā.

    [Aprūpes centrā] "Zemgalē" apsver arī algot apsardzes kompāniju, ja vairs netiks galā. Jo ir klienti, kas bēg projām, dodas uz veikaliem.

    Un atgriežoties viņi jāliek atsevišķā izolācijā uz 14 dienām. Un tas rada papildu draudus,” sacīja Petraviča.

    Labklājības ministre piebilst, ka ir izstrādāts un katru dienu atjaunināts plāns, kā viņa saka, X stundai. Taču pašlaik sociālās aprūpes centros darbinieku pietiekot, lai gan pastāv risks, ka stresa un citu iemeslu dēļ strādājošie pansionātus varētu pamest.

    Tiesa, daļai centru pagaidām nākas iztikt ar ziedotāju piegādātajiem dezinfekcijas līdzekļiem, jo ministrijas centralizētais iepirkums vēl nav noslēdzies ar preču piegādēm.

    Covid-19 izplatības ierobežošana

    LSM.lv apkopojis noderīgus ieteikumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, kā arī par to, ko darīt atbraucējiem no ārzemēm. Apkopoti telefona numuri, uz kuriem zvanīt ar jautājumiem par Covid-19, analīzes nodošanas vietas, skaidrojums, kam veic valsts apmaksātās analīzes.
    Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
    Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 - covid19.gov.lv.

    KONTEKSTS:

    Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Savukārt 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana, apstiprināja Veselības ministrijā.

    Otrdien, 31. martā, 27 Covid-19 saslimšanas gadījumi reģistrēti reliģiskās organizācijas "Zilais krusts" vīriešu patversmē Rīgā. Otrdien tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem. 

    Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.

    Covid-19 koronavīrusa
    izplatība Latvijā
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti