Saeimas atbildīgā komisija plāno saukt skaidroties galvaspilsētas administrāciju

Rīgas pašvaldības pagaidu vadības lēmums atstādināt pašvaldības ilggadējo izpilddirektoru Juri Radzeviču un viņa vietā ar speciāla amata izveidi iecelt Ivetu Zalpēteri nav palicis nepamanīts arī Saeimas komisijā, kas likumdevēja līmenī pārrauga pašvaldību darbu. Proti, fakti rāda, ka ar personāliju rokādi galvaspilsētas izpildvarā notiek arī politiskās ietekmes maiņa. Šajā gadījumā tā var būt pašvaldību lietu ministrijas politiskās vadības interesēs. Turklāt rodas arī jautājums, kas un kā šajā ārkārtējā situācijā pieskata Rīgas pagaidu pārvaldnieku darbu.

Pēc Rīgas domes atlaišanas Saeimas ieceltā trīs cilvēku pagaidu administrācija galvaspilsētu sāka vadīt februāra beigās. Tās funkcijas ir tādas pašas kā domei, tikai 60 deputātu vietā lēmumus pieņem 20 reižu šaurākā lokā.

Līdz šim administrācija risinājusi saimnieciskus ikdienas jautājumus, un, piemēram, miljarda eiro lielā šā gada budžeta pieņemšana tikusi atlikta, bet Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka to varētu pieņemt nākamajā nedēļā. Valstī noteiktā ārkārtējā situācija koriģē notiekošo arī Rīgas domē, tāpēc iepriekš aprīļa beigās paredzētās vēlēšanas nu pārceltas uz nezināmu laiku. Tikmēr pašvaldību vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Ilggadējā izpilddirektora Jura Radzeviča atstādināšanu administrācijas vadītājs Balševics pamato ar to, ka Radzevičs pārāk slinki strādājis šajā krīzes laikā. Pats Radzevičs tur redz politiskus motīvus, jo viņš ir Rīgas līdzšinējās varas partijas «Gods kalpot Rīgai» valdes loceklis, turklāt posās arī uz gaidāmajām vēlēšanām. Izveidojot jaunu izpilddirektora vietnieka amatu, Balševics tajā iecēla juristi Ivetu Zalpēteri. Viņa pagājušajās pašvaldību vēlēšanās uz Rīgas domi neveiksmīgi kandidēja no «Latvijas attīstībai» saraksta, ko pārstāv arī pašvaldību lietu ministrs. Vēl pirms dažiem gadiem viņa no «Latvijas attīstībai» startēja uz Saeimu, bet arī tur netika. Balševics par to neko nezinot.

"Nav nekādu komentāru attiecībā par šo. Nav šādas informācijas," sacīja Balševics.

Par izpilddirektores pienākumu pildītāju ieceltajai Ivetai Zalpēterei valsts pārvaldē ir 25 gadu pieredze. Savulaik neglaimojošu publicitāti viņa ieguva kā Privatizācijas aģentūras vadītāja, kam pēc iestādes audita veikšanas tika pārmesti finanšu pārkāpumi un mobings un bosings pret padotajiem.

Viens no pirmajiem lēmumiem Rīgas domē bija atteikties no mikroautobusu satiksmes, kas ar lielajām izmaksām iepriekš saistīta ar nu jau padzīto Rīgas varu.

"Es nekad neesmu bijusi politizēta persona. Jā, savulaik iestājos partijā "Latvijas attīstībai". Tas bija sen. Piedalījusies esmu arī vēlēšanās. Tas arī bija sen. Balševicu pazīstu no tiem laikiem, kad strādāju Tieslietu ministrijas struktūrvienībās," saka Zalpētere.

Zalpēteri uz Rīgas domi pasaukušais Edvīns Balševics arvien ir galvenais ierēdnis «Latvijas attīstībai» politiķa Jura Pūces vadītajā pašvaldību lietu ministrijā. Ministrija savukārt ķērusies pie jauna pašvaldību likuma izstrādes, kā vienu no prioritātēm uzsverot izpildvaras nošķiršanu no politiķiem.

"Es neiecēlu Zalpēteres kundzi, to izdarīja pagaidu administrācija. Šajā jautājumā neesmu nekādus lēmumus pieņēmis vai arī konsultējis pagaidu administrāciju. Protams, ka Zalpēteres kundze ir ļoti pieredzējusi civildienesta amatpersona, kas 25 gadus ir nostrādājusi valsts pārvaldē. Pagaidu administrācija nav politiska, pagaidu administrācijas uzdevums nav politisks," uzsver Pūce.

Politiskus motīvus izpilddirektora nomaiņā saskata bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs no «Gods kalpot Rīgai» (GKR). "Tas ir politisks lēmums, ko pieņem administrators. Radzevičs nebija politiska figūra. Viņš nekad nerunāja par to, ka viņš ir GKR biedrs un pēc tam izpilddirektors. Viņš strādāja neitrāli, saimnieciski. Vietā nāk cilvēks, kurš 2017. gadā balotējās - ne īpaši veiksmīgi - pašvaldību vēlēšanās," uzsver Burovs.

Izmaiņas Rīgas izpildvarā pamanītas arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tās vadītāja Inga Goldberga no «Saskaņas» teic, ka likumdevējam pašlaik milst vairāki jautājumi. Gan iespējamā politikas klātbūtne izpildvaras rokādēs, gan pagaidu administrācijas darbs vispār, jo ārkārtas situācijā tās pilnvaru termiņš ieilgst.

"Šie jautājumi ir neskaidri. Mēs gribēsim dzirdēt pamatojumu gan no ministrijas, gan no administrācijas puses par to, kādā veidā viņi pieņem lēmumus un kas tiem ir par pamatu," tā Goldberga.

Atbildīgā Saeimas komisija ministrijas un Rīgas vadību plāno saukt skaidroties par pieņemtajiem lēmumiem. Jaunā izpilddirektore Zalpētere gan uzsver, ka domes uzņēmumu vadību meklēs iespējami caurspīdīgās procedūrās, kur viņas loma būšot minimāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti