Luhama ir robežkontroles punkts Igaunijai ar Krieviju. Taču ukraiņu bēgļi, kas šeit ierodas, ieinteresēti doties uz Latviju. Tas tāpēc, ka tiem, kas dodas tranzītā uz Rietumeiropu, izdevīgāk to darīt caur Alūksni, kas no Luhamā ir nepilnu 40 kilometru attālumā.

"Tas bija laikam 13. marts. Man piezvanīja cilvēks, palūdza, zinot, ka es dzīvoju pie robežas, blakus, vai es varētu sagaidīt cilvēkus no Igaunijas. Bija pirmie bēgļi, seši no Luhanskas. Tā tas arī iesākās," stāstīja brīvprātīgais Jons Luskjavičs.

Jons ir kurpnieks. Šobrīd ikdienas darbi atlikti, bēgļus viņš transportē teju jau katru dienu. Jons lēš, ka ar vieglo auto pārvadājis jau apmēram 600 ukraiņu.

"Šai ģimenei ir līdzi maz mantu. Ko paspēja, to paņēma. Citiem ir daudz, citiem ir ļoti maz. Es saku: to visu atkal nopirks kādreiz, galvenais ir paņemts līdzi – sava dzīvība," sacīja brīvprātīgais.

Brīvprātīgie savstarpēji un ar bēgļiem komunicē dažādās tērzēšanas lietotņu grupās. Daudziem palīdz amerikāņu organizācija "Rubikus", taču arī Krievijā ir cilvēki, kas, pretēji varasiestāžu pieņemtajiem likumiem, palīdz ukraiņiem, kam vienīgā izeja prom no frontes līnijas un okupētajām teritorijām bijusi uz austrumiem.

"Bija daudz baumu, ko izplatīja Krievija: jūs Ukrainā iesēdinās uz 15 gadiem par to, ka izbraucāt uz Krieviju, palieciet Krievijā, tur jūs neviens negaida. Sākumā cilvēki vienkārši baidījās. Apmēram marta beigās sāka parādīties brīvprātīgie un tika izveidota sistēma, kā izvest šos cilvēkus," sacīja brīvprātīgā, ukrainiete Karīna Mihailova no Harkivas.

Harkivietei Karīnai bez dokumentiem Krievijā iesprūdušo vecmammu un mammu līdz Luhamā palīdzēja atgādāt kādas reliģiskas organizācijas pārstāvji. Tagad ģimene apmetusies Alūksnē un Karīna palīdz šeit nonākušajiem tautiešiem.

"Pie mums šeit šobrīd pārsvarā brauc no Doneckas apgabala, 95% ir no Mariupoles, jo viņi tikai tagad, nu jau kādas trīs nedēļas var tikt no turienes ārā. Brauca pie mums cilvēki, kas Drāmas teātrī Mariupolē slēpās," atzina Karīna.

Kādam jāpalīdz drīzāk nokļūt Rīgā, kur bērnam paredzēta operācija, vēl kādu naktī jāsagaida uz robežas.

Alūksnes un divos no pilsētas netālos ciematos pašvaldība nodrošinājusi izmitināšanas vietas gandrīz 100 bēgļiem.

"Lielākais informācijas avots, lai uzzinātu, kas pie mums dodas, ir brīvprātīgie, kas ved šos cilvēkus no robežas. Pašvaldībā ir izveidots informatīvais tālrunis, kas darbojas 24/7 un uz kuru tad arī brīvprātīgie no robežas zvana," stāstīja Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

Pāris reizes pēc 50 cilvēku grupām uz Igauniju pēc bēgļiem sūtīts arī pašvaldības transports. Brīvprātīgie vērtēja, ka darbu atvieglotu tas, ja Latvija un Igaunijas valsts iestādes spētu labāk koordinēties bēgļu transportēšanā no Luhamā uz Alūksni. Kamēr tas nav noticis, Jons turpina ceļu.

KONTEKSTS:

Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā seši miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Latvijā reģistrējušies vairāk nekā 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.