Karš starp divām slāvu tautām Daugavpils Krievu kultūras centrā netiek apspriests. Tā Slāvu kultūras svētku atklāšanas dienā vērtē iestādes vadītāja. Tas gan nenozīmē, ka kopienā par to nepārdzīvo.
“Katram ir sava sāpe. Mēs varam ar to dalīties, bet tikai ar tiem, kas ir mūsu tuvinieki. Bet mēs nerunājam par to oficiālos apstākļos, piemēram, mēģinājuma laikā,” norāda Daugavpils Krievu kultūras centra vadītāja, domes deputāte Nataļja Kožanova ("Saskaņa").
Šī gada svētku programmā bez krievu kolektīviem piedalās arī vietējie poļi, taču ne ukraiņi. Organizatores teikto, ka ukraiņi gan aicināti, bet atteikuši aizņemtības dēļ, Daugavpils ukraiņu biedrības "Mrija" vadītāja Nadežda Stahovska apstiprina. Viņa gan atzīst, ka ir arī biedri, kas Slāvu kultūras dienās atteikuši piedalīties politisko uzskatu dēļ. Iepriekšējos pasākumos piedalījās arī krievi no Krievijas.
“Sadarbība bija, protams, bija. Bet sadarbība neattiecās uz finansējumu. Tā bija tāda, morāla palīdzība teiksim,” saka Kožanova.
Ciešu sadarbību ar Krieviju, Krievijas vēstniecību noliedz arī organizācija, kas kopš 2011. gada Latvijā rīkojusi Krievu kultūras dienu pasākumus vairākās pilsētās.
“Mēs Krieviju šeit redzējām tikai kā viesus. Sadarbojāmies ar Pleskavas apriņķi, Sanktpēterburgu. Un palīdzība izpaudās tajā, ka viņi sūtīja tādu kā radošo desantu, sūtīja vai nu orķestrus, vai nu māksliniekus,” stāsta “Krievu kultūras dienu” orgkomitejas priekšsēdētājs Vlads Bogovs.
Finansiāli visus šos pasākumus pārsvarā atbalsta pašvaldības. Krievu kultūras dienas šopavasar nenotiek, taču par rudens plāniem organizatori, biedrība Kultūras atbalsts fonds vēl nav pārliecināti.
