Skolu tīkla optimizācijā allaž viss apstājas faktā, ka reforma neizbēgami nozīmē daļas skolu slēgšanu, un tas ir kā sarkanais karogs gan atsevišķām valdības koalīcijas partijām, gan daudzām pašvaldībām. Iebildumos pazūd tas, ka šīs reformas pamatā ir stāsts par kvalitāti – gan skolotāju iespēju strādāt pilnu slodzi vienā skolā un saņemt adekvātu atalgojumu, gan skolēnu iespējas iegūt vienlīdz labu izglītību ikvienā Latvijas skolā.
Autora ziņas
Cik drošas ir mājas, kurās dzīvojam? Lai to noskaidrotu, tiek pētītas masveida apbūves daudzdzīvokļu ēkās, kas ir uzbūvētas pagājuša gadsimta piecdesmitajos līdz astoņdesmitajos gados. Labā ziņa – lielākā daļa šo ēku ir apmierinošā stāvoklī un draudu iedzīvotājiem nav. Sliktā ziņa – secināts, ka būvniecība bijusi ne tā kvalitatīvākā un arī pēc tam apsaimniekotāji nav bijuši uzdevuma augstumos un laikus nenovērstu sīkumu dēļ daudzās ēkās stāvoklis tomēr tuvojas "avārijas".
"Ar šo paziņojam, ka esat saņēmis koriģētu 2023. gada februāra pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinu." Ar šādu piebildi rotātus rēķinus rīdziniekiem izsūtījis "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP). Tiem, kuri lieto e-pakalpojuma vortālu "e-pārvaldnieks", rēķinus vajadzētu būt jau saņēmušiem. Tiem, kuri gaida drukāto versiju savā pastkastītē, vēl dažas dienas jāapbruņojas ar pacietību. Kļūda pagājušajā nedēļā radusies, modernizējot sniegto pakalpojumu.
Sociālajos tīklos pamatīgu vētru sacēlis kārtējais ar dzīvnieku labturību saistītais pārkāpums. Talsu novadā atrasts īpašums, kurā brīvprātīga dzīvnieku glābēja turēja dažādus dzīvniekus, kuri pie viņas nonāca gan no ielas, gan privātpersonām, gan arī biedrībām. Taču, savu privātu likstu pārņemta, šī glābēja nozudusi un dzīvniekus – suņus, kaķus, kazas, āzi un gaili – atstājusi likteņa varā.
Runājot par bērnu un jauniešu vardarbību vienaudžu vidū, bieži rodas jautājumi par pedagogu atbildību. Kārlis Caune, kurš savu pedagoga karjeru veidojis gan Latvijā, gan Polijā, norāda, ka mobings ir pilnīgi visur, atšķiras tikai forma un izpausme, un pedagogam ir neiespējami to nepamanīt. Galvenais jautājums, viņaprāt, ir – kas notiek tālāk?
Runājot par bērnu un jauniešu vardarbību vienaudžu vidū, bieži rodas jautājumi par pedagogu atbildību. Ne tikai – vai un kad viņiem ir jāiesaistās, bet arī par to, kādu piemēru un mikroklimatu skolā ar savu attieksmi rada pati skolas vadība. ‘'Negribas teikt šo teicienu, bet zivs pūst no galvas. Un to es arī diezgan tieši sajutu,’’ atzīst Rīgas pašvaldības izglītības iestādes nu jau bijusī pedagoģe, kura vēlējās palikt anonīma.
Pašnāvniecīska uzvedība – domas, plāni un mēģinājumi sev atņemt dzīvību – visizplatītākā ir pusaudžu vidū. ''Uz vienu pabeigtu pašnāvību ir 50–100 mēģinājumi sev atņemt dzīvību. Šādi pusaudži signalizē, ka kaut kas nav labi un ka viņi ir pakļauti dažādiem riska faktoriem,’' skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prodekāns Toms Pulmanis, kurš ir analizējis ar pašnāvniecisko uzvedību saistītos faktorus pusaudžu vidū Latvijā.
Kibermobings par aizvien izplatītāku problēmu bērnu un jauniešu vidē kļuvis aizvadīto apmēram desmit gadu laikā, kopš teju katra rokās ir nonācis viedtālrunis. Tomēr ne vecāki, ne skolotāji tam nepievērš nepieciešamo uzmanību. ''Bērni robežu nejūt. Ja viņiem jau pašā sākumā nepateiks, ka šis nav okei, viņi pēc sporta stundas ieies dušā un nofotografēs, nofilmēs savu vienaudzi un ieliks to internetā,’’ norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Latvijā nav vienotas pieejas, kā skolās būtu jāreaģē un jarīkojas mobinga gadījumos, tāpēc katrā dara, kā māk un saprot. Bieži tas ir jautājums par pedagogu atbildību un vai viņam pašam ir, kur meklēt atbalstu. Iespējas saņemt atbalstu un pašizglītoties ir, taču bieži vien līdz tam nenonāk, jo vieglāk ir izlikties, ka nekādu problēmu skolēnu vidū nav, izriet no LTV Ziņu dienesta filmā “Mobings. Izdzīvošanas skola” apkopotās informācijas.
Pirmo reizi līdz ar skolu reformu Latvijas izglītības iestādēs reitingus noteiks ne tikai pēc sekmēm centralizētajos eksāmenos un panākumiem mācību olimpiādēs, bet arī pēc skolēnu drošības un psiholoģiskās labklājības. Šie reitingi būs pieejami pamazām, taču ir svarīgi pretnostatīt sasniegumus labsajūtai, uzskata garīgās veselības speciālisti.
Ņemot vērā, cik daudz laika skolēni – normālā režīmā – pavada mācību iestādē, pirmais solis ir radīt bērnu garīgajai veselībai draudzīgāku skolas vidi, uzsvēra pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs. Viņaprāt, to būtu iespējams izdarīt līdz ar kompetencēs balstītā mācību satura un jauno akreditācijas noteikumu ieviešanu. Taču tieši šis aspekts – skolēnu mentālā jeb garīgā labbūtība – neesot ņemts vērā.
Pēc dēla pašnāvības sākām apzināties, cik daudz jauniešu par to ir domājuši, atzina atbalsta biedrības “Ogle” vadītājs Maigurs Cepurītis, kura bērns sev atņēma dzīvību 23 gadu vecumā. Pašnāvību statistika Latvijā ir gana skarba uz citu pasaules valstu fona, taču par iemesliem, kas cilvēkiem liek izšķirties par šo galējo soli, datu nav – tos nepēta.
Fotogrāfe, blogere un sociālo tīklu satura autore Aiga Zviedre 16 gadu vecumā kļuva par kibermobinga upuri, kad viņas bijušais draugs internetā izplatīja privātu saraksti un kailfoto. Tagad Aiga spēj par piedzīvoto stāstīt plašākai sabiedrībai, taču tolaik vieglāk šķitis nomirt, nekā iet uz skolu. Kibermobings kļūst par aizvien izplatītāku problēmu jauniešu vidē, bet ne vecāki, ne skolotāji tam bieži nepievērš nepieciešamo uzmanību.
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plānā piedāvātās izmaiņas paredz kopējā finansējuma palielinājumu no 1,65 līdz 1,82 miljardiem eiro, liecina Finanšu ministrijas prezentācijas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē. Panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem vairāk atbalstīt privāto, nevis publisko sektoru.
Covid-19 pandēmijas laiku Latvija ir pavadījusi bez azartspēlēm – nepilnus trīs mēnešus ir bijis aizliegts spēlēt gan kazino un spēļu zālēs, gan internetā. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki to nav darījuši. Pa šo laiku ir sakuplojis nelegālais bizness tiešsaistē, kas Latvijā nodokļus nemaksā un galvassāpes sagādāja jau pirms pandēmijas.
Covid-19 pandēmija draud izraisīt jaunu ekonomikas krīzi, bet Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav atguvušies no "trekno gadu" burbuļa pārplīšanas. Viņi ir pazaudējuši visus savus īpašumus un joprojām ir banku parādnieki. Daudzi no viņiem ir bijuši pārgalvīgi, taču pārgalvīgas bija arī bankas, un tagad visa atbildība par to palikusi kredītņēmējiem. Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks rosina šos kredītus norakstīt, taču likuma iniciatīva visiem nepalīdzēs. Aiz skaitļiem ir reālas salauztas dzīves.