Ne tikai Skandināvijā bērnu sports praktiski nepastāvētu bez vecāku iesaistes gan treniņos, gan saimnieciskajās lietās. Latvijas Televīzijas "Sporta studija" pārliecinājās, ka tikpat apņēmīgi ir kluba "BMX Mārupe" vecāki, kuri vēlas, lai viņu atvases sporto sakārtotā vidē, un vēlas ne tikai vārdos, bet paši to nodrošina ar savu darbu.
Sporta skolas sniegtu lielāku ieguldījumu jaunatnes sportā, ieviešot vairākus diferencētus apmācības līmeņus, kas būtu orientēti gan augstākās meistarības pilnveidošanai, gan vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pauda Rīgas Volejbola skolas un Latvijas U-17 zēnu volejbola izlases galvenais treneris Māris Vensbergs.
Islandē un Norvēģijā sports balstās klubu sistēmā, kur liela loma ir brīvprātīgajiem – bieži vien pašu sportojošo bērnu vecākiem. Norvēģijā līdzfinansējumu sniedz valsts un šo to piemaksā arī vecāki, kamēr Islandē bērnu un jauniešu sportu pamatā balsta pašvaldības un skolas.
Treneri Latvijas bērnu un jauniešu sportā ne vienmēr padomā, kā viņi izsaka kritiku saviem audzēkņiem, un bieži tas notiek destruktīvā veidā, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa.
Kliegšana, emocionāli aizskaroši aizrādījumi treniņos un deju mēģinājumos mēdz būt bērnu un jauniešu ikdiena. Vecāku nostāja ir dažāda – vieni uzskata, ka tas palīdz bērnam augt, disciplinē, citi to uzskata par nepieņemamu disciplinēšanas un rezultātu sasniegšanas veidu. Tomēr bieži neapmierinātie vecāki šādas situācijas ar skolotājiem un treneriem nepārrunā, baidoties zaudēt bērna vietu pulciņā, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidroja jomas speciālisti.
Latvijas Televīzijas "Sporta studija", turpinot šķetināt bērnu un jauniešu sporta sistēmu Latvijā, sociālā projekta "Patiesā uzvara" ietvaros uz diskusiju aicināja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība"), A kategorijas treneri Guntaru Jonānu, kā arī trīs bērnu tēvu Mareku Mamaju.
Igaunijā sporta attīstībā paļaujas uz privātas iniciatīvas klubiem, kas saņem arī pašvaldību un valsts struktūru finansējumu. Igauņi tādējādi vairāk līdzinās Ziemeļvalstu modelim, nevis saviem kaimiņiem Baltijas valstīs – Latvijai un Lietuvai.
Nepieņemamā rīcībā vainotā basketbola trenera Andra Steļmaha lieta ir rosinājusi sporta sabiedrībā diskusiju arī par emocionālo vardarbību bērnu un jauniešu sportā. Vairāki Latvijas Televīzijas uzrunātie jomas eksperti uzskata, ka ar to visvairāk grēko jauno sportistu vecāki.
Par jauniešu sliktās fiziskās sagatavotības problēmu ir jābļauj – tā šī gada sākumā izteicās iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"). Pēdējo piecu gadu laikā Ministru kabineta noteikumos jau divreiz ir samazinātas Iekšlietu ministrijas iestāžu prasības fiziskajās pārbaudēs, jo jauniešiem ir grūti tās izpildīt.
Bērnu un jauniešu sportā prioritātei jābūt izlīdzinātai fiziskajai attīstībai, nevis sportiskajam rezultātam, un tikai labākajiem jānonāk speciālos klubos ar zinošākajiem speciālistiem, uzskata Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters. Viņaprāt, sporta skolu sistēmā strādājošiem ir ērta pašreizējā pieeja un nekādas pārmaiņas viņiem nav vajadzīgas.
Veselība ir vecāku, nevis bērnu motivators, bet bērni grib sacensties un sevi parādīt, Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" pauda Latvijas Sporta skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Viņa atklāja, ka bērnu skaits sporta skolās pēdējos gados strauji pieaudzis, taču finansējums treneriem - nē, un valdība sporta skolu ieteikumus vērā neņemot.
Kritizējot apmaksas sistēmu Latvijas izglītībā, 7000 Latvijas skolotāju devās protesta gājienā, un viņu vidū bija arī sporta skolu treneri. Sporta skolu audzēkņu skaits pēdējos gados pieaudzis, finansējums treneru algām ir 20 miljoni eiro gadā. Ja sadala uz visiem 1600 treneriem, tad katram sanāk nedaudz virs tūkstoša, no kura, protams, arī jānomaksā nodokļi.
Futbola sistēma pēdējos 15 gados ir ievērojami izmainīta, lai strukturāli jau tuvotos skandināvu līmenim, tomēr krietni daudz vēl jāstrādā ar attieksmi pret bērnu un jauniešu sportu un sportistiem. Pirmkārt jau vecākiem. Ne mazāk kritisks ir treneru-pedagogu trūkums un šo speciālistu pienesuma atzīšana, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica ilgus gadus bērnu un jauniešu futbolā iesaistītais futbola skolas "Metta" dibinātājs un vadītājs Ģirts Mihelsons.
Sporta skolu audzēkņu skaits pēdējos gados pieaug, un finansējums treneru algām ir 20 miljoni eiro gadā, bet, sadalot uz visiem 1600 treneriem, katram mēnesī sanāk nedaudz virs tūkstoša, no kura vēl jānomaksā nodokļi. Latvijas Televīzijas "Sporta studija" uzklausīja atšķirīgus viedokļus par to, cik labi ceļā uz patieso uzvaru jeb īstenām sporta vērtībām iekļaujas Latvijas sporta skolu sistēma.
Lai noturētu bērna interesi turpināt sportot, ļoti svarīga ir vecāku komunikācija ar sportojošo atvasi, iesaistot arī treneri, lai visas puses pilnvērtīgi izprastu situāciju, uzskata Valmieras Olimpiskā centra Veselības centra sporta treneris mentālajā sagatavošanā Guntis Jansons, kurš ir arī Jura Neikena Dikļu pamatskolas sporta skolotājs. Sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" Jansons iesaka, kā nepārslogot bērnus, lai viņam neapniktu sportot, stāsta par vecāku tipiem un viņu izraisītiem potenciāliem riskiem, kā arī iesaka treneriem sākt domāt citādi.
Kamēr mātēm narcistiskās īpašības izpaužas kā manipulācija ar bērnu jūtām, tēvi bieži caur bērniem īsteno savus sapņus vai vēlmes. Narcistiskam tēvam vajag "zelta bērnu", kas nodarbojas ar sportu vai mūziku, neatkarīgi no tā, ko grib pats bērns, bet bērnam ir svarīgi izdabāt stiprā un varenā tēva vēlmēm, citādi viņš nejūtas pietiekami labs un vaino sevi, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studijas" sāktajā diskusijā par patiesajām vērtībām bērnu sportā tikai neformālos komentāros sevi pieteica oponenti, kas neuzskata par lietderīgu atteikšanos no rezultātu skaitīšanas, bet LTV kameras priekšā tādu kategorisku viedokli neviens nevēlējās paust.
Ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā vairākos sporta veidos - florbolā un futbolā - līdz noteiktam bērnu vecumam spēlēs neskaita rezultātus. Treneri turklāt norāda, ka, koncentrējoties tikai uz rezultātu, ir ļoti grūti bērnus attīstīt vispusīgi.
Bērni attīstās dažādā vecumā. Tādēļ nav nozīmes, ka astoņos gados esi komandas labākais spēlētājs, par to pārliecināts Oslo hokeja kluba "Manglerud Star" brīvprātīgais U-9 vecuma grupas treneris Miro Brničs, kurš norāda uz to, ka agrā vecumā svarīgākais ir, lai sportošana nes prieku.
Agrā vecumā bērniem sportā jāgūst prieks. Jādod viņiem iespēja pašiem atrast savu mīļāko nodarbi, jāieklausās viņu viedoklī. Specializācijai ir savs laiks, un tā atnāks pati. Par Norvēģijas sporta filozofijas stūrakmeņiem LTV "Sporta Studijas" žurnālistam Matīsam Timofejevam Oslo stāstīja Norvēģijas sporta jumta organizācijas Norvēģijas Sporta konfederācijas ģenerālsekretārs Nils Einars Ass.
Jau vairāk nekā trīs desmitgades Norvēģijā bērnu sportā ir spēkā nosacījums līdz dalībnieku 12 gadu vecumam neuzskaitīt rezultātus, un visi startējušie saņem vienādas balvas. Galvenā ideja – sports bērnam ir dzīvesprieka avots un droša vide attīstībai, lai fiziski aktīva dzīvesveida patika saglabātos pēc iespējas ilgāk. Kā sistēma strādā, Latvijas Televīzijas "Sporta studija" pētīja klātienē Norvēģijā.
Sportam Islandē ir atvēlēta fundamentāla loma bērnu un jauniešu atkarību mazināšanā. Islandes prevencijas modeļa un sociālo pētījumu un analīzes centra "Planet Youth" stratēģijas vadītāja Margrēta Gudmidsdotira sarunā ar Latvijas Televīziju pastāstīja par sporta lomu Islandes jauniešu atturēšanā no kļūmīgām izvēlēm, un viņa paskaidroja, kāpēc tērēt naudu bērnu un jauniešu sportam ir lētāk nekā netērēt.
Radot unikālu prevencijas modeli, kur viens no centrālajiem elementiem ir sports, pēdējos 20 gados Islande ir veiksmīgi samazinājusi pusaudžu atkarību problēmu un palīdz ieviest šo modeli arī citviet pasaulē. Sociālās kampaņas "Patiesā uzvara" ietvaros Latvijas Televīzijas "Sporta studija" devās uz Islandi, lai parādītu programmas darbību dzīvē. Lūk, ieskats, kā šis modelis būvēts.
Ģeogrāfiski Islande atrodas unikālā pozīcijā – starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm. Kā paši islandieši uzsver, tad atrašanās starp šīm divām pasaules daļām arī formējusi viņu nacionālo identitāti. Tomēr islandieši ir radījuši sev unikālu modeli, ko ir pārņēmušas arī citas valstis pasaulē, sportu izmantojot kā līdzekli, lai sabiedrību padarītu krietni vien veselīgāku un arī fiziski aktīvāku.
Latvijas Televīzija (LTV) turpina bērnu sporta sociālo projektu – iepriekš bija "Bērnu sporta uzrēķini", kur risināja to, kā vecāki pārmaksā par bērnu sportu. Turpinājums ir "Patiesā uzvara", lai izvērtētu, kas ir lielākās vērtības bērnu sportā. LTV sporta žurnālists Reinis Ošenieks sarunā "Sporta studijā" uzsvēra, ka mērķis ir veicināt sporta mīlestību, lai tā nepazustu neatkarīgi no sasniegto rezultātu līmeņa.
Bērnu un jauniešu sportam ir jābūt mūsu prioritātei – šādus dažādās izteiksmes formās ietvertus lozunga saukļus Latvijas Televīzijas (LTV) arhīvos varam atrast gan šogad, gan ierakstos pirms diviem gadu desmitiem. Pētot arhīvus, tikpat regulāri atrodami arī konstatējumi, ka jauniešu fiziskā sagatavotība ar katru gadu pasliktinās. Lai palīdzētu rast īstenas vērtības, LTV sāk sociālo kampaņu par veselīgu attieksmi pret sportu "Patiesā uzvara".
