Ruslans Mokritskis ir Ukrainas Bruņoto spēku desanta trieciena vienības karavīrs, kurš sociālajā tīklā "TikTok" pulcējis vairāk nekā 120 000 sekotājus, publicējot ēdiena gatavošanas video, ko uzņem tuvu frontei. Intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņš neslēpa – karš ir briesmīgs, tomēr visgrūtākajos apstākļos arī atklājas super-cilvēcīgums.
Ukrainas kara dēļ pārdislocētajiem bērniem iespēju izpaust savas emocijas radīta leļļu un mūzikas terapijas projektā "Мої лялькові історії", kas darbojas Kijivā, Harkivā un Īrijā. Lelles kalpo kā vidutājs starp konkrēto bērnu un ārējo pasauli, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja projekta mākslinieciskā kuratore Kristīna Ļjuļčenko.
"Ja cilvēks zina, ka viņam atkal var būt intīmais partneris, ka viņu kāds atkal mīlēs un pat ar traumu partnera acīs tu atkal vari būt skaists, tas palīdz atkopties un veidot dzīvi tādu, kā vēlies," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja kara veterānu tiesību aktīviste Katerina Skorohoda. Viņas vadībā Ukrainā izlaista rokasgrāmata, kas palīdz amputācijas un citas smagas kara traumas pārcietušajiem veterāniem atgriezt savā dzīvē intimitāti.
Ukrainā nebija funkcionējošas veterānu lietu sistēmas, tāpēc tā bija jāizdomā, izprotot kara veterānu pieredzi un sniedzot psihosociālus pakalpojumus. Par to intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja Ukrainas organizācijas "Veteran hub" līdzdibinātāja Ivona Kostina.
Divos gados kopš neizprovocētā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā okupanti ir laupījuši vai uz mūžiem sagandējuši dzīvi simtiem tūkstošu cilvēku. Miljoni palikuši bez mājām, bet starp nogalinātajiem ir vairāk nekā 400 Ukrainas sporta pasaules cilvēku.
Uzņēmējai Olgai Lekovai karš sākās jau 2014. gadā, kad viņa bija spiesta bēgt no Doneckas uz Kijivu. Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma viņa nolēma vairs nekur nemukt, bet rast veidu, kā būt noderīga. Diplomēta būvinženiere ar savu komandu nodevās bumbu patvertņu iekārtošanai un remontam, viņa uzsver, ka nav vienkārši jābūt patvertnēm, bet tām jānodrošina, lai cilvēki tajās var strādāt, mācīties, gulēt un uzturēties ilgāku laiku.
2022.gada novembrī, kad Krievijas iebrukumus Ukrainā turpinājās jau 9 mēnešus, Ludmila Čepižko netālu no savas dzīvesvietas Kijivā atvēra skaistumkopšanas salonu, jo rajonā neviena vairs nebija palicis un sievietes vēlējās kaut kādu daļiņu "parastās dzīves". Šogad 2.janvārī Krievijas raķešu triecienā Solomjanskas rajonā sprādziena vilnis izdauzīja logus arī viņas salonam "Ļu Če". Jau nākamajā dienā salons turpināja savu darbu, jo "mums nav laika sēdēt mājās un neko nedarīt, mums jājūt, ka esam dzīvi", Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" stāstīja Ludmila.
Ko Ziemassvētkos vēlas piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta "Svētā Mikolaja brieži" koordinatore Inna Ačkasova, kuras pārstāvētā organizācija apkopo Ukrainas bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem.
Diskusija par to, cik un vai vispār ir vērts ieguldīt, lai Latvija spētu uzņemt olimpiskās spēles, tikai pa īstam sāka attīstīties, kad punktu tai pēkšņi pielika Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), paziņojot, ka Zviedrijas un līdz ar to arī Siguldas kandidatūra 2030. gada ziemas spēļu rīkošanai tiek noraidīta, priekšroku dodot Francijai. Negaidītais SOK lēmums raisījis ne tikai dažādus jautājumus, bet pat sazvērestības teorijas.
Sergejs Bass – zobārsts ar 20 gadu pieredzi un privāto klīniku īpašnieks Odesā – kopā ar partneriem un kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu – "Zubaisters". Ar to viņi ik nedēļu dodas uz frontes zonām Ukrainā, lai bez atlīdzības labotu karavīru zobus pēc privātās klīnikas standartiem.
Vitālijs Kološics ir viens no simt labākajiem Ukrainas pavāriem un viens no simt labākajiem picu meistariem pasaulē, vairāku Ukrainas gastronomisko rekordu īpašnieks, izveidojis jaunu projektu "Military Chef" jeb militārais pavārs un novembra beigās plāno braucienu pa piefrontes zonu, kura laikā uz vietas pagatavos tūkstoš picu. Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" saruna ar Vitāliju.
Atkritumu šķirošana kara laikā? Latvijas Radio podkāsts "Drošinātājs" uz sarunu aicināja Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja "Zero waste" kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa atzina ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam.
17 gadus vecais Vladislavs jeb Vlads Pjatins-Ponomarenko no Mariupoles šobrīd jau mīt Īrijā. Tur viņš publicējis dokumentālo filmu par piedzīvoto Mariupolē. Okupācijā viņš ar ģimeni pavadīja 75 dienas. Viena no sāpīgākajām atmiņām ir mariupolieši, kuri kopā ar viņu slēpās pagrabā un atbalstīja Krieviju. Viņa sapnis ir izstāstīt savu pieredzi arī lielajā spēlfilmā, kurai viņš rakstīs scenāriju, un viņš grib, lai, noskatoties filmu, izlasot stāstu vai grāmatu, cilvēki redzētu, ka arī pašas sliktākās pieredzes var pārvērst kaut kā labā.
Četrpadsmitgadīgā Marija Filipčenko no Mariupoles šobrīd radusi patvērumu Polijā, par piedzīvoto, pametot dzimto Mariupoli, viņa rakstīja dienasgrāmatu pārliecībā, ka cilvēkiem ārpusē ir jāzina, kas notiek pilsētā. Par bēgšanu no Mariupoles, bailēm un nedrošību viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Karot pret Krievijas okupantiem Ukrainā devās arī daudzas sievietes, kuras saredz gan problēmas ar nodrošinājumu un attieksmi pret sievietēm armijā, gan pārmaiņas, pakāpeniski mainoties padomiskajai domāšanai Ukrainas armijā. "Mums ir jāatzīst Ukrainas problēmas, jānobriest kā sabiedrībai, jāiemācās saskatīt savas vājās puses un atbilstoši reaģēt. Mums taču nav mērķa visiem parādīt, cik labi mēs esam. Mūsu mērķis ir izdzīvot un izveidot spēcīgu sabiedrību," tā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātajs" atzina Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāja un pašreizējā vadītājas vietniece Katerina Primaka.
Kad 2023. gada sākumā pasauli šokēja pieckārtējā Zelta bumbas ieguvēja Krištianu Ronaldu pāreja no Mančestras "United" uz Saūda Arābijas augstākās līgas klubu, kura nosaukumu pirms tam bija dzirdējis vien retais, acis iepleta ne viens vien. Kad Ronaldu paziņoja, ka viņam sekos vēl daudzas citas zvaigznes un līga tikai augs, izbrīnu nomainīja smīni.
Ikdienā svētki ir ierasta lieta, bet frontē tie iegūst īpašu nozīmi. Tāpēc līdzās pārtikas piegādēm brīvprātīgie no Ukrainas ciema Lutovinovkas ved karavīriem, kas cīnās pret iebrucējiem, arī kūkas. Brīvprātīgā Olena Kravčenko sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" pastāstīja par šīm piegādēm un spēju rast spēkus turpināt sagādāt un vest atbalstu uz fronti.
Cilvēki Hersonā Krievijas okupācijas laikus atceras ar asarām acīs. "Mēs ne tikai runājām čukstus, mēs pat domājām čukstus", viņi teikuši, – jo šajās teritorijās bija diezgan stingrs represīvs režīms. Krievija nepažēloja arī savus atbalstītājus, un daļai apgaismība nāca tikai īsi pirms nāves, intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja analītiskā ziņojuma "Kopienu transformācija okupācijas laikā" līdzautors Serhijs Danilovs, norādot – šis laiks pierādījis, ka Krievijā ierastās metodes Ukrainā nestrādā.
Pazudušo personu sarakstiem nevajadzētu pastāvēt. Kamēr netiks atrasti visi, meklēšanas darbs turpināsies, – tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sacīja militāri vēsturiskā centra "Piemiņa un slava" vadītājs, kritušo karavīru meklēšanas speciālists Sergejs Sudniks, kurš par savas komandas sargeņģeļiem dēvē sapierus, jo bieži vien drošs ceļš uz vietām, kur krituši karavīri, atkarīgs tieši no viņiem.
Latvijas Televīzijas "Sporta studija", turpinot šķetināt bērnu un jauniešu sporta sistēmu Latvijā, sociālā projekta "Patiesā uzvara" ietvaros uz diskusiju aicināja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība"), A kategorijas treneri Guntaru Jonānu, kā arī trīs bērnu tēvu Mareku Mamaju.
Gada laikā viņam nav bijusi neviena brīva diena. Kara laika kurjers Ivans Trubilko ir viens no tiem, bez kuriem palīdzība nenonāktu līdz karavīriem frontē un civilajiem piefrontes zonā. Kā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja Ivans, pie bailēm viņš jau ir pieradis, turklāt ne reizi vien viņam sanācis nokļūt arī apšaudēs. Kā brīvprātīgais viņš izsaka lielu pateicību Latvijas cilvēkiem par atbalstu un ir pārliecināts – sniegtā palīdzība pie mums atgriezīsies simtkārtīgi.
Lai noturētu bērna interesi turpināt sportot, ļoti svarīga ir vecāku komunikācija ar sportojošo atvasi, iesaistot arī treneri, lai visas puses pilnvērtīgi izprastu situāciju, uzskata Valmieras Olimpiskā centra Veselības centra sporta treneris mentālajā sagatavošanā Guntis Jansons, kurš ir arī Jura Neikena Dikļu pamatskolas sporta skolotājs. Sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" Jansons iesaka, kā nepārslogot bērnus, lai viņam neapniktu sportot, stāsta par vecāku tipiem un viņu izraisītiem potenciāliem riskiem, kā arī iesaka treneriem sākt domāt citādi.
Kara reportieris Atis Klimovičs savas karjeras laikā pabijis daudzos karstajos punktos, bet, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Drošinātājs" atzina – tur notiekošais tikai apstiprina politologu vai analītiķu vērtējumu, ka Krievija šobrīd uzvedas kā īstens terorists. Tāpat Klimovičs skaidroja – Ukrainā darbojas ne tikai kā žurnālists, bet arī brīvprātīgais, gādājot palīdzību Krievijas iebrukumā cietušajiem.
Lai arī tūrisma nozare Ukrainā Krievijas iebrukuma dēļ ir ļoti cietusi, aizvien iespējams atrast uzņēmumus, kuri piedāvā apmeklēt Ukrainu, kā arī savām acīm apskatīt kara postu. Kā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja tūrisma operatora "Chernobyl X" gide Lara Graldina, viņas pārstāvētais uzņēmums rīko braucienus uz Ukrainu un piedāvā "labas gribas ekspedīcijas" drosmīgiem cilvēkiem, kuri grib klātienē atbalstīt Ukrainu grūtajā stundā.
Radot unikālu prevencijas modeli, kur viens no centrālajiem elementiem ir sports, pēdējos 20 gados Islande ir veiksmīgi samazinājusi pusaudžu atkarību problēmu un palīdz ieviest šo modeli arī citviet pasaulē. Sociālās kampaņas "Patiesā uzvara" ietvaros Latvijas Televīzijas "Sporta studija" devās uz Islandi, lai parādītu programmas darbību dzīvē. Lūk, ieskats, kā šis modelis būvēts.
Ukraiņu rakstniece Tetjana Denforda dzimusi un augusi ASV. Viņa izpelnījusies uzmanību ar savu aktivitāti sociālajos tīklos un atzīst, ka ukraiņiem nākas piedomāt pie tā, ko runā, jo arī pati ir piedzīvojusi gan sava "Instagram" konta bloķēšanu uz laiku, gan "Twitter" konta slēgšanu. Viņa sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" atzina: "Gan diasporā, gan pašā Ukrainā jūtamies tā, it kā mūs mēģinātu nedaudz apklusināt.""
Rīga – pasaules skriešanas galvaspilsēta. Tik skaļu saukli pagājušajā nedēļā daudzināja mediji, citējot Starptautiskās Vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" prezidentu Sebastjanu Ko, kurš ieradās Latvijā, lai popularizētu rudenī Rīgā gaidāmo pasaules čempionātu skriešanā.
Paramediķe Katerina Poliščuka ar iesauku "Ptaška", kas tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē "Putniņš", kļuvusi par vienu no Ukrainas brīvības cīņas simboliem – video, kurā viņa dzied tolaik aplenktās Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" ievainotajiem karavīriem, aizkustināja daudzus. Pārdzīvojusi aplenkumu un nonākšanu Krievijas spēku gūstā, Katerina uzsver – viņas misija nav beigusies, – tā ir Ukrainas atbrīvošana. Intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs", viņa atzina, – jau 13 gadu vecumā, kad sākās karš Ukrainas austrumos, viņa sapratusi, ka ies karot. "Es nolēmu, ka labāk ir krist kaujā, nevis kļūt par muļķi, kas nekad sev nepiedos savu ieroču brāļu pamešanu," viņa sacīja, stāstot par došanos kopā ar biedriem uz "Azovstaļ" rūpnīcu.
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraškevičs, kurš par savām otrajām mājām sauc Siguldu, runājot par iespējamo Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsver, – Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu rit gandrīz gadu, bet tikai daži Krievijas sportisti to ir nosodījuši, lai gan viņi ir ceļojuši un redzējuši dzīvi ārpus Krievijas savām acīm. Viņaprāt, dalība būtu pieļaujama ar stingriem noteikumiem, piemēram, atklāti nosodot karu, lai Krievijas propaganda viņu sasniegumus nevarētu izmantot savā labā. Savukārt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu viņš nosauc par liekuli, kurš runā vienu, bet dara citu.
Baltkrievija ir okupēta dubulti, jo tai ir savs diktators, kurš arī izpilda cita diktatora pavēles. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumam "Drošinātājs" sacīja kāda Baltkrievijas pilsone, kura kopā ar ģimeni slepus aizbēga no savas valsts pēc tam, kad viņas mājā bija iebrāzušies drošībnieki un aizturējuši viņu saistībā ar to, ka ģimenes sarakstē bija pārsūtījusi ziņu par notikumiem Ukrainā.
Mikolajivas ugunsdrošības inspektors Staņislavs kara sākumā kļuva par glābēju, vilka cilvēkus ārā no gruvešiem. Tas morāli bija visgrūtākais. Reizēm viņš redz šos cilvēkus sapņos. Tagad viņš strādā "neuzvaramības punktā", kur vietējie nāk sasildīties vai uzlādēt viedtālruni, lai dotu ziņu tuviniekiem, ka ir dzīvi. Pilsētā katru sekundi var sagaidīt sprādzienus – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt. Taču kara šausmās uzplauka arī sirsnība un saliedētība. "Mūsu neuzvaramība tagad ir vienotībā," intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" atzīst Mikolajivas apgabala 2. ugunsdzēsības un glābšanas vienības pārstāvis Staņislavs Ustičs.
"World Central Kitchen" ir nevalstiskā organizācija, kas kara laikā sarūpējusi jau 190 miljonus silta ēdiena porciju tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Organizācija strādā tik efektīvi, ka uz Polijas–Ukrainas robežas pirmo silto pārtiku izdalīja jau 25. februārī, dienu pēc kara sākuma. Misiju Ukrainā vada Jūlija Stefaņuka, kas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra – par spīti grūtajiem apstākļiem, ukraiņi kļūst arvien stiprāki.
