Panorāma

Iniciatīva «Dators bērnam»

Panorāma

Panorāma

DAP satraukums par funkciju samazināšanu

Dabas sargi ceļ trauksmi par ministrijas vēlmi iestādei atņemt kontroles funkcijas

"Koronavīrusa laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija negaidīti demontē Dabas aizsardzības pārvaldi," šis dabas pētnieka Viļņa Skujas ieraksts sociālajos tīklos izpelnījies plašu rezonansi un diskusijas par to, ka ministrija dabas sargiem grib atņemt kontroles funkcijas un padarīt tos bezzobainus. Ministrija gan bažas noraida, skaidrojot, ka jau pirms laba laika sākts izvērtēt, cik lietderīgi budžeta naudu tērē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Valsts vides dienests (VVD).

Dabas aizsargi ceļ trauksmi par ministrijas vēlmi iestādei atņemt kontroles funkcijasEdgars Kupčs

    Pieredzējušais dabas pētnieks Vilnis Skuja ir Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Kurzemes reģionā, kur viņa darbdienas aizrit Slīteres nacionālajā parkā. Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Skuja ceļ trauksmi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldei grib atņemt inspekcijas jeb kontroles funkcijas. Tādējādi iestāde kļūšot bezzobaina un partiju sponsoriem nekaitīga. Tas ir ceļš uz dabas aizsardzības sistēmas likvidāciju, raksta Skuja.

    Vides aizsardzības ministrs Juris Pūce no "Attīstībai/Par!" dabas sargu bažas noraida, sakot, ka tikai tiek turpināts pirms diviem gadiem sāktais darbs par Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta funkciju izvērtējumu.

    "Klasisks piemērs ir zvejas kontrole. Piemēram, Carnikavā zvejas kontrole Gaujā atbilstoši likumam ir jāveic Valsts vides dienestam, bet pie Siguldas Gaujā zvejas kontrole ir jāveic Dabas aizsardzības pārvaldei. Tas nozīmē, ka abām ir jāiegādājas zvejas kontroles rīki, abām jānodrošina personāls, kas šo kontroli veic. Tāda funkciju dubultošanās, kas nebūtu lietderīga. Tas attiecas ne tikai uz Gauju, bet arī citām vietām Latvijā, kur abas šīs institūcijas veic vienu un to pašu darbu," stāstīja Pūce.

    Tomēr ministrijas rakstiskais rīkojums runā konkrētāk un tiešāk nekā ministrs. Dokumentā uzdots vairākas DAP funkcijas nodot Valsts vides dienestam, turklāt izvērtējums jāpaveic piecās dienās. Piemēram, turpmāk īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu normatīvu ievērošanu kontrolētu vides dienests, tas arī izsniegtu darbības atļaujas un saskaņojumus.

    Pašreizējais DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norādīja, ka rīkojums izpildāms lielā steigā. Zvejas kontroli nodot vides dienestam nebūtu problēmu, bet sarežģījumi rodas citur.

    "Tas, kas ir ar kontroli, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu, biotopu apsaimniekošanu. Tur ir krietni sarežģītāk nodalīt funkcijas, jo viens un tas pats cilvēks, kas strādās inspektora vai eksperta amatā, vienlaikus nodarbosies ar dabas teritoriju apsaimniekošanu, kā arī kontroli," stāstīja Svilāns.

    Pēc viņa teiktā, sasteigti lēmumi var novest pie tā, ka dabas aizsardzības joma paliek bez kontroles.

    "Lai nesanāktu tā, ka no 2021. gada 1. janvāra Dabas aizsardzības pārvalde nevar pilnvērtīgi kaut ko darīt, un Valsts vides dienests arī vēl nav spējīgs pilnvērtīgi iekļauties. Kā rezultātā pastāv bažas, ka var ciest dabas aizsardzības sistēma kopumā," norādīja Svilāns.

    Dabas sargu muskuļu vājināšana varētu būt izdevīga mežu izstrādātājiem, kas ne tikai aktīvi lobē jaunāku mežu ciršanas atļaušanu, bet ir arī nokaitināti, jo sugu aizsardzības dēļ daudzviet atvēzēties ar cirvi ir liegts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti