Panorāma

Pašvaldības uztrauktas par prasību finansēt privātskolas

Panorāma

Panorāma

Ukrainas zinātnieki turpina darbu Latvijas augstskolās

Latgales augstskolās nonākušie Ukrainas zinātnieki slavē Latvijas vides tīrību

Bēgļu gaitās Latvijā nonākušie ukraiņi darba gaitas uzsākuši arī akadēmiskajā vidē. Latgales augstskolās darbu atradušie pētnieki, balstoties nevis subjektīvās izjūtās, bet gan statistikas datos, slavē Latviju kā valsti, no kuras vismaz ekoloģijā Ukraina varētu mācīties. Kāpēc tā?

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) kopš aprīļa piešķīrusi stipendijas 20 ukraiņiem pētījumu veikšanai Latvijas augstskolās vai zinātniskajās institūcijas. Viena no viņiem ir ekonomikas zinātņu docente Gaļina Siņicina, kura darbu atradusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Pavasarī vērtējusi maģistra darbus, apmeklējusi zinātniskās konferences, šobrīd zinātniece raksta divas publikācijas, kas veltītas "zaļā kursa" ieviešanai pārtikas nodrošināšanā.

"Problēmas visur ir apmēram vienādas. Tās ir ekoloģiskas vides saglabāšana, loģistikas izmaksu minimizēšana, kvalitatīvu, drošu produktu ražošana un to realizācija," atzina ekonomikas pētniece Gaļina Siņicina no Valsts biotehnoloģiju universitātes Harkivā.

Taču pētniece secinājusi – ekoloģijā Latvija ir Ukrainai soli priekšā. Tas tāpēc, ka šeit aktīvāk tiek meklētas un atrastas inovācijas apkārtējās vides saglabāšanai, plaši izplatīta mājražošana.

"Ekoloģiskā situācija diemžēl Ukrainā ir sliktāka nekā Latvijā. Esmu sajūsmā par jūsu pārtikas produktiem – gan piena, gan gaļas produktiem, gan dārzeņiem.

Un arī gatavā pārtika, proti, tie pusfabrikāti, kas jums ir, ir ne tikai garšīgi, bet praktiski tie ir kā mājās pagatavoti ēdieni," sprieda zinātniece.

Vides tīrību slavē un tās izpētei plāno pievērsties arī Jevgeņijs Ņikiforovičs, zinātnieks no Kijivas. Viņš darbu atradis Daugavpils Universitātē, atgriežoties pilsētā, kur polietes un latvieša ģimenē savulaik dzimis un izaudzis.

"Mēs grasāmies aptvert daļu Daugavas, no Baltkrievijas robežas līdz dabas parkam. Ja notiktu kāda indīgu vielu noplūde, mēs modelēsim, kā tās izplatītos un kā tās ietekmētu apkārtējo vidi," stāstīja hidromehānikas pētnieks Ņikiforovičs no Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas.

Viņš kopā ar kolēģiem Daugavpils Universitātē gan vēl meklē finansējumu šo un, iespējams, vēl citu pētījumu veikšanai.

VIAA norādīja, ka 900 eiro vērto stipendiju izsniegšana turpināsies līdz augusta beigām, taču atbalsta kārtība nākamajam akadēmiskajam gadam vēl tiek izstrādāta.

Ukraiņu zinātnieku plāni atšķiras.

"Kad tas viss sākās, mēs ar sievu nemaz neatradāmies Ukrainā. Tāpēc man izvēles nekādas nebija – zināju, kur braukšu – uz mājām [Daugavpilī]. Un šeit tiksim galā," sacīja Ņikiforovičs.

"Tur ir mājas, tur dzimtas saknes, tur ir visa dzīve. Tāpēc mērķis ir viens. Kā turpmāk ritēs notikumi, šobrīd nevaru pateikt, bet, protams, ka vēlos atgriezties mājās. Turklāt tieši savā, ierastajā, mierīgajā dzīvē," teica Siņicina.

Abi zinātnieki joprojām arī turpina strādāt attālināti katrs savā Ukrainas akadēmiskajā iestādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt