Edgars Kupčs

Edgars Kupčs

Latvijas Radio Ziņu dienesta producents

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pēc depozīta sistēmas ieviešanas veikalos cenas augs par desmit centiem; Rīga paredz atkritumu izveš...
Pēc depozīta sistēmas ieviešanas veikalos cenas augs par desmit centiem; Rīga paredz atkritumu izvešanas sadārdzināšanos
Finiša taisnē šonedēļ ieiet tā dēvētā dzērienu depozīta sistēmas ieviešana. Proti, iesaistītās puses teiks pēdējos priekšlikumus par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem šīs sistēmas Ministru kabineta noteikumiem, ko pēc Jāņiem varētu apstiprināt valdība. Pašlaik ir zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai bundžu. Tāpat jau ir visai skaidrs, kas varētu depozīta sistēmu ieviest. Tikmēr Rīga ir pārliecināta, ka līdz ar vērtīgāko šķirojamo atkritumu atņemšanu nāksies celt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifus.
Kas mūsdienās notiek ciemā, kur padomju laikos izmitināja izsūtītos un citus varai nevēlamos
(papild...
Kas mūsdienās notiek ciemā, kur padomju laikos izmitināja izsūtītos un citus varai nevēlamos (papildināts)
Limbažu novada Viļķenes pagasta Brīdaga mūsdienās ar saviem pāris iedzīvotājiem nav pat ciematu sarakstā. Kā trāpīgi lasāms reportāžā pirms pāris gadiem, tagad tur dzīvība ir tikai kapusvētku laikā. Bet pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Brīdagā strauji auga ēku un arī iedzīvotāju skaits. Desmitiem padomju iekārtai nevēlamu personu milicijas mašīnās no Rīgas un citām vietām aizveda uz simt kilometru attālo ciematu, izmitināja barakās un nodarbināja mežizstrādē. Pirmie ievestie bija tie, kas atgriezās Latvijā pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas uz Sibīriju.
Pierakstīties Liepājā palīdzēja precības un konjaks. Trīs izsūtīto stāsti par atgriešanos
Pierakstīties Liepājā palīdzēja precības un konjaks. Trīs izsūtīto stāsti par atgriešanos
1941. gada 14. jūnija deportācijās no Liepājas apriņķa izsūtīja 1031 cilvēku, liecina Latvijas Valsts arhīva dati. Atbrīvošanu pēc 15 gadiem 50. gadu vidū gan piedzīvoja aptuveni puse no visiem, jo liela daļa mira ieslodzījuma un nometinājuma vietās. Atgriezties dzimtenē un iekārtoties Liepājā izdevās brāļiem Andrim un Mārim Zīderiem un Gundegas Kolbergas audžutēvam, Liepājas politiski represēto kluba ilggadējam priekšsēdētājam Arnoldam Treidem.
Patērētāju tiesību sargi sola vairākus mēnešus uzraudzīt «Rīgas namu pārvaldnieku»
Patērētāju tiesību sargi sola vairākus mēnešus uzraudzīt «Rīgas namu pārvaldnieku»
Lai gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau pirms vairākiem mēnešiem konstatēja, ka pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” īsteno negodīgu komercpraksi, jo parādniekiem kavējuma procentus liek maksāt dubultā, bijušais Rīgas domnieks Andris Bačkurs no “Attīstībai/Par!” tagad secinājis, ka domes kompānija nesteidzas laboties un nepārraksta nepareizos rēķinus. Rīgas domes pagaidu vadība sola uzņēmumam pievērst pastiprinātu uzmanību.
Vides konsultatīvā padome: Dabas aizsardzības un vides uzraudzības funkcijām jāpaliek nošķirtām
Vides konsultatīvā padome: Dabas aizsardzības un vides uzraudzības funkcijām jāpaliek nošķirtām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") trešdien tiksies ar ministrijas paspārnē izveidoto darba grupu, kas ir izstrādājusi četrus variantus atsevišķu Dabas aizsardzības pārvaldes funkciju nodošanai Valsts vides dienestam. Vides konsultatīvā padome, kas apvieno nozares nevalstiskās organizācijas, uzskata, ka dabas aizsardzības un vides uzraudzības funkcijām jāpaliek nošķirtām. Padome dabas sargiem piekrīt atņemt tikai zvejas kontroles funkciju. 
Ikšķiles novads Satversmes tiesā apstrīdēs obligāto projektu saskaņošanu ar kaimiņu novadiem
Ikšķiles novads Satversmes tiesā apstrīdēs obligāto projektu saskaņošanu ar kaimiņu novadiem
Ikšķiles novada domes deputāti ceturtdien, 4.jūnijā, ārkārtas domes sēdē nolēma Satversmes tiesā apstrīdēt valdības 12. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus. Tie paredz, ka pirms valsts aizdevuma saņemšanas lielākiem projektiem plāni ir saskaņojami ar tām pašvaldībām, ar kurām pēc teritoriālās reformas būs vienā novadā. Ikšķilei vairāku miljonu eiro investīcijām zaļā gaisma jādabū no Ogres novada, taču tā vadītājs Ikšķili šantažējot.
Atkritumu izvešana Rīgā: Bez jaunajiem līgumiem lielākoties ir privātmājas un uzņēmumi
Atkritumu izvešana Rīgā: Bez jaunajiem līgumiem lielākoties ir privātmājas un uzņēmumi
Jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgā noslēguši 85% klientu. Labāk ar to gājis fiziskajām personām, kas lielākoties ir privātmāju īpašnieki. Turklāt līgumu slēgšanā aktīvākie bijuši iedzīvotāji Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā, kur līgumi ir teju visiem. Taču ar bez līgumiem lielākoties ir privātmāju saimnieki, kam atkritumus izved reti un kas attapsies līdz ar konteineru aizpildīšanos, kā arī uzņēmumi, kam Rīgā vai nu ir tikai juridiskā adrese vai arī ārkārtas situācijā darbs birojos apturēts.
Sarūkot kravu apjomam, «Latvijas dzelzceļam» nāksies turpināt atlaist darbiniekus
Sarūkot kravu apjomam, «Latvijas dzelzceļam» nāksies turpināt atlaist darbiniekus
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, ir samazinājies par 47% un bija ap astoņiem miljoniem tonnu. Tā rāda Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati. Cietējs šādā situācijā ir ne tikai "Latvijas dzelzceļš" kā pārvadājumu nodrošinātājs, bet virkne saistīto nozaru. Tajā skaitā ostas, kur kravas līdz šim nonāca, un kompānijas, kas nodarbojās ar kravu uzglabāšanu un sūtīšanu tālāk.
Mežus atjauno un no jauna stāda arvien vairāk, bet vairāk arī izcērt
Mežus atjauno un no jauna stāda arvien vairāk, bet vairāk arī izcērt
Pašlaik valsts mežos ir iestādīti jau 85% no šogad paredzētā atjaunojamā apmēra, liecina informācija valsts mežu apsaimniekotāja uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" interneta lapā. Kompānija skaidro, ka tik raiti ar meža stādīšanu gājis, jo kopš gada sākuma bijuši pateicīgi laikapstākļi, kā arī pieejams darbaspēks. Ar mežu atjaunošanu un jaunu stādīšanu arvien labāk sokas arī privātajiem mežu saimniekiem, kas mežu sāk uztvert kā vietu, kur novākt ražu, tāpēc apzināti dēsta speciāli audzētus stādus. Taču tas nozīmē arī riskus nākotnē.
Auditoru ieteikums atsavināt «Rīgas namu pārvaldnieku» būs jāvērtē nākamajam domes sasaukumam
Auditoru ieteikums atsavināt «Rīgas namu pārvaldnieku» būs jāvērtē nākamajam domes sasaukumam
Pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” secinātā, ka Rīgas domes līdzdalība uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” būtu jāizbeidz, Latvijas Radio aptaujātie politiķi un eksperti norāda, ka māju apsaimniekošanas uzņēmuma privatizācija gan tik drīz nav gaidāma, lai gan tirgū pircēji tai būtu. Uzņēmums vispirms ir jāsakārto un tikai tad jālemj par atbrīvošanos no tā. Un līdzīgas situācijas sagaidāmas arī ar citām Rīgas domes kapitālsabiedrībām.
Nabadzības mazināšana Latvijā nesasniedz nabagus un rada trūkuma risku nodokļu nemaksātājiem
Nabadzības mazināšana Latvijā nesasniedz nabagus un rada trūkuma risku nodokļu nemaksātājiem
Nabadzības mazināšana Latvijā ir lozungs daudzos valsts un pašvaldību dokumentos, bet realitātē tikai daļēji sasniedz tos cilvēkus, kam sociālais atbalsts patiešām ir nepieciešams. Tā jaunākajā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Revidenti izpētījuši, ka sociālajā politikā ir virkne trūkumu, pabalsti nereti nonāk pie tiem, kam tos varbūt nemaz nevajag, bet atvieglotie nodokļu režīmi jau pašlaik rāda un ļauj prognozēt, ka tie, kam nodokļus ļaujam maz maksāt tagad, nākotnē būs uzturami godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.
Līdz ar varas maiņu Tukumā sācies karš pret vietējo neatkarīgo žurnālistiku
Līdz ar varas maiņu Tukumā sācies karš pret vietējo neatkarīgo žurnālistiku
Gada sākumā varu Tukuma novada domē pārņēma Nacionālās apvienības, Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības politiķi. Kopš tā laika domes vadībā notikušas izmaiņas ne tikai personālijās, bet arī lēmumu pieņemšanas un skaidrošanas kārtībā. Proti, samazināts domes komiteju skaits, tādējādi lēmumus pieņemot šaurākā lokā. Dome atteikusies no sēžu videotiešraidēm, un par deputātu izlemto var uzzināt jau pēc sēdēm, skatoties ierakstu arhīvus.
Bērēs izvadītāju kļuvis mazāk, daļa izvēlas kremāciju un atvadas atlikuši uz vēlāku laiku
Bērēs izvadītāju kļuvis mazāk, daļa izvēlas kremāciju un atvadas atlikuši uz vēlāku laiku
Bēres arī iepriekš līdz rītdienai pagarinātajā ārkārtējā situācijā bija izņēmums, jo atšķirībā no citiem privātiem pasākumiem tajās pulcēšanās netika aizliegta. Bēres bija organizējamas ārtelpās, tuviniekiem ievērojot divu metru distanci. Līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu arī atvadu procesijās nebūs stingru nosacījumu, taču kapliču telpu izmantošana procesijām, visticamāk, atļauta būs vien teorētiski.
Ar liegumu pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām Saeima nostiprina partiju monopolu
Ar liegumu pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām Saeima nostiprina partiju monopolu
Ja Saeima galīgajā lasījumā līdzšinējā redakcijā pieņems grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Latvijā netipiski citām Eiropas valstīm nostiprināsies totāls partiju monopols dalībai pašvaldību vēlēšanās. Tā labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumu eksperte Iveta Kažoka vērtē likumdevēja centienus panākt, ka pašvaldību vēlēšanās turpmāk varēs startēt tikai ar partiju sarakstiem. Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu demokrātijas vārdā atļaut arī turpmāk kandidēt vēlētāju apvienībām parlaments otrajā lasījumā ir noraidījis.
No «Rīgas siltuma» padomes atbrīvo bijušos domniekus Stepaņenko un Ločmeli
(papildināts)
No «Rīgas siltuma» padomes atbrīvo bijušos domniekus Stepaņenko un Ločmeli (papildināts)
Pēc Rīgas pilsētas pagaidu izpilddirektores un pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājas Ivetas Zalpēteres ierosinājuma no amata AS "Rīgas siltums" padomē atbrīvoti ilggadējie bijušie Rīgas domes deputāti Jānis Ločmelis (“Gods kalpot Rīgai”) un Vjačeslavs Stepaņenko (“Saskaņa”). Viņu vietā iecelti ministriju pārstāvji un domes galvenais jurists.
Atkritumu pārstrādātājs Ozolniekos ar riepām nav ticis galā, bet plāno paplašināties ar citiem gruži...
Atkritumu pārstrādātājs Ozolniekos ar riepām nav ticis galā, bet plāno paplašināties ar citiem gružiem
Līdz ceturtdienai atkritumu pārstrādes uzņēmums "E Daugava" rīko sabiedrisko apspriešanu par ieceri paplašināt darbību Ozolnieku novadā – pārstrādāt ne vairs tikai nolietotās riepas, bet arī vecus eļļas filtrus, piesārņotu grunti, plastmasas atkritumus, koksni un dzelzceļa gulšņus. Līdzīgi kā citos gadījumos šajā ārkārtējā situācijā sabiedriskā apspriešana ir krietni nosacīta, jo iedzīvotāji iebildes un priekšlikumus nedēļas laikā var iesūtīt elektroniski. Apspriešana izsludināta klusi, un uzsaukumā sabiedrībai uzņēmums stāsta, kā pēdējos gados labojies, lai gan vides dienesta ziņas tos neapstiprina.
Rīgas vadība noraida šaubīgu 90 000 eiro prasību dezinfekcijas līdzekļiem; atbalsta pārtikas pakas b...
Rīgas vadība noraida šaubīgu 90 000 eiro prasību dezinfekcijas līdzekļiem; atbalsta pārtikas pakas bērniem
Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija ārkārtas sēdē pirmdien izskatīja divus ar Covid-19 krīzi saistītus jautājumus. Rātsnama vadība vienbalsīgi lēma, ka vairāk nekā 1600 speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem uz ārkārtējās situācijas laiku katram piešķirs 75 eiro vērtu pārtikas paku. Tāpat administrācija vienojās atlikt lēmumu par 89 tūkstošu eiro piešķiršanu dezinfekcijas līdzekļu iegādei, jo atklājies, ka dokumentos aiz tiem slēpjas arī citi pirkumi.
Eksperti: Pēc šīs krīzes medijiem jāmainās straujāk; valdībai jāsaprot – par kvalitatīvu saturu ir j...
Eksperti: Pēc šīs krīzes medijiem jāmainās straujāk; valdībai jāsaprot – par kvalitatīvu saturu ir jāmaksā
Valdība ir izšķīrusies mediju nozares ārkārtas atbalstam piešķirt vairāk nekā 2 miljonus eiro, lai sabiedrību informētu par koronavīrusa aktualitātēm. Būtībā to var uztvert arī par dotāciju laikā, kad gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju reklāmas ieņēmumi ir strauji kritušies ekonomikas sabremzēšanās dēļ. Mediji nokļuvuši pat savā ziņā paradoksālā situācijā, jo, informējot sabiedrību, tie varbūt strādā vairāk nekā līdz šim, taču naudu par to nedabū. Tāpēc šis pandēmijas laiks var kalpot arī kā paātrinātājs mediju pārmaiņu procesam, reizē liekot arī valdībai un sabiedrībai saprast, ka par jēdzīgu saturu kādam ir jāmaksā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd