Panorāma

Okupētās Hersonas deputāte: Dzīve zem stobra “krievu pasaulē”

Panorāma

Panorāma

Atklāj neierasti daudz valsts valodas nezinātāju

Sporta skolā Daugavpilī gandrīz pusei treneru - nepietiekamas latviešu valodas zināšanas

Daugavpils Individuālo sporta veidu skolā valsts valodas centra pārbaudē nepietiekamas latviešu valodas zināšanas bijušas 23 no 57 skolā strādājošajiem treneriem. Viņi sodīti administratīvi, bet atlaisti vai atstādināti viņi pagaidām nav. Tas ir neierasti liels valodas nezinātāju skaits vienā skolā, vērtē kontrolējošās iestādes. 

Pārbaudi Valsts valodas centrs sāka pagājušā gada vasarā, un tā ilga apmēram pusgadu. Oficiāli skolas vadība par rezultātiem uzzināja vēlāk, bet nojausma par to, ka tie nebūs labi, bija. Vēl pārbaudes laikā, pēc tā laika skolas direktores iniciatīvas darbinieki aicināti piedalīties valodas kursos. Taču, kad rezultāti pavasarī saņemti, skolas direktore iesniedza atlūgumu. 23 valsts valodu nepietiekami pārzinošie sporta treneri pašlaik atrodas atvaļinājumā.

“Tie, kuri uz 1. septembri nespēs pierādīt valsts valodas zināšanas, diemžēl jāsaka, ka darba devējam, skolai, būs viņus jāatstādina no darba,” norādīja Daugavpils Individuālo sporta veidu skolas direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Alžāne.

Jaunā direktora pienākumu izpildītāja sola, ka pedagogu, kam mācīt 1100 skolā reģistrētos audzēkņus būs: plānots palielināt slodzes esošajiem, darbu meklē arī absolventi. 11 no 23 valodu nepārzinošajiem treneriem esot pensijas vecumā.  

“Nepareizi lieto lietvārdus, darbības vārdus, vietniekvārdus locījumos, dzimtēs. Bieži tiek iekļauti krievu valodas vārdi, kā piemēram, “vot”, “eto”,”

par secinājumiem stāstīja Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.

“Domāju, daži no viņiem tomēr ir gatavi iet uz valsts valodas pārbaudes atkārtotu eksāmenu un pierādīt savas prasmes. Esmu dzirdējusi, ka viņi ne tikai apmeklē kursus, bet ir lūguši palīdzību pie privātskolotājiem,” norādīja skolas pagaidu vadītāja Alžāne.

Vai ar to pietiks, jaunnedēļ vērtēs Izglītības kvalitātes kontroles dienests. Vienreiz jau dienestu skolas atbilde neapmierināja, tāpēc šomēnes nosūtīta jau otra vēstule ar aicinājumu rīkoties izlēmīgāk.

“Viņu arguments, ja es pareizi atceros, bija: konkrētie sporta treneri uzsāks valsts valodas prasmju pilnveidi, kas ir ļoti apsveicami, ļoti pozitīvi. Bet kamēr nav apliecinājuma par to, ka konkrētās personas, sporta treneri, lieto valsts valodu C līmenī pakāpē pirmajā, nav jau pamata teikt, ka viss ir labi,” norādīja Izglītības kvalitātes kontroles dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.

“Jāatzīst, ka tas ir bijis pēdējā laikā vērienīgākais konstatēto pārkāpumu skaits vienā iestādē. Pārsvarā tie ir 10, līdz 10 procenti, bet tā ka gandrīz puse, tā nav bijis vēl,” uzsvēra Kušķis no Valsts valodas centra.

Centrs trenerus jau administratīvi sodījis. Ja viņi turpinās darbu bez atbilstošām valsts valodas prasmēm, sods draud jau iestādes vadītājai.

Izglītības kvalitātes kontroles dienestā atzīmēja, ka nereti sodītie pedagogi cenšas atrast darbu kādā citā skolā.

“Mēs esam veikuši pārrunas arī ar pārējām Daugavpils sporta skolām, Daugavpils Futbola sporta skolu un Daugavpils Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Un teiksim tā, šo pārējo sporta skolu administrācija arī ir veikusi jau darbības, pārrunas ar saviem darbiniekiem, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām nākotnē,” apliecināja Daugavpils Sporta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Aivis Romanovskis.

Pašlaik Valsts valodas centrs Daugavpilī pārbaudes veic pirmskolas izglītības iestādēs.

KONTEKSTS:

Saeima konceptuāli vienojusies par pāreju uz mācībām tikai latviski līdz 2025. gadam.

Iepriekš koalīcija un vēlāk valdība vienojās, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā.

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt