Panorāma

Festivāls turpinās Vecrīgā

Panorāma

Panorāma

Ukraiņu pilsētnieki pierod pie dzīves laukos

Ukraiņu pilsētnieki pierod pie dzīves laukos Gulbenes novadā

Tiem ukraiņiem, kam Rīgā izmitināšanas vietas nav izdevies atrast, tās tiek piedāvātas reģionu pilsētās un laukos. 24 ukraiņiem pagaidu mājas atrastas Gulbenes novadā. Lai gan ir bijušie lielpilsētu iemītnieki, kas atsakās doties uz laukiem, ir arī tādi, kas atzīst: tieši šeit, klusumā un mierā no Mariupolē, Harkivā un filtrācijas nometnēs pārdzīvotajām kara šausmām atgūties ir vieglāk.

Nelielo Rankas ciematu, kur līdz šim lielākā rosība ritēja ap pienotavu, pamatskolu vai muižu, tagad par pagaidu mājām sauc 100 ukraiņi.

Vairums šeit ieradušies uzreiz pēc Krievijas robežas šķērsošanas, taču nupat kā viņiem piebiedrojušies tie, kas izmitināšanas vietas meklēja, bet neatrada Rīgā. Pie kopmītnēm sastaptā Ļina, ukrainiete no Mariupoles, nav viena no viņiem, bet apstiprina, ka kaimiņos vēl iepriekšējā vakarā iekārtojušies tautieši, kas atbraukuši no Rīgas.

"Varbūt jaunieši, kā jau visi jaunieši, grib uz lielo pilsētu, bet mūs šeit viss apmierina. Paldies visiem, ir šeit iespējas gan atrast dzīvesvietu, gan darbu

Rankas pienotavā, arī citur Gulbenes novadā. Mēs izvērtēsim, ja nebūs, kur atgriezties, paliksim šeit. Tāpēc arī latviešu valodu tagad mācāmies."

Taču ir arī citādi domājošie.

"Bija piemērs, kad kādu brīdi atpakaļ mums Rankā atbrauca no lielām Ukrainas pilsētām un viņi nevarēja pieņemt to lauku dzīvi. Cilvēks jau meklē komforta zonu, bet beigās saprot, ka viss ir pareizi, ka viņš ir nonācis adresē, kur jūtas drošāk, mierīgāk," stāsta Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antoņevičs.

Gulbenes novadā ukraiņiem dzīvesvieta atrasta sešās vietās, tās visas ir nelielos lauku ciematos. Tur, protams, visu dzīvei Latvijā nepieciešamo nevar nokārtot vai iegādāties, tāpēc šad tad jānokļūst arī Gulbenē vai pat galvaspilsētā. Piemēram, uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pēc dokumentiem vai vizītē pie ortodonta Rīgā.

"Ja mums ir informācija un viņi prasa, mēs cenšamies organizēt. Protams, neskrienam pakaļ katram, bet, ja viņi spēj sakomplektēties noteiktā cilvēku daudzumā, tad mēs, pašvaldība nodrošinām viņiem visu [transportu]," norāda Gulbenes novada Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.

Gulbenes novadā skaidro, ka šis novads par apmešanās vietu vairākiem sākotnēji Rīgā nonākušajiem kļuvis sakritības dēļ – pagājušonedēļ gandrīz vienlaicīgi 30 līdz šim te mitušie ukraiņi nolēmuši doties prom.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprina, ka pašvaldībās ir brīvas vietas bēgļu izmitināšanai. Esot arī tādas pašvaldības, kas vēl pavisam nesen atradušas papildu vietas, biežāk gan tieši tiem, kas Latvijā uzturēsies īslaicīgi, jo plāno doties tālāk uz rietumiem.

"Kaut kur ap 140 cilvēkiem tika pārvirzīti uz citām pašvaldībām. Ir tie labie piemēri: Gulbene, Alūksne, Skrīveri," stāsta VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Arī Rankā atrastos brīvas vietas vēl apmēram 100 ukraiņiem, ja vien izdotos atrast 70 tūkstošus eiro līdz šim nelietotu kopmītņu istabiņu pielāgošanai. Vienlaikus tur atzīst, ka jūlija beigās pašvaldībā būs jālemj, vai valsts finansējuma samazinājuma dēļ nenāksies no ukraiņiem prasīt nelielu, bet tomēr maksu par dzīves vietu. Arī ukraiņos pieaug neziņa par nākotni.

"Grūti iedomāties, kas būs pēc trīs mēnešiem, kā šeit dzīvosim turpmāk – nezinu. Nezinām, kā būs, – bez maksas, par maksu. Ja būs par maksu, mums būs ļoti grūti... bet pagaidām ir normāli," stāsta Larisa, ukrainiete no Harkivas.

Viņa priecājas par to, ka dēlam un vedeklai –  mazmeitas Arīnas vecākiem – darbs atradies arī šeit. Pagaidām laukos dzīve rit mierīgi.

KONTEKSTS:

No 1. jūlija, kad stājās spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta bija jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņoja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt