Atvērtie faili

Nežēlīgie bērni: pandēmijas dēļ mobinga problēmas tikai atliktas uz vēlāku laiku

Atvērtie faili

Savējie un svešie: Latvijas medicīnas sistēmas attieksme pret augstāk kvalificētiem

Azartspēļu bizness. Nelaime vai regulējama uzņēmējdarbība?

Azartspēļu bizness: Nelegālās «spēļu elles» tiešsaistē darbojas ar lielāku jaudu

Covid-19 pandēmijas laiku Latvija ir pavadījusi bez azartspēlēm – nepilnus trīs mēnešus ir bijis aizliegts spēlēt gan kazino un spēļu zālēs, gan internetā. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki to nav darījuši. Pa šo laiku ir sakuplojis nelegālais bizness tiešsaistē, kas Latvijā nodokļus nemaksā un galvassāpes sagādāja jau pirms pandēmijas. 

ĪSUMĀ:

Azartspēļu valgos 12 gadus

Jānis jau teju divus gadus nav savu kāju spēris laimētavā. Viņa nelaimīgā afēra ilga 12 gadus. "Atceros, ka man bija vēl 16 gadi un, kā jau visi jaunieši, bija arī pilngadīgi draugi, kas teica: "Braucam uz Balviem, tur būs, ko darīt. Un bija tāds "Admirāļu klubs", nevienam tur dokumentus neprasīja, tur bija pilnīgi vienalga. Aparātos varēja pa pieciem, desmit santīmiem mest iekšā, tie paši santīmi krita ārā. Tās bija tās pirmās reizes, ar ko viss sākās. Mēs visi tur braucām ik pēc mēneša, tā nevainīgi viss bija, vienkārši atpūsties, vēl nebija nekāda azarta. Tad pašam palika 18 gadi, dabūju tiesības, tad sākās vaļa – tu vari aizbraukt, kad gribi, dari, ko gribi. It kā jau mani kontrolēja, bet samelot visu varēja," atminējās Jānis.

Viss šķita kā nevainīga izklaide, bet tad asinis uzsita negaidīts laimests. 

Jānis bija biežs spēļu zāļu viesis, kad vēl dzīvoja Balvos, bet īstās problēmas sākās, kad viņš studiju gados pārcēlās uz Rīgu. Viņš dzīvoja pie māsas, jumts virs galvas un vēders pilns vienmēr bija, vecāku, kuri ar stingrāku aci uzmanītu viņu, – blakus nebija.

"Man iedeva kabatas naudu autobusam un visam pārējam. Bet visu to naudu es jau pirmajā dienā nospēlēju. Un tad tā nedēļa vai divas bija nu tā… no viena aizņemies drusciņ, kādus trīs latus, tie bija tādi sīkumi," atminējās Jānis. "Tad parādījās tāda lieta kā ātrie kredīti."

Sākotnēji aizņēmumi bija nelieli – ap divdesmit latiem. Tad vairāk un biežāk.

Lai gan tagad, atskatoties uz to laiku, ir skaidrs, ka jau tad Jānis bija atkarības gūstā, tolaik viņš vēl veiksmīgi lavierēja – darbs bija, attiecības arī, aizņemto naudu kaut kā atdot izdevās, vecākus nedēļas nogalēs arī apciemoja. Tomēr aizvien vairāk viņš alka atgriezties pie automāta. 

"Tu visu laiku domā, kur dabūt naudu. Vienīgā doma, kas ir galvā – kur dabūt naudu!? Nekas cits tev neinteresē. Tev neinteresē, kā jūtas vecāki, māsas vai draudzene, pilnīgi nekas neinteresē. Tev tikai vajag naudu dabūt, lai būtu spēlēšanai," atzinās Jānis. 

Spēļu zāle un naudas šķindoņa

Kad Jānis nespēja norēķināties par dzīvokli, draudzene uzzināja par problēmu. Viņš solījās vairs nespēlēt, tomēr pa kluso pēc divām nedēļām jau atkal meta naudu automātā. Nelielas naudas summas ik pa laikam Jānis nozaga arī vecākiem. Kad viņiem radās aizdomas, Jānis atzinās. Visi izrunājās, tētis nosedza trīssimt latu lielo ātro kredītu parādu un lika nosolīties, ka tas vairs nekad neatkārtosies. Bet jau nākamajā dienā Jānis bija atpakaļ spēļu zālē. Kabatā kārtējā ātrajos kredītos aizņemtā nauda. Un arī draugiem viņš lūdza palīdzēt. 

Tā viss turpinājās līdz dienai, kad Jāņa māsa uzzināja, ka viņam ir nopietnas problēmas. Nu jau spēļu zālēs viņš bija teju katru dienu. 300-500 eiro aizņēmumi vienlaikus paņemti 14 dažādos ātrajos kredītos un vēl vairāk viņš ir parādā draugiem, paziņām. Jānis izjutis atvieglojumu un raudājis, kad beidzot izstāstījis māsai taisnību. "Un pēc tam sākās kontrole – kur tu esi? Ko tu dari? Tādi neuzkrītošie jautājumi," atminējās Jānis.

Saruna ar māsu notika 2018. gada 30. jūlijā. Kopš tās dienas Jānis spēļu zālēm iet ar līkumu, ir iestājies anonīmajos spēlmaņos, apmeklē psihologu, nodarbojas ar labdarību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un dzīvnieku patversmē.

Ātros kredītus Jānis ir nomaksājis. Vēl palicis naudu parādā draugiem – kopā ap desmit tūkstošiem eiro. 

"Uz katras ielas mums ir pa spēļu zālei, uz katra krustojuma. Nevienā citā valstī tā nav. Visur spēļu zālēm ir arī darba laiks no pulksten 8.00 līdz 20.00 vakarā, nevis kā pie mums – visu diennakti, visas svētku dienas cilvēki var spēlēt. Es atceros, kā es Jaugadus pavadīju spēļu zālē, sēžu, pa logu paskatos, kā salūtu šauj, turpinu spēlēt. Man nekas neinteresēja," piebilda Jānis.

Nelegālās "spēļu elles" tiešsaistē darbojas ar lielāku jaudu

Latvijā joprojām ir spēkā azartspēļu nozari regulējošie likumi, kas pieņemti deviņdesmito gadu vidū. Dažas lietas gan ir būtiski mainījušās. Spēļu automāti vairs nevar atrasties jebkurā ciema veikalā vai ēstuvē – kopš 2006. gada azartspēles spēlēt var tikai speciālās zālēs, un ir stingri reglamentēts, cik un ar kādiem sertifikātiem automātiem zālē jābūt, kādai jābūt videonovērošanai, apsardzei utt.

"Tie bija tie laiki, tagad ir citi laiki. Tie nav salīdzināmi lielumi. Tagad viss ir daudz sakārtotāks," šī brīža situāciju raksturo Latvijas lielākais spēļu biznesa īpašnieks, "Fēnikss" laimētavu saimnieks Jānis Zuzāns. "Un nodoklis ir desmitkāršojies. Pat vienpadsmitkāršojies. Pirmais nodoklis mums bija 35 lati par iekārtu," piebilda Zuzāns.

Tagad nodeva par katru spēļu automāta vietu ir 5172 eiro, par katru kāršu un kauliņu spēles galdu – 28 tūkstoši eiro gadā. Un tās ir augušas arī šogad.

Taču lēmumi celt nodevas vien palielinājuši valsts ienākumus. Spēļu zāļu joprojām ir daudz, to darba laiks – neierobežots.

Latvijā pašlaik ir 300 spēļu zāļu un puse no tām ir Rīgā. Kopš 2009. gada, kad līdz ar ekonomikas krīzi spēļu bizness piedzīvoja kritumu, tā ienākumi pārliecinoši aug.

Pērn nozare kopumā apgrozīja vairāk nekā 307 miljonus eiro. Arī valsts ieguvums mērāms miljonos – no azartspēlēm valsts makā ieripojuši vairāk nekā 80 miljoni eiro. 

Spēļu zāļu slēgšana ir bijis viens no pamanāmākajiem Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiskajiem piedāvājumiem – gan Rīgas, gan Saeimas vēlēšanās. 

Covid-19 pandēmija negaidīti deva iespēju šo solījumu izpildīt – ar uzviju. Kad Saeimai bija jāapstiprina valdības noteiktie ārkārtas pasākumi pandēmijas ierobežošanai, JKP deputāti iesniedza priekšlikumu slēgt arī spēļu zāles.

Taču Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS) gāja vēl tālāk, tā rosināja aizliegt arī tiešsaistes azartspēles. "Mums šķiet svarīgi, ka tiek ierobežotas iespējas spēlēt ne tikai fiziski klātienē spēļu vietās, kazino un citur, bet arī elektroniskajās jeb interaktīvajās vietās," sacīja deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). 

Šo priekšlikumu atbalstīja deputāti no dažādām opozīcijas un koalīcijas frakcijām. Latvija kļuva par vienīgo valsti Eiropā, kur azartspēles spēlēt vispār nav iespējams. 

Tas nebūt nenozīmē, ka spēlētāji paklausīgi sēž, rokas klēpī salikuši. Gluži pretēji. Viņi spēlē šī biznesa nelegālajā zonā.

Par nelegālu Latvija uzskata jebkuru azartspēļu mājaslapu, kas šeit nav licencēta. Valstu uzskati par spēļu biznesu ir tik atšķirīgi, ka nav tādas vienotas Eiropas licences. Katrai valstij ir tiesības noteikt savas prasības azartspēļu organizētājiem. Tas nozīmē, ka azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas dažādās valstīs, ir jāpielāgojas katras valsts prasībām, savukārt spēlētāji drīkst spēlēt tikai savā valstī licencētās azartspēles. 

"Latvijā drīkst oficiāli, legāli darboties tikai Latvijā licencēti azartspēļu organizētāji. Un tās vietnes, kuras arī mūsu mājaslapā ir redzamas," norādīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne. 

Taču mēģinājumi regulēt tiešsaistes biznesu izrādījusies cīņa ar vējdzirnavām. 2006. gadā, kad azartspēļu automātus atļāva tikai speciālās zālēs, novērojot tendences ārzemēs un prognozējot, ka reiz arī pie mums parādīsies interneta azartspēles, likums tika padarīts, kā toreiz šķita, pilnīgs, tajā ieviešot pantu, kas ļauj regulēt arī šo nozari. Taču tiešsaistes azartspēļu piedāvājumu klāsts tuvākajos gados burtiski uzliesmoja.

"Nu jā, šobrīd ar tehnoloģijām, protams, cilvēkiem ir daudz vairāk iespēju izpausties. Un ir dažādi sarežģījumi, lai to varētu maksimāli ierobežot," norādīja Birne.

Tiek lēsts, ka pērn nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus veidoja vairāk nekā trešdaļu no kopējā tirgus – ar 33 miljonu eiro lielu tirgus daļu.

Pašreizējos apstākļos, kad valsts apturējusi visus licencētos interaktīvo azartspēļu operatorus, nelicencētie turpina darboties ar lielāku jaudu.

"Gadā pavisam kopā tika pieņemts 91 lēmums par bloķēšanas pieprasījumu, kas tika nosūtīts elektronisko sakaru komersantiem un kredītiestādēm, un tika bloķēti 68 domēna vārdi. 2020. gadā, šobrīd piecu mēnešu laikā ir jau 226 lēmumi, tie ir attiecināti uz 232 domēnu vārdiem," uzsvēra Birne.

Par situāciju sašutuši licencētie komersanti. Satversmes tiesā un Administratīvajā rajona tiesā kopumā vērsušies četri uzņēmumi. Viens no tiem ir Baltijā lielākais tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzējs "Optibet". 

"Mēs bijām gatavi tam, ka būs jāslēdz mūsu iekšzemes operācijas, bet nu pilnībā nebijām gatavi tam, ka viena no darbībām cīņā pret vīrusu var būt mūsu tiešsaistes operāciju slēgšana. Tas bija tiešām tāds slikts pārsteigums," atzina "Optibet'' vadītājs Baltijā Dainis Niedra. Viņš noraida uzskatu, ka, aizslēdzot fiziskās spēļu zāles, spēlmaņi metīsies tiešsaistes izklaidēs. "Ņemot vērā, ka mums licence "online" ir jau 12 gadus un joprojām ir ļoti liels cilvēku daudzums, kuri liek likmes "offline", tad droši vien viņiem vienkārši neinteresē tas produkts. Viņi nāk pēc citām sajūtām, viņi nāk socializēties, varbūt parunāt ar to pašu kasieri, varbūt kādu satikt. Principā es domāju, ka tā konversija no "offline" uz ''online'' šajā brīdī nenotiks, varbūt tikai kāds mazs procentiņš, jo tā ir cita auditorija," pieļāva Niedra.

Apmēram 10% no "Optibet" pakalpojumiem ir likmju pieņemšanas punkti, pārējais – tiešsaistes bizness. Niedra lēš, ka pēc pandēmijas viņu interneta bizness būs sarucis. 

Tiesās komersanti apelē tieši pie tā – izspiešana no tirgus, dodot zaļo gaismu nelegālajiem pakalpojuma sniedzējiem. Un arī pie loģikas trūkuma, ka ar tiešsaistes azartspēļu aizliegšanu varētu apkarot vīrusu. Tiesu gala lēmumi gan gaidāmi, kad vismaz daļa no biznesa jau varētu darboties. Administratīvā rajona tiesa uzņēmumu prasību noraidīja, bet šis lēmums ir pārsūdzēts. Savukārt Satversmes tiesa uzdevusi Saeimai līdz 8. jūlijam sniegt juridisko pamatojumu. Iepriekš deputāti savu lēmumu skaidroja ar iespējamību, ka cilvēki, sēžot mājās, vairāk laika pavadīs, spēlējot spēles internetā. Bet Niedra uzdeva pretjautājumu: "Ja valsts saskata un redz papildu problēmas šajā periodā, kas var rasties no azartspēlēm, kāpēc nekas netika darīts "Latvijas Loto" virzienā? Tas ir Latvijā lielākais azartspēļu uzņēmums, tam ir lielākais klientu skaits, tas vienīgais Latvijā var reklamēties utt." 

Uz jautājumu, kāpēc netika aizliegts "Latvijas Loto",  Saeimas Budžeta un Finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") atbildēja: "Nezinu, es patiešām nezinu. Nu tur tā teikt, tāpēc, ka viņi to neuzskata par azartspēli, tie kvēlie azartspēļu apkarotāji. Viņi uzskata, ka "Latvijas Loto", tā ir izklaides forma, kas nav saistīta ar azartu."

Apvienībā "Attīstībai/Par!" Bondars pārstāv partiju "Latvijas attīstībai", kas iepriekš izrādījusi labvēlību azartspēļu biznesam – Rīgas domē tā neatbalstīja lēmumu par spēļu zāļu aizliegšanu pilsētas vēsturiskajā centrā.

Divas nedēļas pēc Saeimas lēmuma interaktīvā spēļu aizlieguma atcelšanu mēģināja panākt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka, pieņemot šo lēmumu, deputāti novērsās no krietni būtiskāka jautājuma. 

"Aizliegumam nebija tiešas ietekmes uz Covid-19 izplatību, līdz ar to droši vien būtu bijis nepieciešams diskutēt normālā kārtībā, patiesībā nerunājot par ierobežojumiem, bet par to, kā kontrolēt nelegālo vidi un maksimāli sakārtot legālo interaktīvo azartspēļu organizēšanu Latvijā," sacīja Zariņa.

Bondars šo priekšlikumu virzīja Saeimā, bet atbalstu neguva.

Melnā tirgus paradokss

Kamēr deputāti interneta azartspēļu melnā tirgus problēmu risināt negrasās, par to norūpējusies nozari pārstāvošā biedrība. Pērnā gada izskaņā tā uzrunāja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru, ēnu ekonomikas pētnieku Arni Sauku cerībā, ka viņš varētu sniegt kādus ieteikumus. Šī gada martā tapa pētījums.

"Toreiz nebija nekādu sarunu, nekādu domu, ka varētu būt Covid vai ka varētu būt aizliegums,"  sacīja Sauka.

Viņš nonāca pie savā ziņā paradoksāla secinājuma – ka azartspēļu melno tirgu veicina pārāk striktie noteikumi legālajiem jeb licencētajiem "online" azartspēļu organizētājiem. 

Turklāt tiesībsargājošo iestāžu rokas līdz nelegālo pakalpojumu sniedzējiem nespēj aizsniegties. Bargākais sods, ko tās spēj piemērot, ir mājaslapas bloķēšana un, sazinoties ar kredītiestādēm, naudas plūsmas apturēšana. No šī gada sākuma zem lupas gan nonākuši paši spēlmaņi. 

"Bankas, protams, atbilstoši likuma nosacījumiem gada beigās sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tām fiziskām personām, kuras ir mēģinājušas šos maksājumus veikt un kurām varbūt arī kaut kādu iemeslu dēļ tas ir izdevies, tad attiecīgi VID auditē konkrēto fizisko personu un skatās, vai tiešām tās ir bijušas legālas azartspēles, kurās iesaistījusies konkrētā persona, vai par to ir samaksāts, jo, kā zināms, par laimestu jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vai tur viss ir kārtībā. Beigās arī pašai fiziskai personai ir atbildība azartspēļu un izložu likumā noteikta, ka var piemērot sodu arī fiziskai personai par dalību nelicencētās azartspēlēs," skaidroja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne. 

Pētījumā profesors Sauka secināja, ka azartspēles un to radīto kaitējumu pilnībā apkarot nav iespējams. Taču, rīkojoties gudri, šo nozari var kontrolēt un tādā veidā samazināt nepatīkamās sekas, kas visbiežāk ir saistītas ar atkarību. 

"Mēs zinām, kas notika, kad aizliedza alkoholu, kad bija "sausais likums", mēs zinām, kas citās valstīs notiek. Mēs zinām, ko nozīmē, ja pārlieku paceļ akcīzes un paliek ļoti dārgas cigaretes. Pie tam valstīs, kas ir Krievijas, Baltkrievijas robežai blakus, kur var ienākt ļoti lēti šīs preces. Pieņemot šādu lēmumu, manuprāt, tā ir tāda strausa politika. No vienas puses, it kā labu gribot un runājot par morāli, netiek problēma atrisināta, jo alkoholu lietoja tāpat, pīpēja tāpat, kaut kur kaut ko pirka. Un arī azartspēles internetā spēlē tāpat. Nu būsim reāli," sacīja Sauka.

Profesors aicina sekot citu valstu piemēriem un padarīt nozari konkurētspējīgu. Sauka aicina pārņemt Lietuvas pieredzi, kur ar nodokli apliek tikai to daļu, ko spēlētājs laimē, nevis kopējo apgrozījumu. Tāpat viņš rosina padarīt vienkāršāku jaunu pakalpojumu piedāvāšanu. Līdz aizliegumam Latvijā bijis pieejams salīdzinoši šaurs un novecojis spēļu klāsts. Intereses vadīti,  cilvēki dodas uz tām vietnēm, kur piedāvājums ir modernāks un aizraujošāks, bet nav licencēts Latvijā. 

Azartspēļu nodevas un nodokļi Latvijā nonāk kopējā valsts kasē, bet Sauka mudina pārņemt Zviedrijas pieredzi un valsts ieņēmumus no azartspēlēm novirzīt šīs pašas nozares radīto kaitīgo seku novēršanai. 

"Viņi atļauj šīs "online" azartspēles, apzinoties sliktās puses, bet viņi arī adekvāti, stingri kontrolē, mēģinot minimizēt sekas. Pie tam to var ar tiem ieņēmumiem, kas nāk no azartspēlēm, jo, ja tās ir aizliegtas, šo ieņēmumu nav. Pēc būtības. Tie ir daudzi miljoni, kas valsts kasē, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, no šīs nozares nāk," atzīmēja Sauka.

Apmaiņā pret brīvākiem nosacījumiem nozare paudusi gatava nākt pretī un ciešāk sadarboties ar ministrijām un uzraugošajām institūcijām. Sarunās pavīdējusi doma par ģenerālvienošanās slēgšanu. Tam lielā mērā piekrituši arī ierēdņi. Kā profesors saka, abas puses skatās vienā virzienā. Bet praksē nāca lēmums par nozares pilnīgu apturēšanu.

"Vienā vārdā, es nebaidīšos teikt, tas ir populisms. Ļoti labi var censties saprast šo argumentu par morāli, saprotot, ka arī "online" azartspēlēm ir slikta ietekme, bet paralēli tika pieņemts lēmums, ka alkoholu drīkst tirgot "online" un vēl virkne lēmumu, kas neradīja to vienoto, stipro valdības morāles stāju. Tas morāles arguments uz citu pieņemto lēmumu fona likās tāds smieklīgs, lai neteiktu vairāk," sacīja Sauka. 

"Bija partijas, kas bija apsolījušas, ka viņas aiztaisīs šo rūpalu ciet, nu tātad viņas attiecīgi gāja tīri uz savu politisko mērķi," sacīja Sauka un uzsvēra, ka "problēma nav atrisināta un nauda arī nenāk".

Deputātu lēmums slēgt nozari ir ne vien apturējis naudas ieplūšanu valsts kasē, bet arī liek no nodokļu maksātāju kabatas maksāt dīkstāves pabalstu šīs nozares darbiniekiem.

"Nu kā valdība var pieņemt lēmumu maksāt nelegālai nozarei, neatļautai ar likumu? Varbūt tādēļ, ka tā nav pilnībā aizliegta, tikai uz to laiku, bet nu tad definējiet laiku! Laiks jau nav definēts. Tā kā tas ir tā diezgan ar baltiem diegiem šūts," piebilda Sauka.

Spēles pēc pandēmijas

Pēc 9. jūnija, kad beigsies ārkārtējā situācija, dažādi pulcēšanās ierobežojumi vēl saglabāsies, bet "spēļu ellēs" cilvēki varētu atgriezties – azartspēļu aizliegumu valdība neplāno turpināt. Protams, Saeima atkal var ieviest savas korekcijas, un jau tagad var prognozēt, ka diskusijas būs. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdībā aicināja aizliegumu atcelt tikai interneta spēlēm, bet ne klātienes spēļu zālēm. Kā nosvērsies Saeimas vairākums, nav prognozējams.

Būtiskas pārmaiņas pēc diviem gadiem gan varētu notikt Rīgas spēļu biznesā. Saskaņā ar iepriekšējās Rīgas domes lēmumu, spēļu zālēm tad jāpazūd no pilsētas vēsturiskā centra. Ja vien jaunā Rīgas vara pēc ārkārtas vēlēšanām šo lēmumu nemainīs. Spēļu zāļu biznesa centieni panākt, ka tiesa šo aizliegumu atzīst par nelikumīgu, līdz šim cietuši neveiksmi.

Tieši plaši pieejamie, klasiskie spēļu automāti veido lauvas tiesu no azartspēļu apgrozījuma. Tiešsaistes azartspēles, lai arī augošs bizness, ir daudzkārt mazāks. 

"Fēnikss" laimētavu īpašnieks Jānis Zuzāns prognozē, ka pēc ārkārtējās situācijas viņa spēļu zāļu būs vismaz par 10% mazāk. Daļa no tām atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un pēc laika tāpat būtu jātaisa ciet. Citas ir pārāk mazas, lai atmaksātos pēc automātu izretināšanas, pielāgojoties epidemioloģiskajiem noteikumiem par divu metru distanci.  

Biznesa slēgšanas dēļ Zuzāns apturējis savu dāsno atbalstu kultūrai un mākslai. Sabiedrībā tas izraisījis neviennozīmīgu reakciju, taču Zuzāns noliedz, ka tā ir "kājas pieciršana" pēc viņam netīkamā politiķu balsojuma.

"Mums jau nav Eiropas Savienības fondu, kur mēs varam aizņemties un baigi dāļāt. Mēs varam dot tikai to, ko nopelnām. Kamēr nevar neko nopelnīt, mums nav, ar ko padalīties. Viss ir ļoti vienkārši," uzsvēra Zuzāns.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne piekrīt, ka spēļu zāļu Latvijā ir daudz, un uzskata, ka tās jāsamazina regulētā veidā. Jāizvēlas konkrētas teritorijas, kur laimētavas drīkst būt, kur – ne. Tur, kur tās drīkst būt, jānosaka to skaita limits uz noteiktu iedzīvotāju daudzumu. Būtu arī jāievieš ekonomiskie mehānismi, kas veicinātu nerentablo spēļu vietu aizvēršanu. 

Tāpat viņa uzskata, ka azartspēļu zāles jau sen varēja padarīt nemanāmākas, pašvaldībām nosakot prasības to uzrakstu izmēriem, krāsām un skatlogiem. 

Finanšu ministrijā pašlaik nozarei top jaunas pamatnostādnes, kur visi šie jautājumi ir ietverti. Bet iesaistītajām pusēm grūti atrast kompromisu. Azartspēļu bizness par morāli galvu nelauza – tas uzskata, ka piedāvā izklaides pieaugušiem cilvēkiem un viņiem pašiem arī jāatbild par to, lai neieslīgtu atkarībās.

Nozarei var nākties piedzīvot vēl vienu skandālu – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa šopavasar paziņoja, ka dienests uzgājis uz pēdām noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijai azartspēļu sektorā. Izmeklēšanu turpina tiesībsargājošās iestādes.

Sācis darboties vienotais atkarīgo azartspēļu spēlmaņu reģistrs

Šis gads beidzot nes augļus pašatteikšanās reģistrā, kur atkarīgie spēlmaņi paši var lūgt, lai viņus nelaiž spēļu zālēs. No šī gada janvāra šī sistēma visā Latvijā ir vienota.

"Tajos laikos, kad es spēlēju, visi cilvēki gāja iekšā un spēlēja tāpat. Kā viņus visus var pārbaudīt? Pēc bildes? Nē taču. Es pats esmu piedzīvojis vairākas reizes, kad viņš ieiet iekšā, ieiet paspēlēt un pēc tam viņš bļauj: "Kādēļ jūs mani laidāt iekšā, ja es esmu melnajā sarakstā?’" Un tad viņu izdzen ārā. Vismaz tad, kad es spēlēju, tā sistēma pilnībā nestrādāja," atminējās Jānis.

Birne stāsta, ka tāda situācija varēja būt vēl pagājušajā gadā, kad šis reģistrs nebija vienotā sistēmā sakārtots, kad cilvēki rakstīja iesniegumu. "Tas bija drīzāk, kā teikt, labas gribas žests no azartspēļu organizētājiem – jā, mēs ņemsim vērā jūsu iesniegumu, bet, aizbraucot uz otru Latvijas galu, tur kāds par šādu iesniegumu nav neko dzirdējis," sacīja Birne.

Ja reiz cilvēks ir pieteicies reģistrā, vismaz gadu – tas ir minimālais laiks, uz kuru sevi var izsvītrot – viņš vairs nevar tikt ne spēļu zālē, kazino vai sporta bārā, ne arī uzspēlēt interaktīvo izložu vietnē.

"Šobrīd reģistrā ir 6760 reģistrētas personas. Es gribu teikt, ka tas ir, manuprāt, ļoti daudz, ņemot vērā, ka faktiski no 22. marta visas azartspēļu vietas ir ciet. Tas ir faktiski trīs mēnešos - janvāris, februāris, marts," piebilda Birne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti