Ukrainas bēgļu izmitināšanas koordinatori Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norādīja, arī ka aizvien vairāk ukraiņu palīdzību meklē īslaicīgai palikšanai Latvijā.
“Plūsma ir pamainījusies. Pirmkārt, cilvēku pieplūdums ir stipri mazāks. Otrs – viņi mainīja virzienu. Vairāk nāk no Krievijas, Baltkrievijas puses, tai skaitā, arī caur Igauniju. Virziens ir atpakaļ: vai nu uz Ukrainu, vai uz Poliju, Vāciju. Līdz ar to mēs šobrīd iegūstam, ja tā var teikt, vairāk tranzīta Ukrainas civiliedzīvotāju,” pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Tiem, kas Latvijā plāno uzturēties mazāk nekā piecas dienas, 100 vietas atrastas arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Tā kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē reģistrējas tie, kas lūdz personas kodu, VUGD kopā ar pašvaldībām šobrīd izstrādā rīku, kur atsevišķi uzskaitīt tranzītā esošos un viņu vajadzības.
KONTEKSTS:
No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.
Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.
