Panorāma

Šovakar – P. Vaska jubilejas lielkoncerts "Klātbūtne’’

Panorāma

Eksprezidente: nav skaidrs, kāpēc otrā "AstraZeneca" pote bija jāatliek

Latvija ES prasīs 1,82 miljardus eiro

Latvijas «ES finanšu potes» labojumos FM palielina ieceres līdz 1,82 miljardiem eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) Latvijas plānā piedāvātās izmaiņas paredz kopējā finansējuma palielinājumu no 1,65 līdz 1,82 miljardiem eiro, liecina Finanšu ministrijas prezentācijas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē. Panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem vairāk atbalstīt privāto, nevis publisko sektoru.

"Te ir nopakoti visi procesi, kas ir uzņēmējdarbībā vajadzīgi. Tātad pirmais, ideja un jauns produkts, kas ir ļoti svarīgi, jo, ja mēs gribam raisīt ambīcijas, eksportēt, audzēt eksportu, tad ir jārada produkti, kas nav citiem, vai kas ir labāki nekā citiem. Šeit jaunu produktu izstrādei tās summas ir ievērojami palielinātas," stāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV" frakcija).

FM prezentētās izmaiņas, kurās iekļauti arī sociālo partneru priekšlikumi, paredz izslēgt atbalsta pasākums biometāna patēriņam, bet palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem.

Pārstrādājot plānu, visus sociālo partneru priekšlikumus ņemt vērā nebija iespējams, tomēr ir ievērojami palielināts paredzētais atbalsts privātajam sektoram.

Komersantiem pieejami būs 643 miljoni eiro, kas ir par 40% vairāk nekā sākotnēji plānots. 

Tāpat dokumentā stiprināti, piemēram, sociālās noturības elementi, klimata ambīcijas un lielākais uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas prioritātēm.

Ar klimata izmainām saistītajā sadaļā paredzēts izslēgt ieguldījumus meža zemēs un samazināt atbalstu plūdu risku mazināšanas pasākumiem.

Plānoti resursi energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas.

Mainīta arī proporcija starp ieguldījumiem valsts sistēmu digitalizācijā par labu privātā sektora digitalizācijai un prasmēm. Sociālie partneri uzskata, ka nepieciešams papildu finansējums platjoslu internetam un diskusijas par digitālo plaisu, savukārt attiecībā uz atbalstu prasmēm jāsaprot palielinātā finansējuma saturs un ieviešanas veidi.

FM piedāvātajos labojumos plānots arī lielāks finansējums sociālās iekļaušanas pasākumiem.

Bet izmaiņas likuma varas komponentē paredz jaunu pasākumu “ēnu ekonomikas” mazināšanai.

Komentējot FM prezentētās izmaiņas, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka viņš ir daudz vairāk apmierināts ar laboto plānu: "Es esmu beidzot salīdzinoši daudz vairāk apmierināts ar plānu. Ideāls tas nav un droši vien nebūs, bet tas tagad daudz vairāk atbilst valsts kopējam mērķim.  Protams, mēs gribam veicināt valsts eksportu, celt atalgojumu, palielināt ekonomiku, nevis palielināt nodokļus."

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paziņojumā medijiem norādīja - lai arī pēc vairākkārtējām diskusijām un vēstulēm plānā ir ieviesti uzlabojumi, vairākos investīciju un reformu virzienos joprojām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Darba devēji uzsver, ka plānā vēl ir nepieciešams būtiski precizēt sadaļas par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, digitālo transformāciju, nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpi.

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāns ir septiņu gadu programma, kurā, aizņemoties naudu, visi nodefinētie projekti valstij ir jāuzsāk 3 gadu laikā. Eiropas Komisijā plāns jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Galvenie virzieni, kuros organizēts Latvijas plāns, citu starpā, ir arī digitālā transformācija un veselība.

Iecerētās izmaiņas pirms iesniegšanas Eiropas Komisijā vēl ir jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem un jāvienojas Ministru kabinetā. 

KONTEKSTS:

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.

Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts. Finanšu ministrija atzina, ka šis plāns būs pamatīgi jāpapildina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti