Latvijas Valsts radio un televīzijas centra sakaru tīklu izveides projekts ir vērienīgs. Lielākās pilsētas ar Rīgu savieno maģistrālie tīkli, tam seko tā dēvētā vidējā jūdze no novadu pilsētām līdz pagastu ciematiem, un tad vēl pēdējā jūdze, pa kuru optisko kabeli aizritina līdz galalietotājam. Optika nodrošina to, ka interneta pakalpojumi ir kvalitatīvi, ātri un stabili.
"Šobrīd ir pienācis laiks, kad varētu šīs lietas sakārtot, jo šobrīd jaunieši mācās mājās. Ja viņiem būtu interneta pieslēgumi, vispār būtu perfekts darbs arī attālināti. Un skolēni varētu izpildīt savus mājasdarbus laikā," saka Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš ir dusmīgs, ka interneta piekļuves punkti ir izbūvēti, bet jēgas no iztērētajiem teju 80 miljoniem eiro nav. Īpaši to redz pašlaik, kad mācības un daudziem arī darbs notiek attālināti. Izbūvētie interneta piekļuves punkti teju aizsniedzami ar roku, taču nav izmantojami.
Pirms nepilniem diviem gadiem raidījumā "De facto" līdzīgi pukojās arī Gulbenes novada Beļavas pagasta pārvalde, kam ātrgaitas interneta punkts ierīkots viņu telpās. Taču ideālais interneta un televīzijas pakalpojums arī pāris gadu vēlāk arvien ir teorija, atzīst Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
No pusotra tūkstoša Beļavas pagasta iedzīvotāju interese par optisko internetu varētu būt ap 300 ciema ļaudīm, kam ātrgaitas interneta piekļuves punkts ir vistuvāk. Taču problēmas rodas divu iemeslu dēļ.
LVRTC apgalvo, ka tā saukto pēdējo jūdzi pats ierīkot nedrīkst. Tam aicina operatorus, kam interneta iespējas jānodrošina no punkta līdz katrai mājsaimniecībai. Taču tas nav lēti, turklāt, kā atzīst Bauskas novada šefs Arnolds Jātnieks, komersantus biedē arī Valsts radio un televīzijas centra prasītā nomas maksa par infrastruktūru, kas izbūvēta par publisku naudu.
"Ja mums būtu tāda iespēja lietot šo dzīslu pašiem, mēs atrastu un pieliktu līnijas galā savu serveri. Mums būtu iespējams ieguldīt savā aparatūrā, noslēgt šo līgumu, un mēs to varētu lietot visās skolās, nodrošināt funkcijas un normāli ar to strādāt," norāda Jātnieks.
Operatoru niecīgo interesi par dārgi izbūvēto ātrgaitas interneta nodošanu lietotājiem apliecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra dati. Patlaban turpinās projekta otrā kārta, un kopumā paredzēts izveidot 397 interneta piekļuves punktus. Taču patlaban pieslēgumi izveidoti ceturtdaļā no visiem jeb 97 posmos. LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine skaidro, ka visvairāk šo internetu izmanto Vidzemē, bet pārējos reģionos iznomāts trīsreiz mazāks optisko kabeļu garums.
Spurgaine norāda, ka, lai operatori nodrošinātu pakalpojumus, tiem ir jābūt ekonomiski pamatotam. "Dažos gadījumos operatori bija cerējuši piedāvāt pakalpojumus, bet iedzīvotāju skaits konkrētajā vietā ir būtiski sarucis, un šī pakalpojuma piedāvāšana vairs nav ekonomiski izdevīga. Atsevišķos gadījumos, protams, tās ir arī pēdējās jūdzes izmaksas. Ir vietas, kur no pieslēguma punkta līdz gala lietotājam ir 100 metri, bet ir tādas, kurās ir kilometrs. Attiecīgi arī izmaksas ir lielākas, lai nodrošinātu pēdējo jūdzi," skaidroja Sprugaine.
Patlaban centrs cenšoties panākt nomas maksas samazinājumu, tādējādi cerot uz operatoru interesi. Turpmāk nomas maksa par kilometru kabeļa varētu būt 12 eiro mēnesī, tāpat iezīmētas īpaši atbalstāmās teritorijas ar mazāku iedzīvotāju skaitu un būtiskām atlaidēm operatoriem.
