Diskusijā apsprieda gan sporta skolu lomu un atbilstību mūsdienu prasībām, gan izmaiņas Sporta likumā, kurā lielāks uzsvars tikšot likts uz sportošanas masveidību, kā arī apsprieda, cik Latvija gatava Ziemeļvalstu modelim, kas neparedz rezultātu skaitīšanu agrā vecumā, kā arī specializāciju kādā konkrētā sporta veidā līdz konkrētam vecumam.
"Līdzīgi kā jebkurā izcilībā, no daudziem tikai neliela procentuālā daļa ir tā, kas sasniegs šo izcilību, un man šķiet, ka pedagogu, treneru uzdevums ir pamanīt to bērnu talantu, kurus var virzīt tālāk, un tad dot pietiekami lielu atbalstu, lai tas notiktu.
Es domāju, ka šobrīd sistēma nav pietiekami gluda, lai tas būtu no paša sākuma līdz izcilībai.
Ir pārāk liela fragmentētība, mēs pazaudējam bērnus dažādos posmos, un galvenais – mēs neiedodam prasmi praktizēt ikdienā fizisko aktivitāti," uzskata Čakša.
Viņa pauž, ka daudzu bērnu vecāki nav fiziski aktīvi un arī visi skolotāji nav draudzīgās attiecībās ar sportu. "Mēs runājam par to, kā radīt mīlestību pret sportu, un
man šķiet, ir svarīgi arī neradīt riebumu pret sportu, un es esmu daudz no savas paaudzes cilvēkiem dzirdējusi, ka ir pagājis ļoti ilgs laiks, kamēr tu tiec pāri tai nepatikai, kas ir iedzīta skolā
dažādu striktu nosacījumu dēļ, un tādēļ tiešām tik ļoti svarīgs ir sporta pedagogs skolā," uzskata Čakša.
Viņasprāt, jāsporto ir arī tiem bērniem, kuriem labāk padodas citas lietas – lai paralēli būtu arī fiziskās nodarbības.
Savukārt A kategorijas treneris Guntars Jonāns uzskata, ka bērniem nevajag stāstīt: jo jūs vairāk trenēsieties, jo būs rezultāts. Šāda pieeja var daudziem sagādāt ļoti lielu vilšanos.
Diskusijā tika pieminēts arī Norvēģijas piemērs, taču, kā norāda uzņēmējs un trīs bērnu tēvs Mareks Mamajs, Latvijai ir nepieciešams laiks, lai attīstītos. Nepieciešama inteliģences attīstība, kur mēs šobrīd esam mazliet apmaldījušies.
Strikti pie skaitļiem pieturēties nevar, un tas nav pierādāms ar cipariem statistikas ailītēs. " [Ja mēs teiktu] iedodiet mums papildus 10 miljonus, jo tas pēc gadiem 20 aiztaupīs miljardu... Tas arī ir tas ļoti grūtais, – domāšanas maiņa," uzskata Čakša.
"Tas fokuss, kas šobrīd būtu jāvirza, ir uz masveidīgumu, uz pamata veselību. Iemācīt jauniešiem kustēties, gribēt kustēties visa mūža garumā.
Izcilības neviens nekad neapturēs, viņus nekas neapstādinās.
Tiem, kuriem būs traki vecāki, vai tiem, kuriem būs interese peldēt 10 stundas dienā, – viņi to izdarīs. Līdz ar to no veselības viedokļa – dabūt masveidību ir vienkārši akūta nepieciešamība," uzskata Mamajs.
