Panorāma

Ukrainai un Moldovai piešķirs ES kandidātvalsts statusu

Panorāma

Panorāma

Siers top arī no kazas piena

No kazas piena darina sieru, biezpienu, kausēto sieru – ciemos pie Jolantas Smanes Dekšāres pagastā

Govs turēšana būtu pārāk liels slogs, bet ir arī cita alternatīva. Tā, pirms sešiem gadiem pārceļoties no Rīgas uz Latgales laukiem – Rēzeknes novada Dekšāres pagastu, nosprieda Jolanta Smane un sāka nodarboties ar kazkopību.

Sākusi ar divām kazām, tagad vecajā, no senčiem mantotajā laukakmeņu kūtī mīt gandrīz 30 ragu lopi, pārsvarā kazas, bet ir arī aitas un auns. Kazas jāslauc divreiz dienā, bet process ir ātrs, no vienas dienā saimniece izslauc trīs litrus piena. Kopš maija, kad kazas izlaistas ganībās, no piena var sākt siet sieru.

Jolanta Smane sieru sien pēc "ātrās metodes", proti, izmantojot citronskābi. Līdz ar to pats vārīšanas process aizņem vien tik ilgi, kamēr piens sasilst.

"Jauno vistiņu oliņas. Tā jau vajag tik cik litru, tik arī oliņas, bet tā kā maziņas, es ieliku vairāk. Nekādu sāli nelieku. Vai nu vāru ar ķimenēm vai bez nekā. Pēc tam, kad nospiedies ir, tad apsmērēju ar sāli, lai iesālās. Kamēr vēss piens, jāliek olas," stāsta Jolanta.

Šoreiz siena siešanas process notiek vasaras virtuvē. Nelielajā būdiņā ir mazliet šauri, taču plusu tai ir vairāk nekā mīnusu.

"Kad uz dzīvās uguns vāra, uz plīts, tad gan katla dibenam silts, gan viss apkārt silts. Tad gandrīz ar garantiju, ka sanāks. Kaut gan – gan kazas sieru, gan govs sieru sienot, pastāv varbūtība, ka nekas nesanāks, izskries caur marli un būs jāsien jauns," atzīmē Jolanta.

"Slāņu" saimniece siera siešanas prasmi vēl attīsta, to izdevās apgūt vien pagājušogad. Dodoties uz Balvu pusi pēc kazlēniem, kur ganāmpulks kļuvis par lielu, to īpašniece, kazkope Marija, Jolantai siera siešanas prasmi piedāvāja ierādīt.

"Bija briesmīgi karsta vasara, un cik mēģini, tik nesanāk. Un pēc tam, pēc kāda laika man zvana tā Marija: "Klausies, man arī nesanāca, bet tagad palika vēsāks un man sanāk! Pamēģini tu vēlreiz, varbūt tev sanāks!" Tā tā lieta aizgāja," atceras Jolanta.

No kazas piena vēl šeit darina arī biezpienu un kausēto sieru.

Kad piens jau pamatīgi sasilis, taču vēl neskrien pāri katlam, tam pievieno citronskābi. Ar to aizrauties nav vērts. Ja piens būs bijis pareizajā temperatūrā, tā konsistence sāks mainīties. Tad katlu ņem nost no plīts un gatavo nepieciešamo, kur to nokāst. Kad tas paveikts, tas jānospiež.

"Te tāda maza porcija, neliels sieriņš sanācis. Tad kādas trīs stundas zem sloga jāpastāv. Tas šķidrums, kas apkārt, tas netraucē. Tas izspiežas ārā un stingrāks siers paliek," skaidro sējēja.

Iepriekšējā dienā sasieto sieru novērtē arī četras saimnieces atvases. Sieru šeit kā vienu no galvenajiem gardumiem ceļ saimē gan ikdienā, gan svētkos.

"Viesi sanāks – ko likt galda? Kazas sieru! Dāvanās. Kausētā siera spainīti vai olu paciņu. Un nav uz veikalu jābrauc pēc dāvanām," teic Jolanta.

Jāņus Smaņu ģimene svinēs savā sētā, atbrauks arī Jolantas krustmāte, kas sien sieru no govs piena. Tad nu varēs provēt, kurš gardāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt