Dvīņumāsas Marina un Vladislava Aleksijivas ir vienas no stabilām pretendentēm uz olimpiskajām medaļām šovasar Parīzē. Februārī abas daiļpeldētājas jau apliecināja savu varējumu, Ukrainas izlases sastāvā izcīnot sudrabu pasaules čempionātā ūdens sporta veidos Dohā.

Jau tas vien ir, protams, lielisks panākums, bet kļūst gluži vai unikāls, noskaidrojot, ka sezonai abas sportistes gatavojās Harkivā – piefrontes pilsētā Ukrainas austrumos, kas piedzīvo pastāvīgus raķešu triecienus no Krievijas puses.

Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem

Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.

Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.

Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.

"Mūsu peldbaseinam blakus nokrita raķete, izsitot visus logus. Tie vēl aizvien nav iestikloti, tikai aizsisti ar saplāksni," par treniņu apstākļiem pastāstīja Marina Aleksijiva. "Taču iekšpuse palika neskarta, ūdens ir silts. Varam trenēties, cik ilgi gribam. Citu cilvēku nav, tāpēc mūsu trenerim tur ļoti patīk."

Treniņu grafiks nereti jāpakārto gaisa trauksmēm, atzina Vladislava Aleksijiva. 

"Dažreiz gaisa trauksmju laikā ir nedaudz bailīgi, galu galā esam pierobežas pilsēta un tur nav droši. Taču tad ātri pārejam pāri svaigākajām ziņām, un, ja redzam – viss kārtībā, tad turpinām treniņu," paskaidroja Vladislava. "Ja draud briesmas, tad gan, protams, dodamies uz bumbu patvertnēm."

Lai arī karš turpinās jau divus gadus un pie ziņām no Ukrainas kāds jau kaut kā ir pieradis, nav iespējams pierast pie arvien jauniem triecieniem, ko saņem sporta komūna šajā valstī. Mazāk nekā pirms mēneša Krievijas raķešu uzlidojumā cieta bērnu sporta centrs "Lokomotiv" Kijivā, kurā trenējās 500 bērni.

Sports šobrīd ir kļuvis par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā Ukrainai atkal un atkal turpināt atgādināt pasaulei par savu eksistenciālo cīņu. Ne velti sports ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kas no valsts ļauj izbraukt vīriešiem spēka gados, taču karš ir arī personiskās izšķiršanās laiks. Simtiem sporta pasaules cilvēku vismaz uz laiku ir likuši pie malas karjeru un devušies ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti.

Vairāk nekā četri simti tādu Ukrainas aizstāvju nekad vairs sporta drānās netērpsies, jo ir krituši kaujas laukā.

Tikmēr citi, kuri var starptautiskajā arēnā pārstāvēt zili dzeltenā karoga krāsas, dara ko spēj, lai Ukrainas vārds skanētu pēc iespējas skaļāk, tādējādi uzliekot sev uz pleciem krietni lielāku vezumu par to, kāds ir ierasts izlašu līmeņa sportistiem.

Austrālijas atklātā tenisa čempionāta pusfināliste Dajana Jastremska neslēpj, ka karš Ukrainas sportistus ir ļoti ietekmējis.

"Tu nevari kā agrāk – doties mājās, kad vēlies. Visu laiku lasi ziņas, skaties video," sacīja Jastremska. "Piemēram, kad biju [turnīrā] Brisbenā, raķete trāpīja manas vecmāmiņas mājai. Jā, spēlēt ir emocionāli ļoti smagi, taču sliktākā ir sajūta, ka cilvēki, šķiet, jau ir pieņēmuši to, kas notiek, un sāk par to aizmirst."

Lai arī daudzi sporta veidi ir starptautiski izolējuši Krievijas un Baltkrievijas dalībniekus, tomēr tā nav universāla prakse, un tas sportistiem atkal grauj emocionālo veselību.

"Kā ir spēlēt pret baltkrievu sportisti? Ja par to sākšu runāt, jums nepatiks manas atbildes," Austrālijas atklātajā čempionātā teica Jastremska. "Ja uzdodat šādu jautājumu, visdrīzāk jau zināt, kā mums ukraiņiem ir startēt pret krievu vai baltkrievu sportistiem. Esmu pārliecināta, ka zināt. Nedomāju, ka šis ir labs jautājums."

Jautājums par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību neitrālā statusā sanikno daudzus, it īpaši brīžos, kad atklātībā nonāk, piemēram, neitrālam statusam atbilstošā Krievijas cīkstoņa Imama Ganišova fotogrāfijas no viesošanās pie iebrucējiem Ukrainā. Tiem, kas saka, ka sports ir ārpus politikas, atliek tikai paskatīties kā nesen agresoru simbola Z burta veidā Himkos pie Maskavas startā sastājās slēpojuma dalībnieki.

Kad pērnvasar pasaules čempionātā Ukrainas paukošanas līdere Olha Harlana pēc uzvaras pār oponenti no Krievijas atteicās spiest sāncenses roku, viņa zaudēja iespēju turpināt sacīkstes, bet ieguva milzu tautas atbalstu.

"Olha man teica: Es neieredzu viņus, es nespēju paspiest roku, bet mums nav jāspiež roka mūsu ienaidniekiem, mūsu slepkavām," teica Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents Vadims Gutcaits.

Taču sports ir arī lielisks veids, kā pasaulei izrādīt atbalstu ukraiņiem, – vai tā būtu skandēšana tribīnēs, vai poļu šaha lielmeistara Jana Kšištofa Dudas atteikšanās spiest Krievijas pārstāvja roku pasaules čempionātā. Vai japāņu futbola klubs "Avispa Fukuoka", kas uzaicināja slaveno Doneckas "Šahtar" uz līdzekļu vākšanas spēli nacionālajā stadionā Tokijā, vai čehu hokeja leģenda Dominiks Hašeks, kurš kļuva par pirmo pasaules hokeja zvaigzni, kas apmeklējis karā cietušo Ukrainu.

"Tiklīdz kāds krievu spēlētājs uzkāpj uz ledus, – vai tas būtu Ovečkins, vai kāds cits –, viņi tā vai citādi veic milzu reklāmu karam un Krievijas noziegumiem," teica Hašeks. "Un NHL ir līdzatbildīgi par to. Kad karš būs beidzies, es pieprasīšu NHL ziedot miljardus Ukrainas hokeja atjaunošanai."

Jāatjauno būs ne tikai Ukrainas hokejs – ir skaidrs, ka neizprovocētais, nelietīgais Krievijas iebrukums kaimiņvalstī jau šobrīd ir izpostījis ne tikai sporta infrastruktūru, nogalinājis sportistus, bet devis triecienu veselai jauno sportistu paaudzei.

Ukraiņi nesalūzīs, un futbolu mīlošais kara veterāns Oleksandrs Malčevskis, kurš kāju zaudēja artilērijas triecienā pēc tam, kad viņa vienība bija veiksmīgi iznīcinājusi pretinieka ieroču noliktavu, ir tikai kārtējais pierādījums tam.

"Es vairs neesmu nekāds jaunais. Man ir gandrīz 40. Taču, kāpēc man sēdēt ratiņkrēslā? Lai dēlam mani vajadzētu stumt? Nē, es tā nevēlos. Man ir jātrenējas, un tā būtu jādara visiem," uzsvēra Ukrainas armijas veterāns Malčevskis.

Krievijas sāktā pilna mēroga kara gadskārtas nedēļā dienasgaismu ieraudzīja kādas interesantas sadarbības rezultāts. Latvieša Mārča Garuta trenētā tenisiste Jastremska apvienojusi spēkus ar čehu dziedātāju Rodanu un latviešu reperi Krišu jeb Loopout no apvienības "Rīmdari", laižot klajā Ukrainai veltītu kompozīciju.