ĪSUMĀ:
- Pūce uzskata, ka šis būtu brīdis atteikties no kvotu sistēmas, bet nauda jāsadala tiem, kam ir skaidra vīzija.
- Pašvaldības atzīst, ka nauda tām nepieciešama.
- Pašvaldības norāda, ka jau pērn tām bijuši projekti, ko vēlējušās īstenot, bet valsts liegusi aizņemties naudu.
- Ministrija norāda, ka varētu atbalstīt jebkādus projektus, kā rezultātā rastos jaunas darba vietas.
- Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.
Valdība jau ir vienojusies izveidot darba grupu ekonomikas ministra un "KPV LV" politiķa Jāņa Vitenberga vadībā, un tā strādās pie ekonomikas atveseļošanas plāna pēc ārkārtējās situācijas radītās krīzes. Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!» par ekonomikas stimulēšanu izsakās visai tēlaini.
"Atveseļošana faktiski mums ir tāds divdaļīgs process. Pēc ierobežojumu atcelšanas būs jāstartē ar zināmu ekonomikas sildīšanas programmu. Ja mēs pirms tam runājām par ekonomikas ieziemošanu, tad tagad mums būs ekonomika jāatkausē no ledus, ar kuru tā pārnestā nozīmē ir apaugusi. Pēc tam mums būs tie augi, kas būs atsildīti, jāaplej, jāaplaista ar ūdeni, minerālmēsliem un jācer, ka tie dos augļus nākamajos gados," saka Pūce.
Runājot par konkrētākiem plāniem, pašvaldību lietu ministrija piedāvā vairākām nozarēm ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novirzīt 200 miljonus eiro. Ministra ieskatā krīze liek kļūt efektīvākiem, tāpēc šis esot brīdis, lai atteiktos no vecās kvotu saimniekošanas. Tāpēc finansējums ir jāsaņem pašvaldībām, kam ir skaidra vīzija par īstenojamiem projektiem un to ieguldījumu tautsaimniecībā, norāda ministrs.
Pašvaldības saka – nav šaubu, ka nauda tām nepieciešama. Gan Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, gan Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības atgādina, ka pašvaldības jau pērn bijušas gatavas īstenot daudz vairāk projektu, taču valsts liegusi iespējas tam aizņemties naudu.
Turklāt tie neesot tikai strūklaku projekti vai ledushalles pieciem ciema iedzīvotājiem, bet lietas ar sagaidāmu pievienoto vērtību. Valainis vērtē, ka visātrāk naudu varētu iztērēt ēku siltināšanas projektos, bet pašvaldībām vajadzīgi arī jauni bērnudārzi un attīstāmas degradētās teritorijas, kur varētu strādāt uzņēmēji. Bet daudzmiljonu projektiem pašvaldības tempā gatavas neesot.
"Mēs runājam par projektiem piecu līdz desmit vai vairāk miljonu eiro vērtībā. Šādi projekti netop dienas laikā. Projektus paredz uzsākt tajā brīdī, kad ir skaidrs finansējums. Projekta sagatavošanas izmaksas ir ļoti lielas. Tās ir pat miljonos mērāmas summas. Parasti tie projekti tiek gatavoti brīdī, kad ir skaidri iezīmēts, kur tiks gūts finansējums," tā Valainis.
Ministrija gan plāno, ka atbalstīt varētu jebkādus projektus, kuru rezultātā radītu jaunas darbavietas, atbalstītu vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī piesaistītu privātās investīcijas reģionos. Sadalē skatīšoties, cik projekts gatavs īstenošanai, nevis to, kura pašvaldība to iesniegusi.
