Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) kopš aprīļa piešķīrusi stipendijas 20 ukraiņiem pētījumu veikšanai Latvijas augstskolās vai zinātniskajās institūcijas. Viena no viņiem ir ekonomikas zinātņu docente Gaļina Siņicina, kura darbu atradusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Pavasarī vērtējusi maģistra darbus, apmeklējusi zinātniskās konferences, šobrīd zinātniece raksta divas publikācijas, kas veltītas "zaļā kursa" ieviešanai pārtikas nodrošināšanā.
"Problēmas visur ir apmēram vienādas. Tās ir ekoloģiskas vides saglabāšana, loģistikas izmaksu minimizēšana, kvalitatīvu, drošu produktu ražošana un to realizācija," atzina ekonomikas pētniece Gaļina Siņicina no Valsts biotehnoloģiju universitātes Harkivā.
Taču pētniece secinājusi – ekoloģijā Latvija ir Ukrainai soli priekšā. Tas tāpēc, ka šeit aktīvāk tiek meklētas un atrastas inovācijas apkārtējās vides saglabāšanai, plaši izplatīta mājražošana.
"Ekoloģiskā situācija diemžēl Ukrainā ir sliktāka nekā Latvijā. Esmu sajūsmā par jūsu pārtikas produktiem – gan piena, gan gaļas produktiem, gan dārzeņiem.
Un arī gatavā pārtika, proti, tie pusfabrikāti, kas jums ir, ir ne tikai garšīgi, bet praktiski tie ir kā mājās pagatavoti ēdieni," sprieda zinātniece.
Vides tīrību slavē un tās izpētei plāno pievērsties arī Jevgeņijs Ņikiforovičs, zinātnieks no Kijivas. Viņš darbu atradis Daugavpils Universitātē, atgriežoties pilsētā, kur polietes un latvieša ģimenē savulaik dzimis un izaudzis.
"Mēs grasāmies aptvert daļu Daugavas, no Baltkrievijas robežas līdz dabas parkam. Ja notiktu kāda indīgu vielu noplūde, mēs modelēsim, kā tās izplatītos un kā tās ietekmētu apkārtējo vidi," stāstīja hidromehānikas pētnieks Ņikiforovičs no Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas.
Viņš kopā ar kolēģiem Daugavpils Universitātē gan vēl meklē finansējumu šo un, iespējams, vēl citu pētījumu veikšanai.
VIAA norādīja, ka 900 eiro vērto stipendiju izsniegšana turpināsies līdz augusta beigām, taču atbalsta kārtība nākamajam akadēmiskajam gadam vēl tiek izstrādāta.
Ukraiņu zinātnieku plāni atšķiras.
"Kad tas viss sākās, mēs ar sievu nemaz neatradāmies Ukrainā. Tāpēc man izvēles nekādas nebija – zināju, kur braukšu – uz mājām [Daugavpilī]. Un šeit tiksim galā," sacīja Ņikiforovičs.
"Tur ir mājas, tur dzimtas saknes, tur ir visa dzīve. Tāpēc mērķis ir viens. Kā turpmāk ritēs notikumi, šobrīd nevaru pateikt, bet, protams, ka vēlos atgriezties mājās. Turklāt tieši savā, ierastajā, mierīgajā dzīvē," teica Siņicina.
Abi zinātnieki joprojām arī turpina strādāt attālināti katrs savā Ukrainas akadēmiskajā iestādē.